Negreira - Olveiroa

Turpinu ceļu uz Muxia. Rītu iesāku ar lielu apņemšanos doties 33km ceļā un nepārdomāt ne mirkli. Mans dienas pavadonis Robert- pilnīgs mačo. Dzīvo Barselonā, kas nozīmē tās vietas patriots un nekādā ziņā neiesaka doties uz Madridi. Tāpat kā katalonieši, baski un spāņi tāpat madridieši un barselonieši katrs strikti aizstāv savu teritoriju, tradīcijas un valodu. Jebkāda norāde vai neprecīza informācija var izraisīt strīdu gandrīz pilnīgi bez iemesla un neviens neatzīst, ka viņš ir tas, kuram nav taisnība. Kaut ikviens saka, ka camino savieno ikvienu, arī mums pa ceļam izdodas notvert mirkli pārpratuma, kad kāds strikti paziņo, ka nav spānis bet katalonietis.
Ainava šajā reģionā ir izcili skaista, apkārt vieni vienīgi kukurūzas lauki, koki, zaļumi, kalni un brīnišķīgi skati. Jūtos šajā vidē kā piederīgais un ceļš ved uz jūru. Ar nepacietību gaidu mirkli, kad ieraudzīšu krastu un kas zina, varbūt tas būs mans brīnišķīgākais saulriets un nākamā rītā lieliskākais saullēkts manā dzīvē.