Māmiņu dienas svars

Māmiņdienas ietvaros, bieži tiek citēti vārdi par to, ka vai māte var pamest savu zīdāmo bērnu un pat, ja tas notiktu, tad Dievs nekad nepamet.. Man ir bijuši gadi, kad māmiņdienas pārdomas šķiet smagākas kā varētu pacelt, jo tas ir ne tikai mūsu pašu uzlikts smags atbildības slogs, bet arī vide dod tādu noskaņu, ka mammai ir jāatbild par bērnu līdz 18 gadiem, ja ne tik veiksmīgs gadījums, tad visu dzīvi. Pati esmu nokļuvusi paaudžu saasinājuma epicentrā, jo audzinot mazus bērnus, daudzi cilvēki vērtē attieksmi un izturēšanos pret mātes un bērna attiecībām, audzināšanas metodēm un reizēm izturas kā pret mazu bērnu profesionālu spēju sacensībām un mērīšanos visos parametros. Kad sieviete dzemdē pirmo bērnu, tad būt novērtētam, pieņemtam, pareizi visu darošam ir ļoti liela vērtība jaunās māmiņas acīs. Kaut kādā ziņā, mēs katra vēlamies būt ideāla visās jomās un tas, pašā saknē, jau nav nekas slikts, vēlēties izdarīt visu maksimāli labi. Pat ja aizdomājamies, papētam, ko saka Bībele par mātes būtību, lomu, spējām, ko saka Raksti, tad es nejūtu tik lielu uzsvaru un spiedienu par to, jo šķiet, ka tā laika kulturālais fons nebija tik ļoti fokusēts uz tām lietām, standartiem, kas ir aktuāli šodien. Piemēram bērnu uzturs vai apģērbs nav bijis tik svarīgs, kā tas ir šodien. Ja mēs paskatamies daudzbērnu ģimenes, tad tas mazliet izkatās vairāk pēc tāda bibliska modeļa, kā viena bērna audzināšanas pirkumu detalizācija un svarīgums. Man gribas paskatīties, kā cilvēks ir attīstījies šodien un kāds cilvēks ir aprakstīts 2000 gadu atpakaļ, tad nevarētu gluži teikt, ka knupis, kurš tiek pasūtīts no konkrētas Norvēģu firmas vai zobu birstīte mazulim līdz gada vecumam, kura tiek ražota no bioplastmas ir tas, kas dod bērnam attīstībā labākus rādītājus salīdzinoši ar mazuļiem, kuri bija audzināti līdz 80. gadiem. Es reizēm novēroju, ka pāraprūpe tiešām nedod labākus rezultātus. Ja mēs skatām iepirkumus, tad bērnam jau vienalga vai rati maksā lietoti pa 50 eur vai jauni ar zelta spārniņiem pa 800eur. Atšķirība rodas, kad neļaujam bērnam brīvi pie tiem pieturēties ar netīrām rokām, lai tik varētu pēc tam tos labi pārdot un ar to radām pašas sev spriedzi. 

Ja tā padomā, kas tad rada to visu burzmu ap māmiņu lomas smagumu? Es atzīstu, gan sev gan visiem, ka neesmu necik ideāla mamma un šodienas komplektācijā, izgāžos visos bērna audzināšanas jautājumos. Mātes loma ir tik ļoti smaga mūsdienās, jo daudzās lietās tēvi nav klātesoši un nākas apvienot darbu ar bērnudārzu, apmaksāt visādas koriģējošas, izglītojošas mācību iestādes un pulciņus, pie tā visa ir vēl papildus nosacījumi, ka jābūt pašam par piemēru, citādi bērni nedarīs to, ko viņiem saki, ja pats to nespēj izpildīt. Kaut kādā ziņā bērnu audzināšana ir kļuvusi sarežģīta arī likuma priekšā, kad pats vecāks ir atbildīgs par bērna attīstības līmeni, jo bērnudārzam neesot atbildība iemācīt viņiem rakstīt vai lasīt un nerunājot nemaz par cieņpilnu attieksmi, kad bērns lielāko daļu no savas bērnības pavada izglītības iestādē, kas noteikti ir vairāk nekā vecāki pavada vakarus un brīvdienas ar nogurušu bērnu, 3 stundas pēc dārziņa, līdz miega laikam. Tam visam vēl varam pieplusot bērnu tiesības un aizliegtas un rekomendētas soda sistēmas, kur tiek draudēts par bērnu atņemšanu, kad netiek ievērotas visādas bērnu regulas. Es šajā Eiropas modelī redzu tādas nereālas gaidības no visām pusēm, kad likums liek iet strādāt un liek vēl bērnu audzināt un mācīt cieņu, kad uz pirmo klasi viņš jāaizsūta diezgan izglītots, kaut es redzu man nav pedagoģiskās spējas izglītot cilvēku, ņemot vērā, ka mazais uzvedas un atļaujas visu to, ko viņš var pieteikt no sevis un atļauties tikai savā brīvajā vidē, ne pedagogu klātbūtnē. 

Pāri visam, es domāju, ka mātes loma ir tiešām vērtīga un nozīmīga, jo tā iznes daudzas lietas un pat pārāk daudz. Ar vārdu "iznes" es tā arī redzu, ka Dievs sievieti ir radījis ar spēju nest, barot, audzināt. to mēs redzam viņas ķermeņa uzbūvē, ka nest ir milzīgs potenciāls, tik jāuztver, kurā brīdī būtu pareizi ļaut iet un palaist vaļā, kas kļūst citādi par nastu, kura būtu jāuztic Dievam un jāatstāj pie Kristus kājām vai pie krusta jāpienaglo tas, kas mūs nomoka. Marija un grēciniece, kuras nonākušas pie Jēzus kājām, tika redzētas izlejam eļļu uz Jēzus kājām, vai asaras, kad iznesam savus gada uzkrājumus un noliekam tos lūgšanās, un savu goda rotu, ar saviem matiem susinām kājas, tādā veidā paužot un izliekot visu, kas jāatdod Jēzum, ko nav vērts paturēt sev vai lepoties ar to. Zīmīgi, ka mēs nevaram Jēzu padarīt nešķīstu, lai kas tas būtu, ko mēs nesam, jo Jēzus ir augstāks par visu un visiem.. Kurš spēj aptvert, ka Jēzus kājas ir pēdējā instance, kura atlaiž grēkus un varam būt brīvi no tā, kas mums ir līdzi. Vīri viennozīmīgi ir palīdzīgi audzināšanas jautājumā, kad viņu izbrīnītā seja izdzird bērna ballītes sarakstu ar nepieciešamajiem atribūtiem, tas palīdz atslābt un visu darīt vienkāršāk, jo būsim godīgas, lai mūsu sirdis nebūtu tik satrauktas, mums vajag šo vīrišķīgo vienkāršību mazliet vairāk un sievišķo detalizāciju sabalansētās devās, lai lieki pašas sev neradītu mākslīgu stresu, bez kuras varam bērna dzimšanas dienu nosvinēt neizraisot visa klana skandālu. 

Bērnu audzināšana ir tāds kluss moments, kas maz apspriests Bībelē un gan jau dēļ tā, lai mēs katra prasītu Dievam pašas, kā mums rīkoties konkrētā situācijā, mūsu apstākļos, nevis izmantot vienu šablonu, kas būtu derīgs 6000 gadus (bet varbūt ir lietas, kuras ir saglabājušas vērtību visiem cilvēkiem?).   

Kimono : SEKO

Seko ir tāds vārds, kurs izsauc diskusiju, jo to var saprast dažādi, var pārprast un var nesaprast. Seko, jo Jēzus tā teica un seko, jo tev tas ir vajadzīgs, jo esi aicināts būt par mācekli, par sekotāju, esi saukts būt gara vadītam. Vienvārdsakot SEKO! 

Kimono ir viens no produktiem, kurš, uzskatu ir diezgan ilgdzīvotspējīgs.. jo, der dažādiem izmēriem un der dažādiem dzimumiem un nav principiāls, bet gan stila un gaumes jautājums. Domāju, ka vispār mums katram vajadzētu nēsāt apģērbu, kurā jūtamies komfortabli. Šeit vieta protestiem un iebildumiem, bet jā, iespējams ieiet galējībās, bet tas tak ir katra pašrisks, un dromses, iekšējā resursa rādītājs, jo parasti tak apkārtējo komentāri spēj daudz ko nokaut. Ja esi palicis dzīvs, kad vilki pumpainas dzeltenas bikses, tad nozīmē, ka tas ir tavs komforta līmenis un nav nekas traks, ka cilvēks ietērpjas nestandarta krāsu apģērbā. 

Miksēti materiāli ar dažādām īpašībām. materiāli, kuru sastāvu es nemaz nevaru pzteikt, jo nezinu. Kad veikalā iegādājies audumu, tad tam nenāk līdzi paskaidrojums, kas par sastāvu un mazgāšanas īpašībām, kādas vajadzētu ievērot, tāpēc ir traki, bet lielākajai daļai audumu es nezinu to kopšanu. Vajadzētu iegādāties aparātu, kurš nosaka audumu sastāvu, jo nu jau tik daudz sajaukumu, pārstrādāto materiālu, ka noteikt materiālu nemaz īsti nav iespējams.

Tāpēc, mazgājiet, kā speciālisti iesaka- 30 grādos un lietojiet dabīgus mazgāšanas līdzekļus. Žāvētājā ievietot tikai pārbaudītas lietas un pie nosacījuma, ka nav variantu vai gluži nepieciešamība. Dabīgās krāsas var tikt sabojātas pie pārāk biežas mazgāšanas. Zinājāt, ka džinsi parasti jāmazgā ik pēc 5 līdz 10 nedēļām, vai tikai tad, ja tie ir redzami netīri vai smako, lai saglabātu to formu un krāsu. Pārāk bieža mazgāšana izraisa priekšlaicīgu krāsas izbalēšanu un auduma nodilumu, lai gan biežāka mazgāšana (ik pēc 3–5 valkāšanas reizēm) var būt nepieciešama, ja tie ir izstiepti vai valkāti karstā/mitrā vidē. Mazgāt tikai aukstā ūdenī. Ir speciālisti, kuri iesaka tos nemazgāt ūdenī, bet gan izmantot speciālu traipu tīrīšanas tehniku, apberot ar pulveriem, un ievietojot saldētavā.

Teiksim tā, būsim saudzīgi ar materiāliem un resursiem, nav vajadzīgs mazgāt apģērbu katru reizi pēc vilkšanas, ja apģērbs nav nosmērēts. 

Cik novērtējams ir vecmāmiņu audums?

Man reiz, 2025. gadā bija sakrājusies kaudzīte ar omīšu iekrājumiem, kuri savulaik bija diezgan novērtēti un dažādu reformu dēļ, finansiālu iespēju, paaudzes piešķirtā nesvarīguma, laika trūkuma dēļ, tika nenovērtēta pirmā lietderības spozme un daži dārgumi aizķērās starp citiem apģērbu gabaliem, augšējā antrasola plauktā aizmugurējā kaudzītē un klusi un mierīgi izdzīvoja politiski mainīgo situāciju padomju laikos un pēcāk latu nomainīja eiro un iestāšanās Eiropas savienībā, kad šādu senu auduma gabalu vairs nevienam pat nebija kam atdot, jo Liepājā ienāca Ņujorkers un pēc tam Pepco ar savu lēto darbaspēka un zemās kvalitātes piedāvājumu, kas šodien liekas kā no debesīm nokritusi medusmaize, un pieejamais piedāvājums jau viss sašūts un nav īstas vajadzības vairs meklēt šuvēju un maksāt lielas naudas, jo cena tādam šuvēju izstrādājumam jau sasniedz nopietna izejama apģērba cenu, kur paskatoties uz šiem auduma gabaliņiem, vairs neliekas vērts tajos ieguldīt. Un uz šodienu, tie jau sasnieguši gandrīz vai ne gluži antīku, bet gan seno dienu statusu un stipri izteiktu neaktualitāti tās ņurcīgās kvalitātes, neelastīguma dēļ. Tajā pašā laikā, veikalos nokritās citu, līdzīgu audumu kategorijā kvalitāte un kokvilna, kura ražota ap 80` un 90` gadiem, saglabājusi savu izturīgumu līdz mūsdienām, bet pieejamie veikala audumi liek apšaubīt savu kvalitāti tik tālu, ka pircēji baidās riskēt tos pirkt, jo arī tiem vairs nevar uzticēties un pamazām, mākslinieki sākuši medības un novērtē gan šūšanu hobija līmenī gan vecos labos omju audumus un pat rakstus, kurus mana mamma jau novērtē kā veclaicīgus, jo pusi dzīves tos valkājusi. Tagad otro roku veikalos vigli nododami mājas atlikumi un par pāris kapeikām var iegādāties šo seno kultūras mantojumu oriģinālā versijā, ar visu aromātu, un iztēli, kā tie nocelti no veco laiku antrasolu augšējiem plauktiem, kam locījuma līnija vai nu izbalējusi vai nodzeltējusi, kuram mazgājot uzrodas pastiprināts senioru skapju aromāts un pēc mazgāšanas ieraugāms, nu jau mazliet piemirstais nopietni saņurcītais audums, kuru ja mitru neizgludināsi, tad to pēc tam būs grūti izdarīt, vēl jo vairāk, kad kaut ko uzšuj, tad rokas un dekoratīvās piešuves, savilkumus esi nelaimīgs gludināt. 

Pirmo reiz, kad izdzirdēju, ka īsta lina pazīme ir grūtā gludināšana, sapratu, ka tas tad nemaz nav vairs tik briesmīgi jāgludina, jo citādi nevar redzēt tā kvalitāti. Pamazām izprotu materiāla paša, kā tāda pievienoto vērtību. Mums nav jāizdedzina audums, lai sasniegtu savu iedomāto gludo kvalitāti, bet gan īsta lina bonuss ir, kad audums apņem kakla līniju vai ceļgali ielocās mūsu ķermeņa formā, jo audums paliek silts un plastisks,.. tas pielāgojas un transformējas. Pamazām piedodu modes cilvēkiem, kuri velk mugurā dīvainas tekstīlijas, kuras izskatās kā purva zāles. Tikai medījot īstu šķiedru izprotu, cik reizēm ir nesvarīgi izdedzināt kleitu ar gludekli, jo citādi tiek lauzta materiāla šķiedra. Es te nerunāju par ķīmiskām trenužku šķiedrām, kuras nokarājas, jo nosēdētas dīvānā pie Tv.. kaut varētu arī tas būt kā atsevišķi izceļasms materiāla bonuss. Es runāju par siltu dzīvu materiālu, kurš pēc mazgāšanas atgriežas savās formās un ir patīkami redzēt abus šos procesus un ieraudzīt kā sāk spuroties kara krekls, jo tas ir piedzīvojis savu vectēva statusu tiešā un pārnestā nozīmē.

Blūze, kura veidojas no audumiem, kur rokas atnesa omīte no pārvākšanās tīrīšanas- superviegls maigs audums, kuram patīkami pieskarties un valkāt karstā vasarā. Auduma prints nu ļoti atgādina bērnību no 80tajiem, kuru grūti pierādīt, jo nav saglabājušies fiksēti pierādījumi. Bērnības garša un maigs atmiņu uzplūdums, kurš ieved romantiskā nostaļģijā, kad bērnībā bija jādomā par daudz mazāk lietām, kā tas ir šodien. Pati doma par to, ka vasarā vari plikām pēdām aizskriet līdz upei un sēdēt uz baļķa tiltiņa un vienkārši vērot kā ūdens tek pār gandrīz melnajiem akmeņiem. Kas var būt labāks par šo bērnības epizodi?!

Priekšpusē sirsniņu kokvilna, cieta un salīdzinoši nepatīkama struktūra, blīva.. ar cerību, ka mazgāšana padarīs to daudz cilvēcīgāku. Audums, kas palicis pāri no kovidlaikiem, kad iepirku audumus, lai šūtu maskas, vairāk jau tas iegādāts dēļ zīmējuma un materiāla ieteikuma un cenas, ne no tā patīkamās struktūras. Otrs priekšas rozā audums, ar smalku zariņu zīmējumu, pa tiešo no manas mammas kolekcijas, bet atnests no citas omes skapja. Cik interesanti, kad mana mamma to valkājusi, ka nevēlas to redzēt, tad tas uzrodas manā kolekcijā no citiem avotiem. Piedāvāju mammai uzšūt blūzi, bet saņēmu atbildi, ka viņai jau šo noriebies valkāt. Lūk ko nozīmē padomju laiks, kad šūšanas cilvēki nopirka to, ko varēja un tik daudz, ka 40 gadus nevar ne novalkāt, ne atskatīties, jo desmitiem gadus to nācās nēsāt. Jāsaka, ka auduma struktūra šķiet ļoti šķidra un dīvaina, itkā ir šķidrauta pazīmes, malu apstrādei pat varētu likties, ka overloks to nespēj noturēt savos rāmjos, un ja šo valkās cilvēks, kuram padusēs pa šauru, tas šķiedrās drīzi vien tas radīs savus atvērumus. Pamanīju ka dažām kokvilnām ir pielipšanas struktūra, neesmu speciālists, bet materiāls, kurš neslīd arī mazliet ir neērts materiāls, tomēr.

Aizmugurē arī divi interesanti audumi. Rozā sprādziens batikas darbnīcā. Mājas aresta sezonā batikas bija topā, jo cilvēki nedrīkstēja iziet ārā un turpināt savus trakos šopinga ieradumus, tad internetā daudz laika pavadīja un paši mēģināja lietas mājās un pārveidoja garderobi no tā, kas bija pieejams savā skapī. Es līdz galam neesmu batikas mīlētājs, bērnībā, mākslas skolā dažādas lietas krāsojām un man šī tehnika nav gluži palikusi sirdī kā ļoti mīlama un atkārtojama, tas varbūt dēļ specifiskiem ļoti uzkrītošiem printiem, tāpat kā bērzu un rožu tapetes, kuras ātri apnīk, ka tu viņa pēc tam drīzāk jau ienīsti, cik uzkrītošas tās ir bijušas. Kaut, ja pavērojam dabīgu materiālu krāsošanu un saskanīgu toņu, interesantu kombināciju vai japāņu vāžu stilu, kur sarežģītās locījuma tehnikās tiek veidoti raksti ar tumši zilu krāsu, tad varu teikta, ka tas gan patīk labāk manai dvēselei. Šis konkrētais muguras gabals atradās manu vecāku lauku mājā, maisā, kurā bija salikti ārā metamie audumi, kuri pat īsti nederēja netīrumu lupatiņām, jo matērija tāda cieta, ļoti cieta kokvilna ar kādu piejaukumu, varbūt. Šir ir vienīgais no pamatblūzes, kas izgriezts no skolas apmācības programmas uzšūtajiem gatavajiem svārkiem. Tie bija svārki, mini, kurus izkatījās neviens nebija novērtējis un man likās, ka krāsu gammā, tam varētu dot otro dzīvi, tāpat kā Dievs dod dzīvību mums, kuri bijuši grēcinieki, materiāls, kurš 5.gadus nogulējis bēniņos maisā sarp ārā metamiem, dzīvi neizturējušiem, neatgriezeniski bojātiem tekstiliem. Izcelts un novērtēts pēc 20gadu arhivācijas vēl pirms šķirošanas. 

Otrs aizmugurē tumši bordo, mazliet šķidrautveidīgs audums ar priežu rakstu adruku,- diezgan audums manā gaumē. Saredzēju viņā potenciālu kādam japāniskam piegriezumam, bet šeit viņš uzprasījās kompozīcijā pie līdzvērtīgiem komandas biedriem, kuri pārvarējuši savu cīņu, lai nodzīvotu līdz 2025.gadam. Šo arī man atnesa viena kundze, kad bija tīrījusi savus skapju arhivārus. 

Apkaklei arī tāds smuks veclaicīgi romantisks audums, kuru nopirku gan jau kādus 9.varbūt gadus atpakaļ kādam pasākumam kā drapēriju, kādus 5. metrus, kur pamazām tiek uzšūta kāda ķešiņa, apkaklīte, detaļas ar lieliem ziedu, printiem. Audums piedalījies sieviešu dienu drapērijos, gandrīz ticis pie galdautu funkcijas, bet izsprucis. Kopējā blūzes kontekstā pats jaunākais un laikmetīgākais, struktūra patīkama, blīva, bet ne cieta, maigas krāsas, nevaru pateikt, kāds sastāvs, jo redzams, ka kombinēts. Bonusā kabatas no superīgas jaunības blūzes, kura tika novalkāta, ka nevarēja to vairs reanimēt, bet kabatas palika neskartas, jo mēs tak tās mazās blūžu priekškabatiņas vispār nelietojam, vai ne? Plecu uzšuves no kādas vēl jaunākas kolekcijas, kuru jau paspēju aizmirst, matariāls, kurš ļoti ņurcīgs, bet man nu ļoti patīk, ka patīkams taustei un plīvo vējā, ja dzīvo Liepājā. Varētu būt poliesters iejaukts, kurš gludinot uzreiz izgludinās kā izlīmēts. 

Lūk, apskatot šo kombināciju varu teikt, ka šis šuvums, manās acīs, paceļas vērtībā, jo detaļas, ja tās saskaitām kopā, ir redzējuša daudz vairāk nekā manas acis, dzīvojušas ilgāk nekā mana dzīve. Es saredzu vērtību tajā, cik resursu ir ieguldīts, lai katrs no šiem materiāliem šodien būtu dzīvs manā priekšā un pēc 20 gadu gulēšanas plauktā ir pelnījis, ka beidzot no tā tiek izgatavots kaut kas tāds, ko novērtē paaudze, kura nav piedzīvojusi neko no tā ko šie materiāli. Šeit es nemaz nepaceļu jautājumu par tehnisko ražošanas procesu, kuram katrs no šiem gabaliem ir izgājis cauri, kur kāds ir bijis Indonēzijā, kāds Indijā, starp citu vidējā pogu rinda ir nogriezta no kāda pandžabi, ko neatceros kur dabūju, otro roku piedāvājums, - Indijas viens no tradicionāliem apģērbiem, kur krāsu shēma man nu ļoti iepatikās, kā tā savienoja visu šo komplektu kopā un visam uzlika skaistu pieturpunktu. Jā, varbūt kaut kas Krievijā ražots, uzpleču blūze varētu būt no Spānijas, bieži cubus un HM lietas tiek šūtas Bangladešā, Ķīnā vai Turcijā. 

Saki vēl, ka te nav kaut kas interesants un novērtējams sanācis? Turpinu nest šo kompāniju uz sevis pa Latvijas konferencēm, miD ierakstiem, draudzes sapulcēm, un arī lai atrādītos, ko esmu radījusi uz Latvijas lauku galiem pie saviem senčiem, kur savienojas visi nostaļģiskie tilti.

Lietu labošanas kāre

 Un atkal pienākusi ziema, kad pārskatu savu apkārtni manā dzīvojamā telpā, un redzu, cik spēcīgi izlaužas no manis divas lietas:

1. Radīt apģērbus, kurus mana apkārtējā sabiedrība neatzīst kā ikdienā valkājamus. Pārskatot savu roku darbu un to, kas iznāk ārā no manis vai to vēlos vai nē, domāju izlaužas Dieva daba, kas ir ielikta cilvēkā. Cilvēks, kurš radīts pēc Dieva tēla un līdzības, grib izlauzties un radīt ko tādu, ko šodiena nav redzējusi un nav ieradusi. Es nenoliedzu, ka pelēkas krāsas kapsula būtu kaut kas slikts vai radīt ko neitrālu būtu nevajadzīgi, bet gan katrā cilvēkā ir daļa no Dieva krāšņuma, nodoma, matemātikas, materiāla konstuktivitātes, katrs rada citu niansi un neviens nekonkurē ar otru, bet gan papildina savas dizaina, konstrukcijas, tehniskās iespējas varietātes. Pat, ja mana ikdienas realitāte un noskaņojums, nesakrīt ar to, kas tiek radīts, tas vēl vairāk apstiprina to, ka tas ir Dieva dabas krāšņums, kas izlaužas un cilvēks ir vairāk kā instruments, kurš translē nevis ir avots, līdzība Radītāja vēlmei izpausties, atspoguļot, kombinēt, dāvāt ko jaunu, papildināt, lai dārzs uz zemes, ar tai pieejamiem materiāliem, tiktu papildināts ar jauniem elementiem un kombinācijām, lai iepriecinātu skatītāju.

2. Atjaunot, labot, uzlabot apģērbu, papīra lietas. Redzu, ka Dievs ar mums dara to pašu, varbūt tas ir signāls tam, cik ļoti man vajadzīga dvēseles atjaunošana, jo Viņš ar to nodarbojas pastāvīgi. Neizmest rokām adītu cauru zeķi, bet to salabot. Adīt gabaliņu tekstila no dzijas atlikumiem un kaut ko saveidot, lai izveidotu ko derīgu. No olu kastēm, tās neizmest atkritumu kalnā, bet izveidot no tiem lielus dekoratīvus traukus svētku noformējumam. No neformīgiem dvieļiem, kuri zaudējuši formu, izgatavot somu vai pludmales bikses. No papīriem, kuri piebāzti pilni apavi, kad tos iegādājies, izveidot japāņu stilā sašūtu žurnālu pārdomu, emociju, uzlīmju grāmatiņu. Vecos kompaktdiskus sagriezt un uztaisīt disko bumbu. No puzles, kurai pazaudēti daži gabaliņi, salīmēt augļu trauku. Mammas jaunības kleitas neizmest, bet izgatavot sapņu kleitu ar vecāsmammas špicēm un second hand atrastajām mežģīnēm. Novērtēt to, kur reiz kāds ir ielicis visu savu spēju un sapņu, varbūt visu mēneša budžetu, lai uzšūtu kleitu, kura pēc 20 gadiem karājas humpalās par 4eur iegādājama, un padarīta redzami nevērtīga un apkaunota. Protams, domāju, ka Dieva darbību apzīmēt ar to, ka Viņš strādā, izklausās, ka cilvēks kā princis tiek aprūpēts un Dievs ieņem aprūpētāja lomu, kas nozīmē, Dieva statusu pazemināt zemāk par to, kurā Viņam reāli būtu jāatrodas. Jo, Dievs izveidoja dārzu un sacīja, ka nu tas ir gana labi izveidots un ielika tajā cilvēku, lai tas par to rūpētos un koptu. Interesanti, ka Jaunā derība apraksta Tēvu kā dārza kopēju un ka mēs esam tie zari. Tad kā tas sanāk, vai tā ir paralēla līdzība vai tas ir viens kopējs stāsts? Manī tā ir kā iekšēja cīņa- materiālu izmantot līdz galam, itkā Dieva vēlme, kad Viņš redz kur noved pazuduša cilvēka stāsts, to neizmest, bet gan atdzīvināt, uzrunāt, atjaunot un piecelt, lai tas varētu radīt un labot pārējos. Šī smagi uzrošā doma neizmest, bet izveidot ko labāku, no tā kas jau reiz pabeidzis ciklu, mazliet ir smaga, jo tas nav atbilstošs mūsdienu klasiskās mazās telpas koncepcijai. Kur un ko visu šo procesu veikt? Ir vajadzīgs savs dārzs, nams, kurā eksperimentēt, kā Dievs, kurš rada sev telpu, zemi, un cilvēku, ar kuru komunicēt un kuru vadīt, kā līdzvērtīgu spēles dalībnieku pēc Dieva Tēva radītajiem noteikumiem. Un tomēr, kāpēc vieglāk ir atmest veco un ņemt jaunu, jo tas ir itkā labāks un skaistāks? Kāpēc ne visiem ir vēlme labot un izmantot piedāvāto resursu līdz galam? Jau noformulējot šo jautājumu, tas pats atbild, pirms paspēts to izteikt. Mēs katrs izmainam kādas lietas savā dzīves ceļā un mūsu pārvaldības pults pogas mēdzam spaidīt paši. Dažreiz mūsu panelī ir tik daudz nezināmo, ka nospiežot kādu pogu, neredzam, kur tā noreaģē un tādā veidā saspiežam citas pogas un nespējam uzlikt atpakaļ pamata iestatījumus, lai spētu palikt neizmainīti un turpinātu pirmējo mūsu programmu, kam bijām radīti. Cik ļoti visas lietas, kuras ir uz zemes, palīdz mums izprast mūs pašus, jo ziniet, ko? Cilvēks ir tik sarežģīts, ka viņš pat pats nespēj sevi saprast, lai nokontrolētu visus procesus līdz galam. 

Uzlaboti šuvumi ar papildinātu dizainu

Vai esat instagram sekotāji, lietotāji? Tad esat redzējuši video, ka kāds vīrs uzvelk kreklu, bet nevar aiztaisīt tā pogas un pasauc palīgā sievu. Ko sieva? Viņa saka ir ok, nesatraucies un ņem šķēres, lai aizmugurē pārgrieztu kreklu un tad priekšā aizpogā tam pogas, uzvelk žaketi un vīrs laimīgs iet uz darbu. Bet, ir viens bet, jo šis paņēmiens nestrādās visiem. Pamēģinājām un redzējām, ka drēbes, kuras ir par mazu, ne vienmēr pietiek paplatināt, jo paduses, jeb rokas caurums ir neērts nepareiza izmēra gadījumā. Tātad, mēs pamēģinājām pārgriezt kreklu un kā redzat, mums tapa sieviešu blūze, jo šis jaunais krekls nebija vairs lietojams. Šajā ierakstā divi, ne manis šūti apģērbi, kur vienam bija vajadzīgs izdomāt, ko darīt, ja nejauši, jeb jauši pārgriez jaunas drēbes un otrs, kur bija vajadzīga pamatne dizainam, kuru gribējās izlikt, lai to nēsātu. Divi pilnīgi atšķirīgi mērķi, bet galā dizaini ar interesantiem risinājumiem. 

Mix hūdiji

Šo varat iegādāties. M/ L izmērs

Divi hūdiji, kuri radās no nejauši iegūtiem audumu atgriezumiem, kas paši atnāca pie manis. Par to dzīvi man nav nekas zināms, bet kaste ar atgriezumiem ir tas, ko es gribētu pārvērst par mazās mājsaimniecības mērķi, kas citam lieks citam prieks. Ka neizmetam mums nevajadzīgo, bet pielietojam esošo, lai risinātu un pārklātu savas vajadzības. Gribētos atdzīvināt ideju, maiņas punktu ar mantām, kur lietas neizlido kalnos pie Grinča, bet gan dzīvo tālāk, pārveidotas vai nepārveidotas. Ja kādam ir telpu piedāvājums, vai skaidrs koncepts sadarbībai šia lietā, tad dodiet man ziņu. Varbūt zaļās pēdas jautājums daudziem ir neaktuāls, bet Dievs mūs ir radījis, lai mēs no zemes apstrādes pārtiktu un koptu un pavairotu to, kas mums ir. Ne jau gluži pavairotu naudu vai apavu kolekciju, bet pavairotu ģenētiski veselu informāciju, veselas ģimenes, apmācību, zināšanas, .. 

Tiem pievienojās teksti, kuri parāda, ka drēbes ne tikai silda vai aizsedz ķermeni, bet arī nes ziņu apkārtējiem. Dzirdēts, ka neviens tos nelas, bet kad redzam, ka puika uz ielas nēsā cepuri, kurai rakstīts "meitene" tad gan tas mūs uzmudinātu izteikties. es domāju, ka tas pierāda, ka mēs lasam tekstus un ka veikalos tos izvērtējam. 

Atgriešanās Liepājas realitātē / ciemos no Azerbaidžānas

Trešo rītu pamostamies pulkst. 6:30, jeb kā bij sanācis pēdējo mēnesi 7:30 pie gaišā bezaizkaru Baki valstībā, kur likās, ka visa pasaule jau sen pamodusies. Toties pie mums 1° C atšķirībā no 16°-25° Azerbaidžānā. Temperatūras maiņas dēļ vīrs jau otro dienu saslimis un gaida savas dzīves labākās dienas.

Nemanot 25dienas atstājušas vairāk ietekmes uz organismu, kā bija domāts.

Izvelkam cimdus, cepures, ceļamies vēl tumsā, lai nosūtītu bērnu uz dārziņu un ielas neierasti un tomēr ierasti tukšas no cilvēkiem. Sajūta ka atgriežamies skandināvijā, kur ar 40€ nezinu vai sanāks apmaksāt tukšā ledusskapja rezerves, tāpēc uzmanīgi krāmēju grozā veikalu piedāvājumu, lai nesanāktu aizķeršanās pie kases, kur bij mazliet ierasts iepirkt pilni divi maisi uz max 20€. 

Vēl neesmu bijusi draudzē, kas arī būs interesants atvaļinājuma pēcgaršas baudījums. 

Ielidojot Latvijā, ļoti likās zaļa mūsu nolaišanās, pat salikās dīvaini, kad tad beidzot kāda māja uzradīsies meža biezoknī. Agrāk tas tā nebija salicies, bet nu pēc tuksnešainā gāzu un putekļu mēneša šķiet ka dzīvojam mežā. 

Negaidīti, bet acīmredzot Baku ir atstājis savu nospiedumu.

Svētruna no manas kastes

1. Pēdējās dienas sanācis mazliet brīvāks ekrāna laiks un izdevies noķert dažas domas, kas uzpeldējušas brīvā prāta režīmā. Viena no tām ir par to, ka mēs visas lietas darām un runājam, izejot no savas ikdienas kastes, kurā atrodamies, kurā piedzīvojam lietas, kurā pieredzam savas emocijas, ar tiem cilvēkiem, kuri ar mums dzīvo mūsu kastē. Kaut kādā ziņā, mēs atļaujam atstāt ietekmi tikai tiem cilvēkiem, kurus ielaižam savā kastē. Mūsu redzesloks paplašinās tikai tik tālu, cik atļaujam sev iziet uz risku. Pat gaume ir atkarīga no tā, cik daudz ļaujam iet tālāk nekā mūsu ciems, kurā esam izauguši, grāmatas, kuras lasam, filmas, kuras skatamies un tēmas, par kurām interesējamies. Kad paši sev neesam interesanti un ne par ko īpaši neinteresējamies, tad mūsu izskanošais Vārds ir kaut kādā ziņā ierobežots. Un gan jau grūti atzīt, bet mēs arī esam tie ierobežotie savu domu saimnieki, kas bez Dieva gluži tālāk par savām vajadzībām nav spējīgi īsti skaidri redzēt. Šīs domas un pārdomas radās no tā, ka ceļošana un sastapšanās ar citām kultūrām, izaicinājumiem jaunās vidēs rada jaunus iespaidus, pieredzes, kuras mūs paplašinaun ļauj mums dzīvot savā jau lielākā kastē. Pat jauna veida problēmas izplata mūsu redzesloku, mūsu teritoriju, ka esam bijuši daudz tālāk nekā iepriekš, apguvuši ko jaunu un nebijušu, ko mūsu sirdis nav pieredzējušas. 

Attēli, kas man šķiet apvērsuši manu domāšanu. Kā gan tas var neietekmēt cilvēka stilu un uzvedību?

2. Otrs pārdomu bloks, kas uzpeldēja manā prātā ir par sezonām, kurās esam bijuši un par cilvēcisko neapmierinātību esošajā sezonā. Kaut kādā ziņā sanāk, ka varam būt neapmierināti jebkur kur atrodamies, jo pat izejot ārā, piemēram, no vienatnības un ieejot laulībā, atrodamies nākamajā etapā, kurš arī mums var ne īpaši patikt, cerams, ka nav pat vēl trakāks kā iepriekšējais moku kambaris. Atcerējos sevi kā neprecētu un kaut kādas mazas emocijas (tagad tikai viņas liekas mazas) un redzu šodienas emocijas kā ģimenei ar bērnu, tad teikšu, ka tā iepriekšējā sezona šodien vairs nešķiet tik katastrofāla, kāda tā likās toreiz, kaut arī atslābināties un ieiet mierā arī gluži neizdevās. Es domāju, ka katra sezona mūs tomēr ved nebijušā pieredzē, tāpēc jau arī tā ir kā cikls, kuram jābūt sākumam un jābūt beigām, un tad iesākas kas pilnīgi cits, ka gadalaikos, kad ziemā ir aukstums un daudz drēbju un kustību ierobežojumi, kad sākas pavasaris, liekas būs vieglāk, bet sākas slapjdraņķi, slapjas kājas un saaukstēšanās, kad saulītē izmetamies un mūs sapūš vējš. Tad gaidam vasaru un liekas viss ideāli, nav gandrīz nekādu pretspēku, bet kad vakaros un naktīs dzīvoklī sasniedzas +30 grādi, esam neizgulējušies, atkal ir iemesls būt neapmierinātam un tā tālāk līdz rudenim, kam ir savi plusi un mīnusi un ja neiemācamies pieņemt savu sezonu, tad varam kļūt īsti nīdēji, lai kur atrastos. jau kādu laiku atpakaļ sapratu, ka nepietiek un pat nav vajadzība visas lietas jautāt Dievam, jo Dievs mums ir devis brīnišķīgu lietu kā prāts, saprāts, apziņa, domāšana, kad varam analizēt datus un saprast, kāda sezona tuvojas, tai gatavoties, būt kā daļa no gudrās sievietes, kura aprakstīta Salamana pamācībās 31.nodaļā, ka tā auž un tai ir divas kārtas drēbju, jo ir visiem zināms, ka ziema tuvosies un drēbes būs vajadzīgas. Neviens ļoti pārgarīgs cilvēks nevarēs apiet Latvijas ziemu un staigāt Bali krekliņā, zandalēs un šortos, jo ziema šajā reģionā ir diezgan skarba. Tas jau nenozīmē, ka Bali ziemu nevarētu pārciest ar Latvijas vasaras drēbēm, gan jau to gan varētu vai Anglijas ziemu ar Latvijas rudens drēbēm, gan jau varētu gan. Apzinoties, kur mēs esam un redzot, paskatoties, kur mēs dodamies, mēs varam būt gudrie kungi, kas aprēķina vai esam gatavi torņa būvniecībai vai karam, kad varam redzēt, kur ir mūsu spēju robežas, lai uzsāktu kādas lietas. *Maza piezīme par karu, jo sāpīgs jautājums mūsdienās. Es pētīju Boba Larsona grāmatu par garīgajām cīņām un viņš, kā pieredzējis eksorcists saka, ka ir cīņas, kuras neuzsākt vienam, es domāju, ka ir ļoti vērtīgi ieklausīties šāda veida eksperta padomos un par tāda veida kariem es runāju, jo reālai faktiskai karadarbībai gatavs nav neviens cilvēks, tāpēc ieklausīties garīgajos līderos ir nozīmīgi un saprātīgi, jo Dievs mums dod tādu spriestspēju.

Ceļojums pie misionāriem Azerbaidžānā 20diena

 Nu jau gan sāk likties, ka dienas iet uz beigām un mūsu 25dienu atpūtai drīz pienāks labs gals un mēs atgriezīsimies mājās un te pēkšņi izskan piedāvājums doties ārpus Baki, lai dotos mazā trekingā. Piedāvājums izbraukt ar autobusu, kas ir arī nedārgi, salīdzinot ar dienas tūrēm vai par auto nomu, kur drīzāk mīnuss būtu mūsu nespēja vadīt auto tādā trakā satiksmē un sarežģītā ceļa shēmā. Stundas brauciens un ieraugam brīnumu, kurā plānots uzkāpt. No malas grūti spriest, jo neesam pieredzējuši kalnos kāpēji un ievērtēt zemes paugurus no lejas nav gluži tas pats, kas to darīt sēžot pie datora vai runājot ar kādu speciālistu. 

Kāpiens no lielceļa līdz virsotnei, kur tiek uzskatīts, ka jāuzbrauc ar auto un tālāk tik jādodas kalna spicē, kur atrodas maza būdiņa ar lūgšanu vietiņu un tēja šodien tika piedāvāta par sirdsapziņas ziedojumu. Kāpiens uz akmens klinti, pa speciālām kāpnēm bija diezgan iespaidīgs, teiktu ka ne īpaši pārliecinošs, akmens sienas bij tik daudz rokas aiztikuši, ka tas kļuvis slidīgs. Pat apavi arī likās slidīgi, visur kur gājām, īpaši kāpiens lejā šķita aizdomīgi avantūrisks. Kā jau izklausās, tad lejā nodomājām doties pa taisno. lai kā tas izklausītos tā tas arī bija ieplānots. No augšas un kartē izskatījās tā lieta diezgan vienkārša, bet realitātē adataini krūmi, brīdinājums par čūskām, zīmes, ka tur nevar iet un akmeņaina šļūdoņa sajūta neatstāja mani visu to stundu vai pusotru, kad mēģināju balansēt, lai tiktu lejā. Man kaut kā bij licies, ka esmu traka persona un parakstos uz visādiem dīvainiem izgājieniem, tad varu teikt, ka manai pieredzei šis bij diezgan traks pasākums. Stāvs kalns, ak'meņains, šļūdošs, izrādās visi augi sausā zemē aug ar adatām, ... man pat likās, žēl ka nenofotogrāfēju pierādījumus, tur bija sakaltusi čūskas galva, tagad neviens man nenoticēs, .. aiz bailēm aizlaidos prom no turienes un vienīgais mierīgais pārsteigums bij bruņurupucis. Tā vispār notiek? Jāizpēta vai tāda lieta vispār ir iespējama. Nu bilde ir, neviens neapstrīdēs. 

Autoostas košums ar belaši stilu, kas uzpeld mūsu padomju atmiņās kā neatņemama sastāvdaļa.

Es vakar aizdomājos par vienu lietu, kad sēdēju ciemiņu mājā un nezināju kur likties, ka īstenībā tā arī ir tās nepareizās sezonas un vietas sajūta, kad neatrodies savā vietā, tad nevari saprast ko darīt un sākas sevis kritizēšana, - es taču te neiederos, es nezinu savas tiesības un pienākumus, dodos ārā sevi mierināt ar ēdienu, šmotkām un tērēju līdzekļus, kurus varētu netērēt, tā iemesla dēļ, ka neatrodos savā pozīcijā. Un galu galā es pat nezināju kā sevi nomierināt, jo nevarēju iedomāties ēdienu, kas mani apmierinātu vai nevarēju izdomāt ko man jānopērk, lai sevi iepriecinātu, līdz sapratu, ka nekas no tā visa nav vainīgs, nekas nedotu gandarījumu un risinājumu tam, ka es vienkārši neesmu savā vietā, jo esmu īslaicīgi ciemos, lai restartētos.

Kaut kādā ziņā, es arī redzu, ka šīs trīs nedēļas ir atstājušas iespaidu uz mani. Es sen neesmu tā ilgojusies pēc savas ierastās vides, pēc kārtības, kur es zinu ko es ēdu un zinu, kas ir man ledusskapī, te tā visa nav. Es vairākas reizes nopirku ēdienu, kuru izmetu miskastē, jo tas nebija ēdams. Nerunājot par to, kāda ciemiņos ir ēdienu gatavošanas kārtība. 

Kaut kādā ziņā, es gatavojos radošam sprādzienam, jo jūtu, ka pašlaik esmu atrauta no tā, ko es vēlētos darīt, esmu apdomājusi kādas dizaina lietas, kuras gatavojos realizēt, kad atbraukšu mājās. Es gribēju, lai man sanāktu vairāk baudīt tekstila pasauli, bet tas izskatās, ka neatstās uz mani tādu kulturālu iespaidu, kā tas ir noticis citos ceļojums. 

Foto, ko vīrs iesūtīja. :)

Ceļojums pie misionāriem Azerbaidžānā 19diena

Piedāvājumā daži kadri no ceļojuma, skats pa logu no 6. stāva. Stadions noder sporta nodarbībām, un izskatās, ka nodarbības notiek vienlaicīgi 5-6 klasēm un esot pat 3 plūsmas dienā. Vienvārdsakot sporta skola vada nodarbības laukā. Šodien mani izbrīnīja ieroču piemērīšana, nevarēju noturēties un 16x zoom  ziepju trauks pievilka man kadrus lai mūs visus iepriecinātu ar neierastiem kadriem. 

Šodien bēgot no plānu sienu akustikas, izgāju ielās pakomunicēt uz apavu veikaliem. Daži pašvaki ar krievu valodu, kāds pieslēdzās angļu valodā, bet atlaides kādas gribēju man neiedeva, tāpēc es paliku bez jauniem ecco apaviem pa 25eur un viņi palika bez 50manatiem, jo nenolaida man cenu. Vispār interesanti kā viņi ir gatavi teikt, ka tas ir lux klases apavs un tāpēc maksā 40+eur, es viņiem saku, ka tas nav nekāds ecco pa 20 eur, .. nu mēs nebijām uz viena viļņa. Un kāpēc apavu veikali? Vienu dienu redzēju tādus interesantus apavus ar šipiem un biju šodien nodomājusi tos piemērīt, veikalu atradu, bet tie superapavi vairs nebij atrodami :( man jau sāk likties, ka tos biju nosapņojusi. 

Visiem arlabunakti, jo pēc latvijas laika jau pl.18:00 paliek tumšs. 

Ceļojums pie misionāriem Azerbaidžānā 18diena

Atgriezāmies no jūras, kura īsti nebija ieplānota. Plānotais baseins, kur piezvanījām, izrādās, ka tiks atvērts pēc ētrām dienām un tā kā pus stundu brauciens ar taxi, izlēmām apmeklēt tuvējo plānu B, kur mums vietējie sacīja, esot slēgta un policija visus dzenot prom. Nu mums ar visu šosejas šķērsošanu un būvobjektu norobežojumiem, tomēr atradām ceļu un bijām gatavi piepeldināties gandrīz Latvijas stilā, jo ūdens temperatūra kā pie mums vasarā, tik mazliet tīrāks ūdens un netīrākas smiltis. Šodien ar laiku bijām iesvētīti, jo pēdējo nedēļu vietējie pārgājuši uz rudens drēbēm un arī sāku domāt, ka jāpērk būs vien kāds pufiķis, jo necerēti zemi grādi nokrītas līdz 20, pat 18 pēc Celsija, ko neviens vietējais nekad neapstiprinās kā septembra temperatūru. Viņiem te līdz oktobrim varot mierīgi staigāt maikās ar īsajām rokām. Šogad laikam te mums pazīstami laikapstākļi, šķiet speciāli sagatavoti mums, a mēs tam gan nebijām īsti gatavi. Nu re, šodien silts, ka pat izmetāmies īsrociņās un bez džemperiem. Ietaupījām baseina resursus un ar saviem uzkodu boxiem bijām šodien jūras roņi.

+mazas lietiņas no iepriekšējām dienām, kuras ne īpaši publicējās.

Nenormālie pūļi uz metro perona, kuri iesākās pēc 15. septebra, kad skolnieki un studenti pārpilda visas malas savos pīķa laikos. Gandrīz vai atceros Jelgavas studiju gadus ap 2004-2007gadu, kad lekciju lokācija mainīja virzienus un pūļi iziet uielās, lai dotos uz nākamo lekciju dažus kvartālus tālāk. Te vēl bonuss metro ieejā tiek skenētas somas, kur jāievieto ķeša, tur izveidojas atsevišķa, pārsvarā sieviešu rinda, pārējiem tā rinda mazliet ātrāk virzas uz priekšu. Tāpat lielveikalos ieeja caur skeneru arkām, un ja esi īpaši aizdomīgs mugursomas tiek palūgts atvērt un viņi ieliek tur savu degunu, laikam meklē kādas spridzīgas lietas.

Parku gatavība dažu dienu laikā. Gāju šodien šim parkam garām un jau gandrīz pabeigts, kaut trīs dienas atpakaļ vēl būvlaukumu stadijā bij šis objekts. Te tiek ieklāts pagarš paklājzāliens un koki tiek stādīti diezgan lielos izmēros, kā šie fikusi (varbūt tas nemaz nav fikuss) visi vienādi rindiņā smuki un stalti.

Iepatikās skuterīšu parkings, mums ar noderētu, citādi uz ietvju vidus nomet savus aparātus, kurus pat nevar pārstumt malā, jo tie vēl neganti sāk kaukt. Bet tikai vienu tādu parkingu redzēju, varbūt kāds pie mājas sev uztaisījis, kas zin.

Visādas interesantas un dikti demokrātiskas limpenes. Šo to pamēģināju par 0.20-0.60 eur centu kapeikām. Cenas aptuveni uz pusi dalās, pēc aptuvenā eur kursa. Lielā 2 litru kola te maksā aptuveni 1.1eur, lielo arbūzu ar pa 1 eur iepirkām, jo kādi 0.39vietēji mikrocenti maksā, kas vēl uz pusi jāizdala, lai mūsu naudas sapratne sanāktu. Granātāboli un persiki ar apmēram 1 eur kg. Āboli ap kādiem 0.70 eur centiem sanāk kg. 5kukurūzas vāles nevārītas iepirkām pa 1.50 eur, kas bij dārgāk kā citās vietās. 

Piena produkti un desas te dārgākas vai līdzvērtīgas kā pie mums, .. varbūt pat lētāk, jo te viss kas dārgāk par 2 manati uzreiz liekas dārgi :). Daudz visādu saldumu, kas man šķiet sausi un nejēdzīgi, tāpat bulkas lielākoties tādas sausas bulkas vien ir ar dīvainām garšvielām. Toties kafejnīcās kafija no 3eur, pat sanāca mazs krešs un pa 7eur kafiju nopirku. Pie sienas rakstīts bij viens cipars un man jautā vai putkrējumu uzlikt un sāk jautāt ar kādu pienu taisīt un kko iesaka un kopā saskaitīja man 14manatus, kas man likās vēl dārgāk kā Kopenhāgenā. Es atvainojos, bet 7eur par midle krūzi nevēlos maksāt un tagad jautāju vai visas piedevas ir iekļautas venā, un vienā citā kafe tas bij kafijas cenā ar sīrupu un putukrējumu, .. te par visu jāvienojas atsevišķi un jājautā, kas iekļauts un kas ne. 

Kaķu tēma. Daudzās vietās pie margām, tiltiem, tuneļos, pakšos kaķu barības trauki un ūdens trauki. Karstās dienās liekas, ka viss jau tāpat smird tad vēl tie kaķi visos stūros. 

Šādus pērtiķsmadzeņu apelsīnus te redzējām un nācās vienu savākt un noskaidrot kas tas ir. Izplatījies kā sērga, var izmantot spirta izvilkumu pret reimatismu. Nekas īpašs, lai slēptu bagāžā un vestu mājās. 

Drēbes / Bībeles pētījums/ Gatavošanās tēmai

Paralēli visām citām nodarbēm un atpūtai, esmu pieķērusies tēmai par apģērbu un rotām, jo kaut kur klīst viedoklis, ka kristieši nedrīkst valkāt košas drēbes, ka auskarus ir aizliegts ausīs izdurt un matus nerīkst ne krāsot ne griezt, kur nu vēl noskūt, tāpat par meikapu utt.. Tēma par apģērbu un rotām, cik daudz Bībele par to runā, ko tā saka, kāda veida apģērbs ir dots no Dieva, ko vispār valkā cilvēks, kas to pārģērbj, kurš pavēl pārģērbties, materiāli, situācijas, izskats.. Analītisks komentārs ir procesā, jo par drēbēm vien ir ~260 rakstu vietas, tāpēc atļausiet vēl šo tēmu papētīt, lai rodas kaut cik objektīvs priekšstats nevis pavirši un sekulāri komentāri, piemēram, ka sievietes nedrīkstētu griezt matus.

KRONIS/ BALTAS DRĒBES/ CEPURE/ APMETŅI/ SVĀRKI/ KALPOŠANAS DRĒBES/ LINU APSĒJS UZ GALVAS/ LINU BIKSES/ GREZNI VIRSVALKI/ IZRAKSTĪTAS DRĒBES/ DĀRGAS ROTAS/ GREZNOTA AR ZELTU, SUDRABU, SMALKA LINA AUDEKLU/ ZĪDU/ SMALKAS ĀDAS KURPES/ ZĪDA ŠĶIDRAUTS/ DĀRGI LINA TĒRPI/ SĒRU PĀRSEGI/ LAKATI/ 

DRĒBES:

• BALTAS DRĒBES: Atkl.7:13; 7:9; 6:11- tiek dotas baltas drēbes; 3:18-pērc no manis zeltu un baltas drēbes, lai kauns tiktu apsegts; 4:4- vecaji baltās drēbēs+zelta vainagos; 3:5- kas uzvar, tam baltas drēbes; Jes.19:9- kas auž baltas drēbes; Sal.māc.9:8- allaž nēsā baltas drēbes; 
• MAZGĀT DRĒBES Atkl.22:14- lai būtu daļa pie dzīvības koka; 3:4-maz to, kuriem tīras drēbes; 2Sam.19:25; 
• GALVĀ KRONIS Atkl.19: 
• ZELTA VAINAGI vecajiem Atkl. 4:4; 
• MIESAS APGĀNĪTĀS DRĀNAS nīzdami Jūdas 1:23; 
• NAV NODILUŠAS DRĒBES MUGURĀ un kurpes nav noplīsušas 5M 29:5; Neh.9:21; 
• DRĒBES KODES SAĒDUŠAS, raudiet bagātnieki Jēk.5:2; Ījabs 13:28; 
• DEBESIS SADILS KĀ DRĒBES Ebr. 1:11; 
• SARGĀJU JĒZUS DRĒBES AD 22:20; 
• KLIEGDAMI NOMETA SAVAS DRĒBES AD 22:23;
• DRĒBES ne no viena neesmu kārojis AD 20:33; 
• DRĒBES IZKRATĪJIS neesmu vainīgs AD 18:6; 
• SAPLĒSA DRĒBES (Pāvils un Sīla) AD 14:14; 3M 21:10; MT 26:65 Augstais Priesteris; Jes 37:1 Ķēniņš Hiskija saplēsa savas drēbes; Esteres 4:1; Ezra 9:5; Ezra 9:3; 2Lku 34:27; 34:19; 23:13; 2Ķēniņu 22:19; 22:11; 19:1; 18:37; 11:14; 2Ķēniņu 6:30; 5:7-8; 2:12; 1 Ķēniņu 21:27; APVILKT MAISU Eceh.7:18; Jer.48:37; 2Sam.15:32; 13:31; 
• NESAPLĒSA savas drēbes, kad dzirdēja Jer.36:24;
• TIEM NOPLĒSA DRĒBES, lai sistu un iemestu cietumā AD 16:22; Lūk.10:30 laupītāji uz ceļa; Jēzum novelk/uzvelk purpura apmetni un apvelk viņa drēbes Mk. 15:20; Mt.27:28-31; 
• Apvelciet SĒRU DRĒBES Joēla 1:13; Jaunava sēru drēbēs drauga dēļ Joēla 1:8; Jer.49:3; Jer.48:37; Jer.6:26; Jer.4:28; Jes.37:2; Jes.37:1; Jes.32:11; Jes.22:12; Ps.35:14; Ps.35:13; Ps.30:12; 2Sam.14:2; 
• ATŅEM TAM VIŅA DRĒBES, kas grib būt galvinieks Sal.pam. 27:13; 20:16; 
• APJOZIES, APAUJ KĀJAS UN APVELC DRĒBES saka eņģelis AD 12:8; Tēvs dēlam vislabākās drēbes un gredzenu un kurpes Lk. 15:22; novelciet Jozua netīrās drēbes dodiet jaunu cepuri un svētku drēbes Caharija 3:5; Israēla ķēniņš sacīja Jošafatam 1.Ķēniņu 22:30; 
• SPOŽĀS DRĀNĀS eņģelis AD 10:30; 2 vīri baltās drēbēs AD 1:10; 2 eņģeļi baltās drēbēs Jņ.20:12; piestājās 2 spīdošās drēbēs Lk.24:4; Jēzus drēbes kļuva spožas lūdzot kalnā Lk.9:29; Jauneklis garās baltās drēbēs Mk.16:5; Tapa apskaidrots, drēbes kļūst spožas Mk 9:3; Mt.17:2; +BALTS KĀ SNIEGS Mt.28:3; Dan.7:9;
• STIRNA DARINĀJA DRĒBES AD 9:39; 
• LIECINIEKI NOLIKA SAVAS DRĒBES PIE KĀJĀM AD 7:58; Izklāj drēbes uz ceļa Lk. 19:36; Mk.11:8; Mt.21:8; uzklāj kumeļam drēbes Lk 19:35; Mk 11:7; Mt 21:7; 2Sam.20:12; 
• Pēteris APJOŽ VIRSDRĒBES un metas jūrā Jņ 21:7; 
• JĒZUS DRĒBES, met kauliņus Ps.22:19; Jņ.19:24; Mk.15:24; Mt.27:35; 4 daļās drēbes izdala kareivjiem. Svārki nebija sašūti, bet gan austi vienā gabalā Jņ.19:23; Kareivji nezina ko dara izdalot drēbes Lk.23:34; 
• Jēzus NOLIEK SAVAS DRĒBES UN UZSIEN PRIEKŠAUTU ar ko žāvē kājas mācekļiem Jņ.13:4; 
• LAI PĀRDOD DRĒBES un PĒRK zobenu Lk.22:36; 
• TĒRPSIMIES PAŠI SAVĀS DRĒBĒS Jes.4:1; 
• NAV APĢĒRBIS DRĒBES kādu laiku Lk.8:27;
• DĀRGĀS DRĀNĀS, MĪKSTĀS pilnībā dzīvo Lk.7:25; Mt.11:8;
• LAI NEATGRIEŽAS PĒC SAVĀM DRĒBĒM Mk.13:16; Mt.24:18;
• NEZŪDIES KO VILKSI Mt.6:25; 
• PIESKARTIES DRĒBĒM Mt.9:21; Mk.5:30; Mk.5:27-28; 
• JĀNIS KAMIEĻU SPALVAS DRĒBĒS+JOSTA Mk.1:6; Avju drēbēs vilki Mt.7:15; Mt.3:4;
• NEBIJA ĢĒRBIES KĀZU DRĒBĒS Mt.22:11;
• NELĀPA VECAS DRĒBES AR JAUNU IELĀPU Mt.9:16;
• UZVELCIET TĪRU CEPURI GALVĀ Cah.3:3-5;
• SVEŠZEMJU DRĒBĒS Cef.1:8;
• Saplosiet sirdis NE SAVAS DRĒBES Joēla 2:13;
• NOVELK DRĒBES AUKSTĀ DIENĀ Sal.pam.25:20; Ījabs 22:6; 
• LAI NESĀK DEGT VIŅA DRĒBES Sal.pam.6:27; karstas paliek Ījabs 37:17;
• VILNAINU NEVILKT templī un kas svīst Eceh.44:17; 
• KALPOŠANAS/TEMPĻA DRĒBES pārvilkt, lai nepiešķirtu tautai svētību ar savām drēbēm Eceh.44:19; Eceh.42:14;
• VĪRI APMETŅOS Dan.3:21;
• ASIŅAINAS DRĒBES Raudu Dz.4:1; Atkl.19:13;
• CIETUMNIEKU DRĒBES nomaini un ēd pie ķēniņa galda Jer.52:33;
• SPILGTI SARKANAS DRĒBES- ar svešām tautām aptraipītas vīna spaida Jes.63:1-3;
• PESTĪŠANAS DRĒBES+ viņš uzvelk kā līgavainim tā līgavai Jes.61:10;
• TAISNĪBAS APSEGS Jes.61:10; KĀ BRUŅAS Jes.59:17;
• PESTĪŠANAS BRUŅU CEPURE/ ATRIEBĪBAS DRĒBES/ IEROČU TĒRPS/ DUSMU MĒTELIS Jes.59:17;
• SVĒTKU DRĒBES Jes. 52:1;
• NEGODS SEDZ KĀ DRĒBES Psalmi 109:29;
• LĀSTOS KĀ DRĒBĒS Ps.109:18; Ps.73:6
• PAT MANAS DRĒBES SAJUSTU RIEBUMU Ījaba 9:31; 
• Mordohajs iznāca KARALISKĀS DRĒBĒS ar LIELU ZELTA PIERES SPRĀDZI un PURPURSĀRTĀ SMALKĀ AUDEKLA MĒTELĪ Esteres 8:15; 
• pārzinis pār DRĒBJU NOLIKTAVU: "izsniedz DRĒBES UN APĢĒRB visus Baala kalpus! Kad viņš drēbes bija izsniedzis. 2 Ķēniņu 10:22; 

ROTAS Jesajas 3:18-23; Salamana pamācības 31:13-24; :

KĀJU SPRĀDZĪTES/ PIERES SAITES/ PUSMĒNEŠI/ AUSKARI/ ROKASSPRĀDZES/ PLĪVURS/ GALVASSEGAS/ KĀJU, KURPJU VAŽIŅAS/ SKAISTAS JOSTAS/ SMARŽU TRAUCIŅI/ AMULETI/ PIRKSTU GREDZENI/ DEGUNA ROTAS/ SVĒTKU DRĒBES/ APMETŅI/ LAKATI/ SOMIŅAS/ ROKAS SPOGUĻI/ DĀRGI KREKLI/ CEPURES/ APSEGI/ 

+Dieva Gars pildījis ar gudrību, prātu, zināšanām un prasmi kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā, griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus. 2Mozus 31:3-5; 35:31-33; 

NEVIENS NEGRIBĒJA VALKĀT SAVAS ROTAS, kad Dievs saka, ka neiešot tautai līdzi, ka neiznīcina tos, jo tie ir spītīgi ļaudis. Dievs saka, nolieciet savas rotas; 2Mozus 33:4-5;

Ceļojums pie misionāriem Azerbaidžānā 14diena

Baki Botanical Garden

25t soļi

Šodien pastaiga no metro līdz botāniskajam un tad uz mājām. Uznāca dažādas domas vērojot skatus un pretstatus, kuros manas acis noraudzījās. Baku ir izcila kontrastu pilsēta, kur bagātie un aiz stūra vai blakus mājā dzīvo paši nabadzīgākie, kur jaunbūves un šīferbūdas ar maziem puņķainiem bērniem, kur ieliņas ar dubļiem un izlietu traukūdeni un blakus 5zvaigžņu daudzstāvu viesnīca, kurai aiz loga sānielā izkarināta veļa daudzbērnu ģimenei.. Ko līdzīgu varētu turpināt vēl un vēl.. garāžas durvju vietā izkarināti paklāji un uz ielas kāds ar grīdas slotu mazgā savu auto, kam bagāžnieks atvērts ar avārijas trijstūri.. īsts baudījums ar tām Baku šķērsielām, pat vairāk kad man salikās domas par to cik neesmu radīta priekš lux bet gan dzīvot vienkāršo cilvēku vidū, kuri pārtiek no minimuma un mazāk, lai pabarotu sevi un savus bērnus.