dadis do: do decoration

Rāda ziņas ar etiķeti do decoration. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2020. gada 25. aprīlis

Violas papīrā!!

PHOTO: Home Art Studio / Liepaja / April / 2020

piektdiena, 2020. gada 24. aprīlis

Vijolīšu tapšanas process

FOTO: No personīgā arhīva / Liepāja / 2020

pirmdiena, 2020. gada 9. marts

Gribot negribot sanāca uztaisīt kaudzīti ar tulpēm

Varbūt kādam grūti saprast, ko nozīmē, ka sanāca negribot uztaisīt. Teiksim tā, kompozīcijā pie narcisēm prasījās kāds papildus pavasara zieds, veikali Liepājā nevarēja man piedāvāt neko, kas man likās gana labs, lai to nopirktu kā mākslīgo, bet baudāmu ziedu. Beigu galā, plānotie 12 ziedi pārvērtās 25. negaidīti mākslinieciskās 4. krāsu tulpēs. Jāpiebilst, ka sākuma plāns bija radīt vienkārši ziedu formu, kas aizpilda laukumus, īpaši nedarbojoties ar krāsojumiem, lai padarītu ziedus daudz reālistiskākus. Teiksim tā, ar ieplānotajām 12 tulpēm, kuras ir neatvērtā formā, man nebūtu pieticis, lai aizpildītu tukšos laukumus starp narcisēm, magnolijām un ābeļziediem. Izmēģināju 3 veida ziedlapu piegrieztnes un rezultāts attēlos un gan jau vēlāk arī pašas pavasara kompozīcijas parādīsies starp šī bloga rakstiem. Un tas viss, nenopērkot it nevienu papildus materiālu.

FOTO: Tulpes papīrā / marts / 2020

sestdiena, 2020. gada 7. marts

Mirklis pirms Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās laika

Šogad esmu izvēlējusies pavasara ziedu simbolus, gaidot Lieldienas- magnolijas, olīves, krokusi, grāmatas ar rakstu vietām no Grāmatas. Redzēsim kā papildināsies kristus ciešanu laika elementi pie šī visa- biķeris, griezti olīvju koka zari, vainags un ūdens lejamais trauks ar mazgājamo bļodu. To redzēsim aprīlī :)

FOTO: Draudze Emmanuēls / Liepāja / februāris / 2020
P.S. Foto apzināti ar pirkstu izglizināts fons, jo nav iespējams uztvert kompozīciju no attēla ar fonu, kas vienkārši liek paklusēt. Tiem, kas nezina, - degradēta urbānā ainava neļauj uztvert būtisko.

ceturtdiena, 2020. gada 5. marts

Šķiet atklāju savu sievietes vājību- lielie šķīvji ! :o)

Nu re! Jau iepriekš šur tur minēju par tiem Second hand 10 centu šķīvjiem... Tātad, ieraugot antīko šķīvi ar diametru 30cm un vairāk, es nevarēju to nenopirkt.. Arī saucamie "zivju šķīvji" man ļoti patīk, ja redzu, ka kāds tos gatavojas mest ārā, tad esmu gatava tos paņemt. (Dodiet man ziņu). Pirmo šķīvi domāju izmantot kā paplāti nesot vīram brokastis, bet tad man vēl kāds mājās uzradās (ak jel), tad sāku aktivizēt smadzenēs, savā meklētājā, ko ar tiem iesākt. Pirmā ideja bija gatavot uz tiem kompozīcijas, dabas ainiņas, vēl iegādājos zelta foliju, lai dekupāžētu (?) utt. Un redz, vakar, radās vēl labāka doma: nevis vienkārši dekupēt, bet veidot tādas kā kolāžas no avīžu, žurnālu izgriezumiem, plus zeltu uztapināt pa virsu un vēl varu tak tekstus rakstīt un līmēt, tā radot mākslu ar nozīmi, kar uzrunā. Šī ir viena no tām lietām, ko vienmēr mēģinu atrast sevī- ja gleznoju, tad gleznu ar jēgu un nozīmi.. vienkārši glezna ar "kluso dabu" bez message ir taču tikai mākslinieka meistarības un pircēja krāsu un stila patikšana.. un reizēm arī viss.. Es neesmu gatava samierināties ar gleznām, kuras veido tikai krāsu un izglītības atspoguļojums, tāpēc man pat mājās stāv tukši audekli, jo gleznojamā ideja vēl nav noformējusies līdz galam.
Teiksim tā.. sākšu un tad redzēs, kas sanāks un kā sanāks. Dekupāža nav mana stiprā puse (vismaz ar salvetēm nepatika kā sanāca), bet Youtube un paziņas, kas to dara, būs mani labākie sabiedrotie. Uz tikšanos ar jaunām mākslas iedvesmām!
P.S. Tā bilde no modes žurnāla ir vienkārši stereotipiski ikoniski perfekta. Ir lietas, kuras mani uzrunā pat nesakot ne vārda. Bonuss fotogrāfam!

FOTO: Darba procesā / marts / mājas atmosfērā

otrdiena, 2020. gada 3. marts

Seno, nekam nevajadzīgo trauku pārvērtības- dodot otro dzīvi dzīvajam "second hand"

Kad šķiet, ka mūsdienas pārņēmušas patērētāju domāšana, tad 10 centu vērtais šķīvis ierodas uz skatuves, lai uzmirdzētu sevī ietverot jaunā dekora dzīvību.
Un tā ir vienmēr, kad kāds dzenas pēc senatnes pērlēm, bet kāds uz jauno tehnoloģiju īslaicīgās spozmes atmirdz.. un nodziest, lai pēc 20 gadiem ieietu 10 centu vērtajā otro roku noderīgumā. Kas zina, varbūt šīs šķīvis, patiesībā, piedzīvojis karaliskākās balles Liepājā, kur pasniegtas dārgākās jūras delikateses, kad Baltijas jūra vēl nebija tik piesārņota kā šodien.. un, iespējams, ka šis atceļojis no Zviedrijas karaļnama kalpu virtuves, bet varbūt tas stāvējis 50 gadus aizmirsts kādā sekcijas dziļumā.. kas to lai tagad zina..

trešdiena, 2020. gada 26. februāris

Rietumu ikebanas treniņš

Teiksim tā, vajadzēja mazliet piedomāt, kā stiprināt krokusus pie šāda šaura trauka. Atklājot noslēpumus, varu pateikt priekšā, ka izmantoju RUS ražojuma plastilīnu, jo tas atdziestot ir daudz cietāks kā modernās veidošanas masas, kuras ir nesalīdzināmi nelipīgākas. Kā jau minu, siltumā šis plastilīns ir diezgan ķepīgs, labi lipīgs un smērējas visās malās. Varbūt kāds sadomā un praktizē ar kādu citu stiprināšanas materiālu, bet manā gadījumā, eksperiments izdevās, turas labi, .. papildus lapiņas stiprināju uzlejot PVA līmes "saliņu". Ja kāds vēlas komentēt un ko ieteikt vai kritizēt, tad droši rakstiet savas idejas :) Mākslīgo sūnu bumbulim izdūru stiepli un tad to nostiprināju papildus no abām pusēm.