Labels

Rāda ziņas ar etiķeti go muxia. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti go muxia. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2016. gada 17. decembris

Nekādas nožēlas gadu starpībai


Tā vēl nekad nav bijis,
Jo visam jānotiek ir tikai tagad.

Nekādas nožēlas vai pārmetumi,
Toties izbrīns tīrs un īsts.
To noslēpt nespēju un netaisos es tagad.
Jo saki tu man godīgi,..
kas vispār patiess ir,
ko atstāt kailu būtu vērts,
vai noliegt Dievu būtu tā vērts?
Cik tīri katrs esam mēs?
Vai tāpēc slēpties jāsāk būtu mums?
Un vai tāpēc ļauties smiekliem būtu mums liegts?







Vai kāds, kas negaida
spēj saprast to, kurš gaida?
Vai ļoti ilgi nozīmē pietiekami ilgi?
Atstāj savu radu zemi,
lai ieietu savā zemē;

Ir laiks sekot Abrahama iedvesmas stāstam.


FOTO: Travel with Pine cone trough Spain / 2016 /

otrdiena, 2016. gada 6. septembris

Muxia - Finisterra

Muxia - Fisterra

Arī šodien nostaigāts 33km, vakar 35km. Tas šķiet tomēr daudz. Vairākas dienas pēc kārtas noiet 30km ir par daudz liela slodze manām pēdiņām. Jūtas piekusums un dīvaina steiga atgriezusies. Šo dienu pavadīju staigājot ar meiteni no Jaunzēlandes. Mākslinieci, kuru satiku vakar Muxia zīmējot baznīcu jūras krastā. Izrādījās viņa pavadījusi 6. nedēļas Taize kā brīvprātīgais pirms šī pārgājiena. Apspriedām daudzas lietas, patiesībā, vairāk kopīga nekā atšķirīga. Grāmatas, krāsas, māksla, ticība, psiholoģija. Nostaigājusi Portugāles camino, kas ir 250km un vidēji aizņem 10 dienas. Arī albergē satieku vairākus jauniešus, arī gados vecākus vīriešus, kuri pavadījuši laiku staigājot ceļus Portugālē. Visi iesaka doties gar krasta līniju, kas arī man šķiet labākais virziens un izvēle. Redzēsim. Šeit ainavas lieliskas un skats gana jauks, visu dienu staigāts kā tropu vasarā, nekādas rudens sajūtas, kas patiesībā vajā mani, jo nedrīkstu aizmirst, ka jau pienācis septembris un laiks nevis skrien, bet lido.

Olveiroa - Muxia

svētdiena, 2016. gada 4. septembris

To Olveiroa

Negreira - Olveiroa

Turpinu ceļu uz Muxia. Rītu iesāku ar lielu apņemšanos doties 33km ceļā un nepārdomāt ne mirkli. Mans dienas pavadonis Robert- pilnīgs mačo. Dzīvo Barselonā, kas nozīmē tās vietas patriots un nekādā ziņā neiesaka doties uz Madridi. Tāpat kā katalonieši, baski un spāņi tāpat madridieši un barselonieši katrs strikti aizstāv savu teritoriju, tradīcijas un valodu. Jebkāda norāde vai neprecīza informācija var izraisīt strīdu gandrīz pilnīgi bez iemesla un neviens neatzīst, ka viņš ir tas, kuram nav taisnība. Kaut ikviens saka, ka camino savieno ikvienu, arī mums pa ceļam izdodas notvert mirkli pārpratuma, kad kāds strikti paziņo, ka nav spānis bet katalonietis.
Ainava šajā reģionā ir izcili skaista, apkārt vieni vienīgi kukurūzas lauki, koki, zaļumi, kalni un brīnišķīgi skati. Jūtos šajā vidē kā piederīgais un ceļš ved uz jūru. Ar nepacietību gaidu mirkli, kad ieraudzīšu krastu un kas zina, varbūt tas būs mans brīnišķīgākais saulriets un nākamā rītā lieliskākais saullēkts manā dzīvē.

sestdiena, 2016. gada 3. septembris

To Negreira

Santjago de Compostela - Negreira

Virziens Muxia. Pirmie 22km pēc divu dienu pauzes nostaigāti, jā viennozīmīgi ir grūtāk atsākt staigāt pēc brīvdienām, nepieciešams aktivizēt motivāciju lai nebūtu pavisam bēdīgi un pēdu veselība neteiktu, ka tas bijis nepareizs lēmums. Šodien nakšņoju albuerge Alecrin- laba vieta kur palikt, saprātīga cena, virtuve, draudzīga administrācija, kas pēc Santjago tūrisma atmosfēras liekas tīrā paradīze. Šodien mana vāciešu diena- satiku Šveicieti ar kuru nostaigājām pusi no ceļa un ik pa brīdim jaunu vāciešu pāri un Ungārijas puisi un divas vācu meitenes vienkārši pie albuerges. Visi izņemot Ungāri, sarunājās gan vāciski gan angliski, mēs pat mēģinājām sarunāties speciāli vācu valodā, lai būtu lielākas iespējas to praktizēt. Nu, mana pacietība ne visai bija labākais paraugs apmācībai, kas nozīmēja ka mēs ik pa brīdim atgriezāmies pie angļu valodas, bet mēģināts nav zaudēts. Var teikt, ka šis ir mans mazais camino, jo šeit atkal no jauna ieraugu un iepazīstu jaunus personāžus. Zinu to, ka tuvumā ir kādi 5 zināmi tēli un divi vakar vakarā iepazīti, kas arī atrodas šeit. Viņus visus redzēt man ir, protams, lielākais prieks no visiem. Māju sajūta turpinās. Ceļš atkal savieno. Buen Camino!