Labels

Arabic World (22) Bībele (21) Danuta Daškeviča (1) Dieva Vārds (216) Liepāja (23) beach trip (15) dienas vārds (203) do Bible (30) do art (23) do decoration (48) do graphic (26) do interier (33) english (77) go Eiropa (10) go muxia (10) go portugal (22) go santjago (64) grāmatu lasījumi (61) pārdomas (38)
Rāda ziņas ar etiķeti go santjago. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti go santjago. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2016. gada 23. decembris

Reading books / God is love alone / Brother Roger of Taize





Love is all around us. But most of times we need to chose to practise that. Yes, I am not saying its easy, but I know that we can do something to practise that. Sometimes that means stay in silence with somebody, sometimes to say some words, maybe some touch or just show the way to go. Not everything is big what we need to do. Yes, just be positive is bigger gift than buy a car. Or simple pray or thanks for someone’s heart. That’s a light what we can shine through us. That’s the light who is living together with darkness around our day, around our mind. Catch it, keep it, give it your neighbour, change your heart, shine all around you.

FOTO: Spain / jul / 2016
Book: God is love alone / Brother Roger of Taize

trešdiena, 2016. gada 21. decembris

commenting love





Be tender to all. On this moment of my life I understand love in way like this: if you want to be loved- give love from yourself to somebody. The only way to get love is give it. Don’t ask for that, is not working in that way; Just give it, spread it; love need to be multiply and share, everyone can get healing, safety, faith, peace, hope, joy and more than we can imagine. Love is like a miracle in dark point of our life. Just open your treasure box, your heart who contain this magic wonder, you have it, that’s how God was created us,- and let it flay. Say to somebody – I LOVE YOU. Say it to Jesus- I LOVE YOU JESUS, I NEED YOU JESUS, You’re only one I can live with.

FOTO: Spain / jul / 2016

sestdiena, 2016. gada 17. decembris

Nekādas nožēlas gadu starpībai


Tā vēl nekad nav bijis,
Jo visam jānotiek ir tikai tagad.

Nekādas nožēlas vai pārmetumi,
Toties izbrīns tīrs un īsts.
To noslēpt nespēju un netaisos es tagad.
Jo saki tu man godīgi,..
kas vispār patiess ir,
ko atstāt kailu būtu vērts,
vai noliegt Dievu būtu tā vērts?
Cik tīri katrs esam mēs?
Vai tāpēc slēpties jāsāk būtu mums?
Un vai tāpēc ļauties smiekliem būtu mums liegts?







Vai kāds, kas negaida
spēj saprast to, kurš gaida?
Vai ļoti ilgi nozīmē pietiekami ilgi?
Atstāj savu radu zemi,
lai ieietu savā zemē;

Ir laiks sekot Abrahama iedvesmas stāstam.


FOTO: Travel with Pine cone trough Spain / 2016 /

ceturtdiena, 2016. gada 24. novembris

Tunnel to reformation Light




FOTO: Tunnel of Road / Spain / jul / 2016 / 

piektdiena, 2016. gada 2. septembris

Santjago de Compostela

Zīmējam plānus, ko iesākt tālāk?!,,,?!'!?,):(;-,,,, Jā, izlemts- došos uz zemes malu, galu uz Fisterra, Muxia kā iepriekš plānots. Godīgi teikšu, ka šorīt pamostoties patiesi negribējās doties itin nekur. Vienīgā aizķeršanās viesnīcas ierobežotais 'check out' laiks, kas patiesībā bija netipiski agri -10:30. Arī rīta piligrim mise angļu valodā sākās tieši tai pat laikā, kas šajā rītā nozīmēja nedoties itin nekur. Toties sarunu rezultātā paliku uz arīdzan iepriekš plānoto svaidīto mess. Neticami, burtiski neticami, kad kādi 6 vīri iešūpo 80kg smagu svētāmo kvēpināmo sudraba botamifeiro (  https://en.m.wikipedia.org/wiki/Botafumeiro ) ātrums neticams un sajūta, ka tas aizlidos sazin kur. Jā, un pēc tā ir sāpīgi atvadīties no draugiem, kuri strauji aizdodas katrs uz savu pusi, Madride, Marākeša, Londona, Kiele, Gijon, .. kur kurais. Un mans rīta plāns atkal pilnīgi izgāzies. Nu ko draugi- rīt dodos uz Muxia. Turpinājums sekos.

ceturtdiena, 2016. gada 1. septembris

Santjago. Last part of.

Santjago

Hola!!! One part of my 2016 is done. It's definetly not last one. Yes, I am ready to go to next day. Started walking in France and now I am still in Spain- Santiago de Compostella. Walked 764km more or less and looks like its not finished for this year. Survived by climbing and counting km, piligrims and albergues... yes, I find myself as lucky one, I did it and I will celebrate my life and great moments I spend with other winners in this game last month walking with. //
Noteikti ne pēdējais un ne pirmais mans camino, bet viens posms noteikti ir noslēdzies. Pavadīts daudz stundu staigājot (aptuveni mēnesis diendienā ), meklējot vietējos supermārketus,  nakšņošanas vietas, sekojot dzeltenajām bultām (droši zinu, ka tagad tā ir atkarība ), jā- lielisks laiks internacionālā sabiedrībā, kur nevienu neinteresē tavs statuss sabiedrībā un cik tu pelni, bet gan kā tu jūties un prieks uzklausīt tavu pasauli un pieredzi ar tulznām. Šo neviens man nevar atņemt, tas saucas ceļš, kas jāizstaigā katram pašam. Veiksmi Tev atrast un izdzīvot Tavējo.

trešdiena, 2016. gada 31. augusts

To Vilamaior

Vilamaior

Pilnīgi neplānoti, bet noiets vairāk kā plānots. No  ceļa stabiņa 43 līdz stabiņam  11 atlkušie km paskrēja kā pirmais sniegs pavasara saulē. Katrs nākamais stabiņš paskrēja garām arvien ātrāk un ātrāk. Anglis vēlējās doties tik tālu cik iespējams, un arī sasniedza savu dzīves garāko pastaigu, tāpēc viņa prieks par tuvošanos Santjago bija patiesi drošs un patiess. Daži cilvēki ar lielāko prieku sasniedz Santjago, lai paziņotu ka tur nekad vairs neatgriezīsies. Par sevi nu gan neesmu droša. Satiku vīrieti gados no Maskavas. Viņš bja pārlaimīgs dzirdēt krievu valodu, jo ceļā nebija saticis nevienu krievu valodā runājošo un arī ne no savas nācijas. Priekš manis arī tas bija skaists moments, jo pirmā mirklī likās ka tik pierastā krievu valoda jau pavisam aizmirsusies. Un Itāļi.. meitenes- labāk nekomunicējiet ar iItāļiem, ja nevēlaties problēmas. O nē... tikai ne priekš manis viltnieki.

pirmdiena, 2016. gada 29. augusts

Castenade

Lestedo - Castanede

FBaudot pēdējās dienas un pirmspēdējo nakti pirms Santjago de Compostela atrodam privātos apartamentus kur izbaudīt Spānijas šarmu. Manam līdzgājējam angļu puisim no Londonas, pēc vakardienas alus un uztura baudīšanas, labsajūta stipri pasliktinājusies, tāpēc nolēmām apmesties tuvākajā iespējamā vietā par saprātīgu cenu. Šodien nostaigājuši 27 km, kas pavadīti nesteidzoties jo Metju kāju sāpju dēļ viņš nevar pārvietoties pārāk ātri un ļoti raitā solī. Rītdienas plāns noiet vismaz 25 km un pēdējā posmā atlkušos 20. Tad izbaudīt Santjago, kur lielākais vairākums piligrimu dosies mājup, bet paši laimīgākie turpinās ceļu uz nulles punktu, jeb zemes malu, kur patiesībā sākas un beidzas Santjago ceļš- Finisterra, kas nozīmē plus 80km. Arī es pašlaik atrodos plānos doties turp. Cik laika man tas aizņems, to gan zina tikai un vienīgi Dievs Tad Kungs. Paldies Viņam, ka nostaigāts tik daudz km bez veselības problēmām un bijušas daudzas iespējas kādam izpalīdzēt un atļaut citiem palīdzēt man.

Lestedo

svētdiena, 2016. gada 28. augusts

Mercadoiro - Lestedo

Rīts iesācies 7:30, var teikt salīdzinoši agri ar gaismu,kura uzaususi ne agrāk kā 20minūtes pirms iziešanas. Pēdējie kilometri tuvojas nepārspējami ātri, kas liek sajusties mazliet pat biedējoši un negribīgi turpinu gājienu tālāk. Ceļa stabiņi uzrāda katru kilometru, reizēm pat metrus, kas atlikuši līdz Santjago. 98% no gājējiem satraukti novēro un seko līdzi kā kilometrs aiz kilometra aizslīd un katrs nākamais ciemats atskan kā satraukta zvana skaņa tukšumā. Saskaitu dienas līdz piektdienai, līdz misei. Godīgi sakot ir mazliet grūtāk izbaudīt ceļu zinot ka km iztek kā medus no kārēm un atpakaļ tie neatgriezīsies ne pie kādiem nosacījumiem. .. kļūstam skeptiski un īgnāki kā ierasts, skatoties uz riteņbraucējiem, kuri viegli traucas garām un grupas ar jauniešiem kuri uzsākuši savu garīgo ceļojumu dienu vai divas atpakaļ. Tāda ir camino noslēdzošā daķa, pavisam cilvēcīgi kad skaties ka kāds cenšas paņemt kaut ko salīdzinoši īsākā laikā kā esi ieguldījies pats.

sestdiena, 2016. gada 27. augusts

Mercadoiro

Samos - Mercadoiro

Dienas gājiens cauri pasaku mežam. Atkal satieku Rastiju no Jaunzēlandes. Staigājam kopā pusi dienas, izsmejamies visādus jokus līdz cik spējam turēt. No rīta uzsāku gaitas tumsā, jo pie atvērtā loga varēju dzirdēt kā franču meitenes Margo un Kaerina un mans amerikāņu līdzgājējs pēc pulksten 6. ietur brokastu kafiju un atpazīstot balss tembru esmu pamodusies un uzsaucam pa logu rīta sveicienus. Nolemju taisīties ceļam un noejot lejā kompānija pametusi kafetēriju, tāpēc dodos ceļā vienatnē. Tumsas gājiens nav īsti man pa prātam, jo ir grūti izbaudīt ceļu pulnīgās tumsas dēļ, uzmeklēju bateriju un izgaismoju ceļu un pukodamās pie sevis un cerot viņus satikt, dodos tālāk. Lai kā būtu, ieraugu dodamies manus draugus ceļā un nav apspriežams, ka dodos kopā ar tiem, tas man ir kā glābiņš tumsā, jo grūti sekot norādēm. Neskatoties uz to, ka Kriss seko gps, mēs pēc kāda laika nojaušam ka esam sekojuši velosipēdistu norādēm pa šoseju un lai arī pirmā brīdī doma par nepareizo ceļu nav patīkama, ir labi apjaust, ka tas bijis īsākais ceļš. Ieraugam Sarria un esam laimīgi. Ieturam brokastis un es dodos tālāk. Kompānija paliek baudīt pilsētas šarmu un sameklēt Orange mobile servisa iestādi. Tikko izejot no pilsētas ieraugu vietējo tirgu un angārā iespējams nopirkt vistas, trušus, govis un zirgus. Tikpat arī nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus un daudz dažādas gaļas piedāvājumu kā visur Spānijā. Protams, arī vietējos- vīģes un bumbierus, sīpoli un kāposti tie izskatās auguši tepat vietējos dārziņos. Jautāju šo spāņiem, kurus satiku ceļā- tie sacīja, ka nav zināms no kurienes nāk šie skaistie augļi, bet tie noteikti neesot vietējie un vietējie iedzīvotāji tos nemaz te nepērkot, kas nozīmē ka piligrim tiek uztverti kā tūristi un tiem piedāvājums gan cenu gan kvalitātes ziņā atšķiras. Reizēm sajūtos kā tūrists Maskavā vai pasūtot taxi Rīgas centrā, jeb Indijā, kur mani grūti noturēt par vietējo un domājams varētu atļauties maksāt par visu dubulto cenu.
Pēdējo 100 km robeža sasniegta, tagad jāapdomā cik km dienā pavadīt ejot, jo svarīgais un slavenais piligrim noslēgums katedrālē ar īpašo svētību 'dūmojumu' , kur bumba ar kvēpināmo pāri visai katedrāles telpai iešūpojas tikai piektdienā, kas nozīmē, ka divas dienas varētu būt jāpavada Santjago, lai to apmeklētu. Kas zina. Redzēs kā būs, varbūt tā arī labāk, jo nostaigāts būs 800km uz tā fona divas atpūtas dienas arī nemaz nav tik daudz.

Hospital - Samos

Ruitelan - Hospital

piektdiena, 2016. gada 26. augusts

Ruitelan / papildināts

Rīts iesākas ar alternate ceļu, kas ved cauri vīnogulāju laukiem un sevi pieskaitām laimīgajiem, kuri izvēlējušies 'izmest' šo līkumu, jo parasti alternate nozīmē sarežģītāku virzienu, garāku un bieži vien kvalificējas arī kā bīstami. Kāpiens augšup neliekas ne cik smags, jo patiesībā ļoti skaists. Pa ceļam arī pirmais lietus, kurš piedzīvots par laimi bez samirkšanas, jo burtiski minūti pirms tas sākās, mēs ar Kueilu- austrāļu sievieti, atradāmies pāris metrus no maza ciematiņa, kur kāda kundzīte gados aicināja ienākt baznīcā un iespiest zīmogu mūsu piligrim apliecībā un ieskrienot patvērumā, sākās lietus. Teikšu, ka veiksmīgāku brīžu nemēdz būt. Nogaidījām kādas 10 varbūt 20 minūtes un saule parādījās pie apvāršņa malas, kas viennozīmīgi liecināja par pārdzīvoto dabas parādību skatoties uz to no malas. Turpinot gājienu šķīrāmies un es turpināju ceļu vienatnē, lai sajustu sevi kā neapstādināmu, varbūt jā- reizēm apmānu sevi ar darbības vārdu darīt, kā masku lai aizslēptos aiz kā svarīgāka, jā jā.. mēdzu darīt arī tā.
Ceļš cauri, ap un gar burvīgām ainavām, maziem ciematiem, izteikti vēsturiskām vietām, var teikt pat cauri kūtij un saimniecības ēkām, vistu un suņu bariem. Tāda ir dzīve, kas simboliski nozīmē to pašu, kad ejam citu privātajās telpās, aizkulisēs un ielūkojamies tur, kur mums atļauj bet ne vienmēr tiekam labprātīgi aicināti, ja esam svešinieki.
Jau minētais lietus, to minēju arī dēļ tā, jo pievakarē kādus 300 metrus no manas ieplānotās naktsmītnes sākās lietusgāzes un atradoties uz ceļa, var teikt, pilnīgi bez jebkāda aprīkojuma, tas varētu arī mani tomēr mazliet satraukt.  Ne lietussarga ne īsta lietus aizsarga, ne plēves ne nopietnas jakas,.. paveicās, jo varēju atrast slēpni ceļa malā, koku lapu pavēnī un kā reiz tur bija arī akmens, kur piesēst. Viennozīmīgi varu teikt, ka paveicās arī otru reizi. Uzgaidot kādas arī varbūt 10 vai 20 min, lietus burbuļi uz ceļa bija garām un varēju doties uz brīnišķīgško albergue ceļā. Dalailamas stilā un rekomendētā veģetārā virtuve bija pati labākā piedzīvotā visā ceļā. Dodu visus 5. punktus no 5. Reģistrējoties tika uzjautātas vēlmes par ēdienu un mana atbilde bija nē zivīm un nē gaļai. Tikpat uzjautāju vai tas ir iespējams un kā atbildi saņēmu tekstu par to, ka viss ir iespējams.