Jāņa evaņģēlijs

Jāņa 17: 12-15 // un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis, kā vien pazušanas dēls, lai Raksti piepildītos. / Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna. / /     Svarīgākais par visu ir pastāvēt aizsardzībā, neatkāpties savā sirdī, kad esi šķērsojis robežu, pievienojies, atdzimis. Patiesi pazudis ir tikai viens-pazušanas dēls, Tēvs bija to atstājis uz mirkli, lai raksti piepildītos, Viņš uzņēmis visu iespējamo grēku, lai savējos, kas paredzēti no Tēva, darītu brīvus. Tas nozīmē aizsardzības apsolījumu- Jeshua vienmēr būs aizsargs, katru mirkli. Otrs,- neizņemt ārā, neatdalīt, bet pasargāt no ļauna, kas ir apkārt. Raksti nesola nodrošināt cietoksni, pazemes bunkurus kara laikā vai individuālu glābšanas kuģi tavai ģimenei. Tāds nav bijis plāns jau no paša iesākuma, bet aizsardzību tajā, kur esi. Patiesībā, kas var būt labāks par šo?!

Kails otra priekšā

Genesis 2:23-25 The Man said, "Finally! Bone of my bone, flesh of my flesh! Name her Woman for she was made from Man." Therefore a man leaves his father and mother and embraces his wife. They become one flesh. The two of them, the Man and his Wife, were naked, but they felt no shame. /1.Mozus 2: 23-25 /

Ieraudzīt, pieņemt, atzīt un būt laimīgam, godīgam; atdalīties no mātes miesas un radīt jaunu radības struktūru, kas būtu nākamais pakāpiens radības attīstības  līknē. Būt kailam, bet nekaunēties, būt patiesam, jo un bet, ka zini- nebūs nosodījuma. Šodien tas nozīmē milzīgu progresu ticības dzīvē, jo ar tuvo cilvēku uzbrukumiem sastopamies itin bieži. Jau todien, jau kad tika sarakstītas Mozus grāmatas- 850.g. pēc Kristus, kad Dieva Gars bija mudinājis  sarakstīt šīs rindas Dieva grāmatā, jau tad bija ieplānots to uzsvērt: būt kailam vienam otra priekšā, bet nekaunēties, cik tas tomēr ir svarīgi priekš cilvēka dziļākās būtības, lai mēs pašās saknēs justu drošību vidē kurā atrodamies katru mirkli. Kauls no mana kaula jau arī ievirza domu par smagāko uzdevumu, būt atklātam vienam otra priekšā. Kaut no iesākuma tā nebija problēma. Tieši tāpēc, mūsu rokās, uz šo dienu, ir Bībele, kas palīdz orientēties jebkurā tumsas, apjukuma un neizpratnes brīdī, sniedzot atbildes uz jebkuriem jautājumiem, kas radušies staigājot mūsu ikdienas ticības dzīvē.

Vārdu skaidrojums

Skaidrojumiem izmantota Bībele
1965. gada izdevuma revīzija / Latvijas Bībeles biedrība, 1997/

Foto: Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza kaktusu izstāde / 2013 /

Vārdu skaidrojums

Skaidrojumiem izmantota Bībele
1965. gada izdevuma revīzija / Latvijas Bībeles biedrība, 1997/

Foto: Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza kaktusu izstāde / 2013 /

Atmoda / Čarlzs Finnejs / 1835g

Grāmatu lasījumi / Benijs Hins / Svaidījums / Svaidījuma Dunamis /spridzeklis spēkā/

FOTO: / Jaunauce / 2013 /
Grāmata: / Benijs Hins / Svaidījums /

Prāts cietumā

Kas ir cietums? Nav viegli atzīt, ka visi dzīvojam savos prāta cietokšņos, ka mūsu domas ir kā ieslodzīto domas, kad stereotipi neļauj mums komunicēt, piedot, kad ieņēmuši galvā domas ejam un pastāvam uz tām, kaut tās bieži vien nav pareizas un neved uz risinājumu, bet tieši otrādi, aizstāvēdami nepareizo un negudro. Cietums var būt dažāds, tas var gan pacelt gan gāzt. Tas ir gan glābiņš gan posts. Svarīgākais ir kā uz to skatīties. Piemēram, atrodoties kamerā, vari uztvert kā mieru no ārpasaules, kur no pagātnes tev nevar neviens uzbrukt, vari uztvert kā iespēju pabūt ar sevi un saprast, kas ir pats svarīgākais dzīvē, kur slēpjas visa jēga un nozīme. Tāpat varam uztvert kā tevis ierobežošanu, kā citu ambīciju uzspiešanu, kā nesapratni, neiedziļināšanos cilvēka dziļākajos motīvos vai mērķos. Var skatīties dažādi, un izvēle ir atkarīga no mums, kad savu lielo es noliekam pie malas un ieskatāmies, kas esam dziļākā patiesībā, ka nespējam izmainīt nevienu matu no balta uz melnu, kad sakām nē savam pašlepnumam un prasībām pret citiem. Cietumā esam aizsargāti no vēl lielāka
ļaunuma, kur viss tiek iesaldēts, kur sāpes un mīlestība tiek iesaldēta uz laiku, lai atgriezdamies paņemtu to, kas patiešām svarīgs un būtisks. Ieslodzījums ir kā dziedināšanas kapsula, kā kamera. Kad mēs uz zemes esam nolikti, lai šajā laikā sakārtotu domas ar Dievu, izlīdzinātos, piedotu, mīlētu un kļūtu izmainīti no grēka. Mūsu problēmas ir tās, kas mūs disciplinē, kas liek domāt, kas liek risināt, komunicēt, lai gala rezultātā izlīdzinātos un mīlētu. Esam dažādi un kādam ir nepieciešami lieli triecieni, lai sauktu uz Dievu, ali saprastu un ieraudzītu šo lielo spēku, kas kontrolē visu, kas izmaina visu, kas virza visu. Iespējams tāpēc ar mums notiek daudz nelaimju, lai tās izsistu mūs no ierastā komforta, kad ir labi kā ir, pat bez Dievu un tad Dievs var darboties, jo tikai tad, kad aizskartas mūs dziļākās izdzīvošanas jūtas, tad saucam uz to, kurš stāv aiz tā visa, aiz mums, kas radījis mūs un ielicis mūsos vēlmi meklēt un saukt uz Viņu.

1) Cilvēki netic pilnībai. Bailes zaudēt to, kā tev vēl nav. Ir dažādi cilvēki.  Tādi, kas vienreiz saņemdami, tiem šķita, ka tādas iespējas vairs nebūs un tāpēc tie apstājas, skatās, staigā apkārt, priecājas, bet stāv. Tie priecājas, bet stāv. Kad šķiet, ka ilgi atkal nebūs, vai nekad vairs nebūs, kad biznesa idejas, naudas pelnīšanas iespējas, mīlestības realizēšanas iespēja ar citu nebūs, attiecību uzlabošanās nebūs, tāpēc jāsamierinās,. Kad esam pieņēmuši, ka šīs lietas notiek pārāk fragmentāri, nenoteikti un neregulāri, kad neticam, ka tas kas ir ir tikai pirmsākums, ka neticam turpinājumam, ka Dievs priekš mums ir sagatavojis kaut ko daudz labāku.
2) Neizmantotas iespējas. Vienkāršs piemērs- gribam katru vasaru doties pie jūras, peldēties un sauļoties, bet gaidām apstākļus pārāk bieži, sauli, labu noskaņojumu, pareizo kompāniju, savu izskatu, apģērbu,.. un kad pienāk saulainā diena tad ir tādi, kurus apmierina viss un tādi, kurus neapmierina nekas. Iemesls nepatikai atrodas vienmēr. Bet. Bieži sanāk, ka vispār esam bez noskaņojuma un tad paiet vasara un sakām sev un citiem- tā arī nesanāca šogad papeldēt, pasauļoties, jo vasara bija nekāda. Kaut gan, bija draugi, kas aicināja braukt, radinieki pieteicās, utt. Tāpat ir ar šīm garīgajām kalpošanas iespējām, kur realizēties. Sakām sev un citiem, ka gribam, ka darīsim, bet atnāk piedāvājums mazgāt traukus baznīcā, tad sataisām greizu ģīmi un paziņojam, ka savu krūzi jau esam nomazgājuši. Kā lai uztic Tev ko vairāk, ja nespēji mazāko izpildīt?! Tici man, tavu skābo ģīmi un sajūtu, ka nevēlies to darīt, sajutīs apkārtējie. Kad skatāmies, ka citi priecājas, tad viss izskatās vienkārši, jo bieži neredzam visu, kas slēpjas aiz cilvēka, ko katrs jūt un domā. Lai Jēzus ir vadmotīvs, ko Jēzus  teiktu, lai es daru?!
3) Neregularitāte kalpošanā. Tāpat kā paši neregulāri, nepastāvīgi, neizdarības dēļ atdodam sevi lūgšanām, sadraudzībai ar Dievu, tad tāpat lietas nāk atpakaļ. Nenopietnas personas ar vāju raksturu, kas runā vienu, bet dara citu, kas sola, bet nepilda, uz tādiem neviens nevar paļauties un uzticēties. Tad atdeves tam visam nav. Dieva vārds saka- tev būs atkal, tu redzēsi un piedzīvosi lietas, kuras vēl neviens nav redzējis un piedzīvojis.
4) Skopums, kas neļauj dot tālāk. Kad tev liekas, ka tu jau kaut ko esi saņēmis, ka esi jau pelnījis atpūtu, ka pats esi visu nopelnījis, tad grūti atdot, jo ja nu atkal nesanāks, ja nu atkal būs jāpiepūlas, jo tavs roku pūliņš tevi dziļi sirdī biedē. Dieva Gars vienmēr var iedot un pavairot, ar 5. zivīm un 2. maizēm Jēzus ar mācekļiem pabaroja tūkstošus. Kad esi sagatavojis tukšus traukus, tad Dievs piepildīs ar eļļu tik, cik trauku tev būs paņemts. Dievs ir tas, kas dod un kas ņem un atkal dos, tevi pārbaudīdams Savā mīlestībā. Kad notici, ka viss ir no Dieva Gara, ka Viņš atkal dos un atkal būs paēdušo pulki. Viņš dod bezgalīgi, nekad eļļa, ko tev piešķirt. Tas ir atkarīgs no tevis.
5) Kad neredzam lūgšanu rezultātus. Mēs lūdzam, bet neredzam to piepildīšanos. Pat sludinādami, ka neesam no šīs pasaules, ka esam atdzimuši jaunai dzīvei, dzimuši mūžīgai dzīvībai un apzinādamies katrs savu aicinājumu, stiprināmies ar nepieciešamajiem gara ieročiem, dodamies cīnā ne pret miesu un asinīm, bet tomēr pārspīlēti gaidīdami redzamo redzamajā. Tad ejot neredzamajā garīgajā izmērījumā un cīnīdamies ar garīgiem ieročiem tādiem kā liecība, lūgšana, upuris vai gavēnis, nedrīkstam gaidīt tikai labāku statusu vai nodrošinājumu dzīvē. Protams, mēs dzīvojam materiālajā, tāpēc mums ir vajadzības šodien, bet kā dziļāks mērķis, lai neaizmirstas ieguldījums debesu valstībai. Kaut, es pat nebaidīšos izteikt, ka Dievs ļoti un vienmēr un tūlīt pat reaģē uz katru mūsu lūgšanu, atbildes atskan momentā, bet problēma reizēm slēpjas skatu punktā, mūsu redzīgumā, garīgajā jutīgumā. Ja neesam centušies kļūt garīgi redzīgi, nemeklēdami patiesību, nekliegdami tumsā, tad šis aklums, kas ir palikšana bez gudrības mums neļauj kā bieza migla, ieraudzīt gaismas starus. /Filemonam 1:10; 22 / /
6) Pašu izvēle būt saslēgtam. Kā Jāzeps, kurš bija ieslodzīts cietumā, bez vainas, pat aizmirsdami par viņu, tas paļāvībā uz Dievu iekaroja cietuma priekšnieka labvēlību, ka priekšnieks atdeva visas pilnvaras šim jauneklim, kurš pats bija ieslodzītais. Domājot ar veselo saprātu, vai šodien iespējama tāda situācija, ka ieslodzītais pilda cietuma priekšnieka funkcijas? Uzticēdams visus apcietinātos, un visu kas bija cietumā, ka pats nerūpēdamies pilnīgi ne par ko. Vai tas ir reāli, ka savā finansu tuksnesī tu aizdod naudu citiem, vai nesaņemdams mīlestību no apkārtējiem, vari to dāvināt citiem? Vai tas ir fiziski maz iespējams? Ar Dievu viss ir iespējams, nav nekā neiespējama. Pat vēl vairāk, tas ir viens no pamatmodeļiem, kā strādā debesu valstība. Tev ir pāris zivis, bet tu vari pabarot daudzus. Kad šķiet, ka ledusskapis ir tukšs, tu vienmēr vari atrast ko tādu ar ko pabarot kādu izsalkušo un tas ir reāli, tik vajadzīga mīlestība sirdī, tas atkarīgs no tavas sirds. Būt atdalīts un laimīgs. Izstumts un laimīgs. Sirdī būt milzīgs, bet dāvāt visu kādam vienam īpašam. Laimīgs gan saistīts, gan laimīgs kad brīvs. Nomaini drēbes un izej. / 1 Mozus 39:21-23 / / 1 Mozus 41:14 / / Mateja 5:25/
7) Kad negūsti solīto cerēto. Kad pats uz saviem uzstādījumiem, ko esi noteicis kā vajadzības, kā prasības pret citiem un nesaņem, tad ienāk sarūgtinājums, vilšanās, nosodījums un uzvilkuši šīs mirušo drānas virzāmies tuvāk savai miršanas stundai. Kad tu neļauj sev priecāties, neļauj būt brīvībā, jo sēro pēc sevis paša pieprasītā. Kad nomirst kāda daļa no tavas dzīves, tad tev liekas, ak ir laiks pašam mirt, bet tā taču vēl nav visa dzīve. Priecājies, ka ir palicis vēl tik daudz. Darba zaudējums nenozīmē pasaules galu, mājas uzsprāgšana vēl nenozīmē pasaules galu, tuvinieka nāve nenozīmē ka tev jāmirst. Kamēr tevī ir dzīvība, ir cerība, ir iespēja saņemt visu, kas tev paredzēts no Dieva. Vēl trakāk, ka uzliekam visu dzīvi uz kādu citu cilvēku, kad mīlam tikai, ja viņš būs, ja viņš dzīvos, ielikdami sevi otra cilvēka sajūtās, ikdienā, piespiežot abiem doties verdzībā vienam priekš otra. / 2 Samuēla 20:3 /
8) Paņemts tas, kas nepieder tev. Dieva vārds mums apsola, ka tiem, kas Mani mīl, tiem sūtīšu 7. tautas, kas stiprākas un lielākas par tevi un tava ienaidnieka priekšā ļaušu tev viņas iznīcināt Dievam par godu. Ir tikai nosacījumi, neņemt tās sev, nepaļauties to kārdināšanai, jo tad tas nāks pār tevi un uzvarēs tevi. Ja esi teicis jā savām slimībām un ļāvies žēlumam, ļāvis, lai tevi žēlo, tad esi tās paņēmis sev, tās var pārņemt tevi un raksti brīdina, ka sods nāks pār tevi, tas krāsies līdz vai nu to uzveiksi, vai tas uzveiks tevi. Problēma no mums netiks noņemta, mums jārod sevī spēks paskatīties uz iespējamo risinājumu un skatoties uz Jēzu, iziet cauri visām problēmām. / 5 Mozus 7:1-3 / / Salamans mācītājs 4:14/

sludinot piedošanu

Viņš liek spīdēt saulei pār katru no mums. Kas ir bauslība? Tā mūs aizsargā, tā mūs māca, tā virza. Bauslība pastāv mīlestības dēļ. Tā neizvēlas, kāds tu esi, bet skatās uz tavu sirdi. Viņš neskatās, kāds izskaties, bet meklē, ja tu meklē. Viņš gaida, ja tu gaidi. Viņš vēro, ja tu vēro. Tu mīli, jo Viņš mīl. Ja tu mīli kaut vienu, kaut sevi, tas nozīmē, ka vari mīlēt vēl kādu, daudz vairāk.

Mīlēt, mainīties, meklēt vai būt- tā ir tava izvēle. 

Paklausīt, pateikt, neteikt vai iet- tā ir tava izvēle. 

Būt apbižotam vai skarbam- tā ir tava izvēle. 

Viņš meklē sirdi. Tu esi tas, ko Viņš meklē. Tu esi tāds, kādam tu atļauj sev būt un kā tu sev saki, kāds esi. Es dzīvoju, gāju, meklēju, mācījos. Darīju pāri citiem un sev, bet es negribēju tajā palikt. Es meklēju sevī laimi un prieku, bet nespēju, jo manī tās nebija. Tur nebija nekā. Gāja laiks, dzīve ritēja, bet es meklēju, es nesapratu kāpēc Dievs darījis tā. Bet Viņš atļāva aiziet kur tagad esmu. Es nepazinu ne sevi, ne Dievu, jo manī nebij nekā. Tas apslēpts bij man, tas manis bij norakts. Laid to vaļā, laid lai iet, lai šis varenais spēks sāk iet. Lai spīd, lai atveras, lai uzplaukst tā gaisma. Saki jā, lai tā zied. Atļauj tai būt, kāda tā ir. Pat ja esi, kāds esi, pat ja nemīli sevi, bet zini, vienmēr ir kāds, kas mīl tevi, ir kāds, kas cer, kas gaida, ka mīlēsi. Tu vari! Tu vari mīlēt, ja mīli kaut vienu. Tad vari,vari mīlēt pat miljonu, ja ļausi sevi mīlēt, ja ļausi sev iet. Ko tu gaidi? Kam sevi glabā? Kam sevi sodi?
Nav jābūt bagātam, nav jāpieder mājām, nav jāpieder auto, lai mīlētu, lai mīlētu tuvāko. Saki sev, saki otram, ka esi man dārgs, ka mīlēt vari, ka nav no tā kauns. Pat ja tagad tev liekas, ka sitīs, ka smies. Mīlestība ir stiprāka par nāvi. Mīlestība var uzvarēt, jo Pats mīlestība Dievs tev palīgā nāks! Viņa mīlestība ir mūžīga. Izmisuma pilnajam pienākas mīlestība no savu tuvinieku puses, pat ja viņš atsakās no bijības Visuvarenā priekšā. Dievs mūs pamāca mīlēt. Nedusmojies, neskaud, nesaki tā. Meklē savus radus, kuriem nespēj piedot, jo mīlestība sākas ar piedošanu. Lūdz viņiem piedot, saki tiem piedod, atzīsti kļūdas, atzīsti, ka tev nebija taisnība, atzīsti, ka negribēji mīlēt, ka negribēji piedot. Nekad nav par vēlu, vēl nav par vēlu- saki to šodien, saki to tagad! Šodien ir tā diena. Īsta mīlestība ir spēt būt blakus, kad patiešām vajag, spēt lūgt par kādu. Ja tu nespēj lūgt par sevi, tad pierādi, ka mīli kādu un lūdz par viņu, iestājies par viņu, ja ne tikai dzīvē, tad pastāvi kaut lūgšanā. Sauc uz Dievu par viņu, lai patiesība atbrīvo, lai atnāk brīvība, lai pazūd verdzība, lai meli pazūd. Un tad atnāks prieks, atnāks redzīgas acis, kas runās par mīlestību, kas sludinās gaismu. Mīlestība ir tevī, jo Es dzīvoju tevī! Es radīju tevi! Pasaule tiek dalīta- vai tu tagad esi gatavs piedot? Vai tu tagad esi gatavs mīlēt? Nav runa par pagātni, nav runa par to, kas tev pietrūkst, nozagts vai atņemts, vai ko tu esi kādam devis. Jautājums- vai tu šodien gribi iestāties, mīlēt un piedot? Šodien šī diena ir svēta Tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!
Mana ikdiena ir ideāla, pat ja tu nezini, ka man patiesībā nav nekā, ja neredzi. Labāk, ka nezini. Bet es zinu, kam es piederu un uz kā ceru, ka man pieder mūžība, ka es piederu mūžībai. Ir kaut kas vairāk par vienkāršu pieder. Manī ir ticības vārdi, jo es ticu. Manī ir mīlestība, jo es gribu mīlēt. Reizēm pietiek ar gribu, jo tā ir cieši saistīta ar ticību un ticība spēj visu. Es neesmu labāka par jums un jūs neesat sliktāki par mani. Man arī varbūt nav nekā daudz ko dot, bet es gribu mīlēt un gribu ticēt un tad es varu teikt, ka man ir. Man ir ko dot! Es neesmu labāka par jums un jūs neesat sliktāki par mani. Ir tikai grēks, kas mūs šķir, ja šķir, ja tas ir. Katrs ir gājis un katrs iet, bet katram ir jāzina, kas ir patiesa bagātība. Tas ir Dievs, jo tikai Viņš dod un Viņš ņem un to noliegt nevar neviens.
Aug.Dziesma 8:6 / / Īj 6:14 / / Neh 8:9 / / Efez 1:17-19 /  / Lūk 11:10 /               

cilvēka mīlestība nevar būt godīga

Šodien ir brīnišķīga diena. Paprasi par to vakardienai un būsi drošs par to.
Bez Dieva nav iedomājama mūsu dzīve. Ja mēs teiktu pretējo, tad mēs melotu. Bet es esmu bijis vienmēr cilvēks un rīkojies kā cilvēks. Reiz meklēju mīlestību- likās, ka atradu, bet tā nebija patiesība. Kaut gan priekš tās dienas tā bija patiesa. Es biju patiesa, manas sajūtas bija patiesas, bet mīlestība nebija īsta. Tā nebija godīga, jo tā bija cilvēka mīlestība. Tagad saprotu, ka ar cilvēka mīlestību mīlēt nozīmē par maz. Mums nepieciešama tāda mīlestība ar kādu mīl Dievs. Vispār, mīlēt ir jāmācās. Mīlestība ir darbība, tas ir process- dzīvo process. Mēs nedrīkstam būt miruši. Mirušajiem nav mīlestības. Tikai tie, kas mīl ir dzīvi. Tikai dzīvie var mīlēt. Tāpēc tev jāizrāda dzīvības pazīmes.
Dieva mīlestība ir nemirstīga. Kad zini, ka esi Viņa mīlēts, ka esi īpašs, ka Viņš mīl bez nosacījumiem. Kad pats lielākais par visumu, kurš tur zemi iekārtu ne pie kā, kad Viņš tevi ieraudzījis, pieskaras tev, atbild tev, tad tā ir mīlestība neskatoties ne uz ko. Neņemot vērā neko.
Kad Jēzus tika piesists pie krusta un pēc trim dienām cēlās augšā, tad tā tapa par Viņa otro dzimšanas dienu. Viņš teica- man šodien ir dzimšanas diena un man šodien ir svētki, un Es sev izvēlos dāvanas. Tu esi nepareizs- Es izvēlos tevi, vai tev liekas, ka esi neglīts, resns tad Es izvēlos tevi, vai nespējīgs pildīt mājas darbus, tad Es izvēlos tevi, tu nespēj tikt galā ar savu raksturu- Es izvēlos tevi, nespēj tikt galā ar pienākumiem darbā- Es izvēlos tevi, attiecībām ar skolotājiem un darba devējiem, tad Es izvēlos tevi, nespēj izrunāt lietas ar bērniem, sievu vai mammu- Es izvēlos tevi, varbūt neesi pats populārākais skolas stilīgo klubiņā, tad Es- Jēzus izvēlos tevi. Es izvēlos tevi. Tu esi mans mīļākais dēls. Tu esi mans pats labākais. Tu esi mans. Viņu neinteresē tavas neveiksmes, tava nespēja, tava negatīvā pagātne, bet interesē kāda ir tava sirds. Tevī dzīvo Svētais Gars, Tēvs tādus mūs ir radījis. Ja Dieva gars tevī mājo, tu esi pats labākais, pats stiprākais, pats mīlošākais, pats vajadzīgākais, pēc kura sirds ilgojas debesis un zeme. Tev ir talants. Un tevī ir talants, jo pats Esmu tevī to ielicis. Tu spēj mīlēt, tas ir pats svarīgākais. Ja Dieva gars mājo tevī, tad tu spēj mīlēt un būt mīlēts, bet esi godīgs. Tev jābūt godīgam pret sevi un citiem. Tu un es, mēs katrs esam radīti mīlestības stāstam. Dievs radīja mūs savā mīlestībā. Mēs esam Viņa mīlestības augļi. Runā ar Viņu. Esi ar Viņu. Dalies ar Viņu. Priecājies ar Viņu. Dzīvo ar Viņu. Esi Viņā, jo Viņš ir tevī. Kad nezini ko darīt, tad zvani Viņam- Jeremijas 33:3.
Dieva mīlestība ir kā kristāla jūra, kā spīdošs kristāldzidrs dārgakmens, kas iekārts uz krūšu dārgumu plāksnes, lai būtu, lai pastāvētu, lai spīdētu, lai pukstētu kopā ar augstā priestera, ar svētā sirdi. Kā pulsējošs spēks, kā gaisma, kā dzīvība, kas izlauzties vēlas. Mīlestības sēkla no tumsas, kas izlaužas, kas salauž melno un izlaužas gaismā, kas barojas tumsā, lai nestu augļus gaismā, lai nestu dzīvību.
Esi patiess, esi godīgs, jo tikai patiesība var nest plaukstošu sēklu, tikai patiesība ir kā paradīzes putns,kas rotāts košām debesu krāsām, dārgumu krāsām, kam līdzīgu nav. Sauc pēc patiesības, meklē patiesību, alksti pēc patiesības, jo tā ir brīvība. Pat ja tas ir sāpīgi, pat ja tas ir grūti, pat ja tevi rauj uz pusēm. Patiesība ir tava brīvība.
Viņš apsola tev svētāko, trauslāko, ko kāds var dot. Viņš slēdzis derību ar taviem tēviem, ar taviem tēvu tēviem, līdz Ābrahāmam, līdz Īzākam, līdz Jēkabam, solījis šo dzīvības zvērestu, Viņš solījies mīlēt tevi, svētīt tevi, vairot tevi, tavu miesas augli, tavu roku augli. (5M 7:13).
Neskaties uz sevi, neskaties sevī, nemeklē sevī, skaties uz Jēzu, meklē Jēzu. Jo tevī vienmēr būs trūkuma, tevī vienmēr būs lietas, ko nespēsi izprast.
Tikai izvēlies dzīvot tajā. Tajā, ko piedāvā debesis, ko piedāvā Dievs. Tas Dievs, kurš radījis tevi, kurš radījis šo zemi, kurš radījis tavus sapņus, kurš radījis katru, kas elpo, katru, kas dzīvo, katru, kurš sēklu nes, katru, kas ir.
Tu vienmēr esi tik tuvu, cik tuvu tu izvēlies būt. Tu vari aiziet tik tālu, cik saskatīt vari, cik saredzi. Ja pretī tev siena, tad nespēsi iet nekur. Ieraugi kalnus un izveido karti. Karti,kā iet, un tas būs tavs aicinājuma ceļš. Vienmēr izvēlies pašu tālāko, pašu augstāko virsotni, tad tas tev palīdzēs būt tuvumā gudrībai. Patiesai Dieva gudrībai.
Tik esi godīgs. Godīgs pret sevi un citiem. Labā vēsts mūs aicina pārtraukt melot sev. Ja pieņemsim sevi tādus kādi esam, tad pārtrūks mums vēlme būt pieņemtiem citiem, pārtrūks vēlme izpatikt, izrādīt sevi. Tad nebaidīs mūs nekāda kritika, jo būsim gudri par savām cilvēciskām robežām. Tam nosacījums ir nemelot sev, bet būt godīgam.
Ja tu zini Dievu, tad tu esi iepazinis mīlestību, jo tas Dievs, kurš radījis mani un tevi ir mīlestības Dievs. Cita patiesā Dieva nav. Tu un es, mēs esam radīti mīlestības stāstam. Tam stāstam, kuru radījis Dievs.

Kā pieņemties garīgajā svarā?

Metodes ir dažādas, katrs izvēlas savu, sev ērtāko, pieejamāko vai tīkamāko paņēmienu kā pārvarēt grūtības, kā iemīlēt tuvāko, kā dzīvot pasaulē, paši būdami atdzimuši no augšienes. Katrs pats un visi kopā, balstīdamies uz Kristu ticībā, spējam paveikt šķietami neiespējamo.

1. Lēmums. Pieņemiet patiesu lēmumu, izmainīt sevi, savu neprogresējošo domāšanu un redzēsiet, ka tikai lēmums vien, jau izdara lielāko daļu no nepieciešamā rezultāta.
2. Necensties pārspīlēti izcelt informāciju vai darbības, kuras esam veikuši, uzņēmuši, jo pārlieka koncentrēšanās ar iezīmi izcelt- re, es lūdzu Dievu veselas 3 stundas! Kāds es malacis! Tas nav pareizs motīvs, lai uzlabotu savu patieso attīstības līmeni, kas drīzāk paaugstina un lutina mūsu lepnību un panāk pretējo efektu, mūsu pamatuzdevumam, kas neveicina pazemību mīlestībā, kas ir viens no kristietības pamatelementiem, uz kura būvēt savu garīgo māju. 
3. Izvērtēt savas darbības, svērt sevi- cik esam panesami, cik derīgi esam, kāds ir mūsu pieaugums, kādus augļus nesam, nesalīdzinot ar citiem, bet gan ar datiem, kas iegūti novērtējot savu personisko pieaugumu. Vislabāk to darīt noteiktā laikā, piemēram, vakarā, kad dienas darbi padarīti un iespējams izvērtēt visu, kas piedzīvots. Izskatīt, izanalizēt un nolemt kā rīkoties turpmākajās dienās un līdzīgās situācijās. 
4. Uzņemot informāciju, lūdzoties, neveidot starp darbībām vairāk kā 3 stundu tukšu atstarpi. Kad tiek piefiksēta stunda, tad tas veido pārtraukuma pauzi. Mēģināt sapludināt garīgo atmosfēru un lūgšanu noskaņojumu visas dienas garumā. Dienas laikā censties, lai veidotos režīms ar lūgšanām, sarunām, iekšējo pielūgsmes atmosfēru ne mazāk kā 3-4 piegājieni, kuru starpā būtu ne vairāk kā 3 stundas. Katra tevis izteikta pateicība Dievam, Dieva vārda paaugstināšana, slavas izteikšana, Dieva taisnu tiesu teikšana, baušļu praktizēšana piedomājot par saviem izteicieniem, tos darbinot, lietojot apzināti,  liecināšana par piedzīvoto Svētā Gara vadībā, pielūgsmes elementu izmantošana, dziedāšana u.c. elementu praktizēšana ietilpst un veido lūgšanu atmosfēras radīšanu un uzturēšanu. Dažiem cilvēkiem pietiek ar šo vienu uzdevuma izpildi, kad tiek praktizēts 3-4 apzinātu darbību bloks ik pēc 3 stundām dienā un garīgā izaugsme kļūst jūtama un izteikti pamanāma. 
5. Vieta. Svarīgi nepiesaistīties tikai vienai vietai, kur satiekamies ar Dievu. Protams, katram jābūt šai vienai personiskajai tikšanās vietai, lūgšanu kambarim, kur vienmēr sastopama Dieva klātbūtne, taču nedrīkstam ierobežot Svētā Gara darbību, atrazdamies ārpus personiskās lūgšanu teritorijas. Katram jāiemācās brīvi runāt par atklāsmēm Dievā, par personiskām liecībām, brīvi pateikties un svētīt ēdienu, gan mājās, gan ciemos un publiskās ēdināšanas vietās. Pieradinot sevi izteikties skaļi, ne tikai pie sevis. Tas paplašina redzesloku un mēs izteikti pieaugam garīgajā briedumā. Vieta nedrīkstētu būt kā ierobežojošs apstāklis, kas neatļautu mums pieaugt garīgi, pacelties uz nākamo līmeni, atbrīvoties no pašiznīcinošas domāšanas, maldiem, kompleksiem, nepamatotas ietekmes no apkārtējās vides, cilvēkiem, viedokļiem un stereotipiem.  
6. Savas rīcības izvērtēšana. Ne tikai piefiksēt, bet izvērtēt. Pieauguši cilvēki spēj pateikt, vai informācija, kurā atrodamies konkrētajā momentā, mūsu garu paceļ, vai pazemina. Nav nepieciešams klausīties sludinātājus, kuri rada nosodošas sajūtas, neveicina vēlmi piecelties garā. Tā kā dzīvojam informācijas laikmetā, tad pieejami dažādi informācijas avoti, kuriem sekot un pieaugt. Tāpat izvēlēties mūziku, ko klausīties ikdienā, ja Jums nepatīk šis gospeļkora izpildījums, tad ir iespēja atrast citu mūzikas stilu vai citu kori, kuru mūzika paaugstinās Jūsu prieku dzīvot ikdienu kopā ar Jēzu Kristu. Dozēt daudzumu, kam veltīt laiku, vairāk Bībelei, mūzikai, lūgšanām vai sprediķiem, jāizvērtē, kas vairāk un kā palīdzēja konkrētā situācijā, notikumā un turpmāk rīkoties un pilnveidoties pēc iepriekš uzņemtās pieredzes analīzes un secinājumiem.
7. Laika atskaite. Svarīgi izlīdzināt veltīto laiku visas dienas garumā, protams, svarīgākā ir rīta lūgšana, lai turpmākā diena būtu izdevusies, virzoties ar svētību. Bet, kā piemērs, kad domājam par to, ka lūgšana būs vakarā viena un tikai pulksten 7, tad varam daudzus lēmumus dienas laikā pieņemt nepareizas pozīcijas dēļ un vakarā, iespējams, nebūs vairs noskaņojums kaut ko darīt, jo jutīsimies pārāk noguruši. Būtiski sev izstrādāt laiku, kad pievēršamies dažādām darbībām, lūgšanām, kalpošanām, Bībeles studijām un pārējo laiku piepildīt ar smalkākiem elementiem, sevī veidot dievišķo atmosfēru. 
8. Iemesls. Tas ir viens no svarīgākajiem pieauguma programmas sastāva elementiem. Svarīgi apzināties un definēt, kāpēc mēs darām katru darbību, ko darām. Vai pielūgsmes iemesls ir tamdēļ, lai kāds dzirdētu, lai citi zinātu, ka es to daru, vai tas ir mans personiskais izstrādātais sevis disciplinēšanas, lēmumu un apzinātu darbību kopums. Runāt tikai tāpēc, ka par kaut ko ir jārunā vai nerunāt, jo citi nerunā par Dievu, būtu abi nepareizas motivācijas rezultāti. Labākā pozīcija ir savu personiskās pieredzes un lēmumu praktizēšana, kas vērsta uz Dieva mīlestības iepazīšanu un klātbūtnes piedzīvošanu, lai spētu šo mīlestību dot citiem un apkārtējie iegūtu dzīvību, kas pieejama Jēzū Kristū. 
9. Pirms miega. Būtiski būtu pirms miega uzņemt Dieva vārdu, jo tas turpina darboties mūsu zemapziņā. Svarīgi, lai pirms gulētiešanas netiktu uzņemta smaga vai negatīva informācija. Labākais ir aiziet gulēt ar sakārtotām, izvērtētām domām, ar pateicību un bez satraukumiem, dusmām vai nepiedošanu.
10. Pieaugšanas ātrums. Šis ir viens no vissarežģītāk definējamiem aspektiem. Ikdienas pieaugumam noteikt ātri vai lēni nav iespējams. Svarīgi, lai neaizsēdētos pie "zviedru galda" pārāk ilgi, lai ieturētu režīmu un nebūtu personiskās pārēšanās sajūtas. Kad iestājas iekšējais nemiers vai kāds no malas sāk aizrādīt, ka esi pāršāvis pār strīpu, tad vēlams būtu izanalizēt savu darbību un izvērtēt vai tiešām šie izteicieni ir nepamatoti. 
11. Smaguma sajūtas. Svarīgi saprast, ka tas ka sajūtat šo pār sajūtu nozīmē, ka esat jau lielu soli ārpus nepieciešamā informācijas apjoma. Kad cilvēks pats sajūt sev pārslodzi, tad var teikt, ka tās ir sekas darbībām, kas jau veiktas ārpus normas apstākļos. Atkal nepieciešama sevis analīze- kur un kāpēc un kādos apjomos iekšējie procesi paveikuši to, kādēļ pašsajūta ir pasliktinājusies. Katrai situācijai ir savi risinājumi un pirms seku novēršanas nepieciešams saprast cēloni, lai neatkārtotu iepriekš izdarītās kļūdas.

Sarakstu varētu turpināt ar daudziem citiem punktiem, bet atcerieties, ka šie ir pirmie soļi uz garīgo pieaugumu, kas paveicami katram no mums. Izvērtējot sīkāk un virzoties tālāk, katrs pats ieraudzīs sakarības ar praktisko dzīvi, procesiem apkārt, kas atklāj kā rīkoties katrā situācijā, lai būtu veiksmīgi Dieva armijas kareivji, svētīti, pazemīgi  un paklausīgi kalpi jebkurā situācijā un sabiedrībā, kurā atrodamies ikdienā.

P.s. Izvirzītajai klasifikācijas shēmai par pamatu izmantota populāra diētas metodika veidojot apvērstu shēmu. Speciālisti izvirza versiju, ka šāda identiska shēma darbojas jautājumā par finansēm.

Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!

Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus! / Psalmi 50:14 / Pateicība kā upuris. Dievam patīkams upuris. Kā mēs varam to izdarīt? Es domāju, ir viens un galvenais variants- izteikt vārdiem savā lūgšanā.  Lielāku spēku pieņemt iespējams lūdzot pateicībā, pastāvēdami vienotībā. Rezultāts, ko mēs iegūsim būs Dieva žēlastība un pestīšana. Tas nav maz, jo tikai Viņa žēlastībā mēs spējam pastāvēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tātad- lūgšana par citiem, ar citiem- vairo žēlastību un žēlastība vairo pateicību, kas tālāk pastāvēdams patiesībā atkal vairo lūgšanas, žēlastību un pateicību. Iedarbinot lūgšanā pateicību, mēs iedarbinām aktīvo procesu, vienu nelielu Dieva modeli, kas veic milzīgas lietas mūsu dzīvēs. 11 Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums. 2. Korintiešiem 1:11 / Skatieties, kā bībele saka priekšā- mēs varam daudzi kopā izlūgt žēlastību, un iegūt pateicību, kas turpinās tālāk darboties pēc iepriekšminētās shēmas, jo mēs visi zinām, ka Dieva Vārds ir dzīvs un darbīgs un tas nekad nenomirs, pirms paveicis savu darbu, kā dēļ tas sūtīts. 11 tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."/ Jesajas 55:11/ Par šo patiesību bībelē runāts vairākkārt, kas apstiprina, ka moduļi Dieva valstībā ir reāli un tie darbojas, nekas nav atraujams un viss darbojas kopā. 15 Jo viss tas notiek jūsu dēļ, lai žēlastība vairodamās, pieaugot ticīgo skaitam, vairotu arī pateicību Dievam par godu. / 2. Korintiešiem 4:15 / Kopā mums ir spēks. Tas, kas mums jādara, ir jāsāk izteikt un pasludināt. Mēs bieži domājam, ka mums nepietiek kaut kas, lai uzsāktu darboties, pasludināt, iet vai darīt, bet Dievs mūs grib iemācīt, ka paļaujoties un Viņu, pat ar pašu mazāko mazumiņu, mēs spēsim izdarīt lielas lietas, jo to nedarām mēs savā spēkā, bet gan Viņš. 6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. / Filipiešiem 4:6 / 7 Tiem bija arī mazums zivtiņu; un, pateicību sacījis, Viņš pavēlēja arī tās likt priekšā. 8 Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus. / Marka 8:7-8 / Lai gan ne visiem mums ir spējas pavairot ēdienu burtiskā nozīmē (uz planētas zeme ir Dieva kalpi, kuriem ir tāda dāvana), bet domāju, ka neviens kalps, kas dzīvo, paļaujoties uz Dievu nepaliks izsalkumā un nestāvēs uz ielas lūgdams nabaga dāvanas, tas ietilps Dieva apsolījumā mums katram, kurš savā dzīvē pieņēmis Jēzu par glābēju  un dzīvo saskaņā ar Viņa bauslību, mācīdamies to patiesā sirds skaidrībā un cenzdamies to ierakstīt uz savas sirds plāksnēm. Es pat gribētu pateikt ko vairāk, labāk būtu tiekties pēc tādām dāvanām, kas sniegtu līdzcilvēkiem garīgo barību, kas biežāk ir lielāks izsalkums kā fiziskais. Tāpēc, mums vienmēr apkārt būs nabadzīgi cilvēki, jo tie staigā garīgajā izsalkumā, meklēdami kur paēst. Garīgā barība tāpat kā fiziskā, vairojas, kad pasakāmies par to tās devējam. Dieva rakstur ir tāds, ka tad, kad Viņš baros, tad nevienam nepietrūks, bet galds būs pārbagāts, jo Viņš dāvā pašu labāko saviem bērniem. 4 Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību; / 1. Timotejam 4:4 / 4 Bet, ja kādai atraitnei ir bērni vai bērnubērni, tad lai tie papriekš mācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu pašu dzimtu un dot pateicību saviem tēviem; jo tas Dievam labpatīk./ 1. Timotejam 5:4 / Mans šodienas vēstījums, lai mēs, katrs priekš sevis izvirzītu mērķi- labpatikt Dievam ar to ko darām, domājam un kā dzīvojam. Es domāju, ka katrs, kas par savas dzīves mērķi izvirzīs labpatikšanu Dievam, tas nekad nekļūdīsies un maz pamazām mēs kļūsim Viņam līdzīgi, Viņa svētumā, tīrībā, darbos. Katrs cits mērķis, kalpošana, darīšana, kas veikta ar kaut kādu labumu iegūšanu priekš cilvēka, vienmēr ir riskanta un pieskaitāma pie kategorijas- filozofija, kas dziļākā tulkojumā nozīmē faktu grozīšana, manipulēšana ar informāciju, virzīšana uz kādiem konkrētiem savtīgiem mērķiem. Es labāk izvēlētos kā savu tēlu, kam sekot Jēzu, jo tikai Viņš vienīgais ir pilnīgs, tā mēs varētu pastāvēt uz drošas klints. Pētot  jautājumu par pateicību, bībeles kontekstā, redzams ka tai ir milzīgs spēks, ja tā tiek iegūta. Iespējams, pat ieraugāms kā viena no 7. Dieva dāvanām, apbalvojumiem vai eņģeļiem, kas darbojas kā ierocis un nāk palīgā, kad nepieciešams pastāvēt Dieva uzdevumā. 12 "Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!" / Jāņa Atklāsmes grāmata 5:12 / Pateicībai ir ļoti liela nozīme, jo tā pastiprina kvalitāti Dieva valstībā.  (citos tulkojumos- no krievu valodas- svētība, slava un atzinība; angliski- svētība; tulkojums nedaudz maina nokrāsu, bet ideja paliek- nes Dievam slavu, atzinību un pateicību). Tas viss kopā raksturojas kā kvalitātes. Viennozīmīgi tas ir viens no spēcīgiem pamatelementiem, ko vajadzētu ņemt vērā un uzlabot katram kurš gatavojas sekot Jēzum un vēlas saukt sevi par īstenu kristieti. Tas vienmēr ir upuris, jo tas pieprasa piepūli, smalkumu, uzmanību un disciplīnu. Kad apzinies, kas esi un ko vēlies, tikai tad var sākt strādāt pie kvalitātes. Ja esi uzlicis mērķi un definējis to, tad sāc analizēt. Atceries- mērķis- kristietis; Mērķis- izpatikt Dievam. Kad nes šo upuri kvalitātē, tad tam ir laba smarža priekš Dieva. Tas ir kā dedzināt taukus labai smaržai uz altāra. Pārgalvju (..) 70 Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi, bet es priecājos par Taviem baušļiem. / Psalmi 119:70 / Tāpēc, mums nepieciešams sadedzināt taukus, ko esam uzkrājuši, lai kļūtu par patīkamu smaržu Dievam. Mērķis- laba smarža- kvalitāte- ziedošanās- upuris- paveicams ar lūgšanu.16 Un lai priesteris tos aizdedzina uz altāra par uguns upura barību, visi tauki ir patīkamai smaržai Tam Kungam. / 3 Mozus 3:16 / 15 Tad paņem vienu aunu, un lai Ārons un viņa dēli liek savas rokas uz tā galvas. 16 Un tad nokauj šo aunu un paņem tā asinis, un slaki tās visapkārt pār altāri. 17 Bet pašu aunu sadali gabalos, mazgā viņa iekšas un stilbus un liec tos pie pārējiem gabaliem un galvas. 18 Pēc tam sadedzini visu aunu uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam, patīkama smarža, uguns upuris Tam Kungam. / 2. Mozus 29:15-18 /  Vēlos, lai ieraugām kārību, ko pildot, varam  kļūt patīkami. Izrakstot galvenos darbības vārdus: 1) liek rokas- atzīsti problēmu, kas mīt tevī, izvirzi galvenos aspektus, sāc meklēt; 2) nokauj- izdali problēmu atsevišķi, izcel to, definē; 3) paņem asinis- izņem galveno informāciju, kas ir tas no kā tu elpo, kas tevī tek pa informācijas plūsmu, motīvu, avotu; 4) slaki pār altāri- liec informāciju uz altāra, liec lūgšanās; 5) sadali gabalos- analizē iemeslus, šķiro kas labs, kas atmetams, kur katrai informācijai, motīvam vieta, kāds mērķis katrai detaļai;  6) mazgā iekšas- attīri visus mērķus, motīvus, lai tie kļūst tīri, maini tos pēc vajadzības, lai tie būtu tīri, katrai domai jākļūst tīrai, sirdij, pātam, kustībām, dvēselei, miesai, visam pamatos jābūt tīram, izsūdzi visu Dieva priekšā, lai Jēzus asinis mazgā katru motīvu un pielikumus, kas paliek pāri; 7) liec pie pārējiem- kad viss izanalizēts, tad liec visu kopā, formējies kā personība, stiprinies vārdā, lūgšanā, meklē vienotību, taisnību, patiesību un mīlestību; 8) visu sadedzini- nomirsti sev, šīm problēmām, ambīcijām, lai tas, kas bija problēma tiek atdots Dievam- uzticēts Viņa ugunij, ziedots pilnībā Viņa pilnīgajai mīlestībai, uzticībā. Tad tas kļūst par patīkamu upuri ar patīkamu smaržu. Kā Marija, kas slacīdama Jēzus kājas ar saviem matiem un svaidāmā eļļa piepildīja visu māju ar patīkamu smaržu. Tie ir mūsu ikdienas sīkumi, kas ziedoti mīlestībā Dievam, veido kopā patīkamu atmosfēru. Katrs mats, katrs sīkums.  Kārtība, kas aprakstīta uguns upurim pēc vecās derības nolikuma un varētu likties kā nesaistīts ar 21. gadsimta kristieti, bet mēs visi zinām, ka bauslība nav mainījusies ar Kristus atnākšanu. Lai izpildītu iepriekš minēto kārtību, nav pieļaujams izlaist kaut detaļu, un tad nonākam pie apsvēruma, kas saucas disciplīna. Disciplīna ir viens no īsākajiem un produktīvākajiem paņēmieniem, kā panākt izvirzītā mērķa realizāciju. Kā vienu no metodikām, kā sevi stiprināt ar Dieva Vārdu, kas viennozīmīgi ir disciplīnas paraugs, varu minēt Psalmos  164 Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām. / Psalmi 119:164 / Lai tas nav pārsteigums- bībele mums parāda priekšā jautājumus un sniedz atbildes, kā rīkoties, kad tas nepieciešams. Pirmkārt, kad lasām bībeli un vēlamies būt darītāji, ne tie, kas neprātīgi un negudri, tad šis psalms uzrunā ar uz lasītāju vērstu darbību, kas notiek laikā. Ja pieķer sevi neizpildām to, tad tieši šodien un tagad vari kļūt par vārda dzirdētāju un darītāju. Ja nepieciešams, tad sastādi grafiku, kad 7 x dienā vari pateikties Dievam par visu, ko Viņš tavā labā darījis un kļuvis tev par tavu izpircēju, Viņš ir piedevis tev visu, ir šķīstījis tevi, taisnojis tevi un darījis svētu. Mums ir daudz par ko pateikties, neesi skops priekš Dieva, jo Viņš tāds nebija tevis dēļ. Disciplinē sevi un kaut vai ik pēc divām stundām, pasakies Viņam, tas taču nav sarežģīti, kad uzsāksi praktizēt, tad liksies, ka vari arvien biežāk to darīt un es domāju, ka Dievam šādas lietas ir patīkamas. Līdz ar to arī palīdzēsim piecelties tuvākajam,  jo draudze ir viena miesa un vienam pieceļoties sāk celties arī pārējie. Disciplīna ir vienīgais, kas audzina raksturu, veicina paklausību, un kā zinām, tad paklausība ir dārgāka par jebkuru upuri. Atceries, ka esi Dieva armijā, ka esi kareivis un kalps, tad tur nu nekādā veidā nevar iznākt pozitīvs rezultāts, ja nepastāvēsi paklausībā un disciplīnā pret sevi. 

Piedzīvojumu meklēšana/ nepietiek resursu sevī / tiem vajadzīgs saspringt ticībā

Kas ir piedzīvojumi? Vai mums viņus vajag? Vai kalpošana var būt kā piedzīvojums? Man piedzīvojumi liekas doties nezināmā virzienā, ar nezināmiem un ar zināmiem personāžiem. Doties, ņemot līdzi kaut ko, vai tieši pretēji neņemot neko. Tikai sevi, bībeli, un transporta veidu. Esmu noilgojusies pēc piedzīvojumiem, bet kad apdomāju, iznāk, ka mana dzīve ir piedzīvojums. Jā, varbūt skan kā sevis mierināšana. Gan jau, ka tādas domas ienāk prātā, kad nesanāk doties īstos klasiskos ārpus mājas, ārpus Latvijas piedzīvojumos ar ceļasomu. Bet es saukšu šīs par pazemīgajām domām. Katru rītu dodos pretī nezināmajam, reizēm dodos ar vilcienu, reizēm palieku gultā visu dienu, (te es izpušķoju, jo nemēdzu palikt gultā ilgāk par pukst 11 rītā un pat tad galva sāp no ilgas gulēšanas). Saņemu vēstules sms formātā, kurās rakstīts kas nezināms un jauns. Pati rakstu vēstules, kuras lasot nesaprotu, kā to man izdevās pateikt.
Kā lai notic, ka katra diena ir piedzīvojums? Šodien tā neliekas, ka tas būtu tāda rakstura, ko vēlētos piedzīvot. Liekas, ka lielākā problēma ir laiks, uz kādas ass tas izstiepts. Liekas, ka piedzīvojumiem jābūt vairāk nezināmajiem, vairāk reizinātājiem, saskaitāmajiem, vairāk daļām, kombinācijām, vairāk ar negaidītiem pavērsieniem. Kaut gan reizinātājos tikai galā sanāk rezultāts. Tas arī nav interesanti, ja skatās uz ikdienas ass, jo pārāk ilgi var nākties gaidīt. Pārāk daudz nezināmo, pārāk daudz atlikto uz vēlāku. Pārāk, pārāk.. Vai tiešām man tikai uznāk šīs domas, ka pietrūkst? Nē, es zinu, ka daudziem pietrūkst. Es zinu. Es zinu. Es zinu. Bet, ir tomēr kāda atšķirība. Tā pastāv. Pēc panta un būtības. Tā,.. es gribu ko jaunu, es gribu visu jaunu. Nu labi, visu jau būtu pārāk daudz. Kustību, jaunumus, darbības, sejas, sarunas, asaras, priekus, gribēšanu, varēšanu, darīšanu, ..daudz instrumentu vajadzīgs. Kaut zinu, ka patiesībā visam ir viens avots. To arī es zinu. Viņš gaida. Mani un tevi. Viņš gaida, kad ieraudzīsim, ka piedzīvojums jau ir pie mums. Un tiem, kam nepatīk piedzīvojumi, tiem jāsaprot, ka viņiem nav piedzīvojumi. Turpmāk nebūs, ja nekas nemainīsies viņu domāšanā. Tātad, jānotic. Jānotic, jānotic, ka ir. Šodien gribu noticēt. Patiesībā pietrūkst vēlmes gribēšanai. Atkal kāda blusa iemetusies, ka negribas, bet gribas kasīties. Man īstenībā skumji par sevi, ka te mēģinu koncentrēties. Es īsti neapzinos kanālu, bet loģiski domājot un pieplusojot klāt sirdi saprotu, ka Dievs skumst, ja mēs skumstam un nepriecājamies par dzīvi, jo Viņš jau vēlējās dot pašu labāko. Un Viņš jau arī dod, tik mēs neredzam. Tāpēc, man skumji, jo es apzinos, ka neredzu, ka nespēju pievilkt visus 100 % no prieka, mīlestības un laimes, kas man jau ir. Nu nespēju. Gribu, bet kaut kādu resursu nepietiek. Sevī nepietiek. Lai šī ir mana grēksūdze. Es visiem izstāstu, ka man nepietiek. Bet ceru, ka pietiks. Ka nākotnē tas izmainīsies. Šis lai ir kā liecība, ko vēlāk salīdzināt. Lai visi zina, es nebaidos, es izaicinu. Es meklēju, meklēju. tev varbūt liekas, ka man ir, bet iekšā manī ir sajūta, ka ir kas vairāk, ka ir bezgalība vairāk ko varētu saņemt, jūtu to elsojam blakus. Varētu padomāt, ka bēgu no tā un tas man dzenas pakaļ un elso, bet es bēgu. Saku stop! Kā toreiz, kad automašīnas logā ietriecās vabole ar lielu blīkšķi. Stop, stop, vajag apstāties, lai ieraudzītu. Problēma jau ir tā, ka gribas tā kā man gribas, nevis tā kā tam jābūt. Liekas, ka mūsu vēlmes būtu drošākas kā Dieva plāns. Tas taču ir smieklīgi. Ko gan mēs būtu tādu drošu piedzīvojuši, ka varētu to atkal un atkal izdzīvot pilnīgā drošībā? Kas tas varētu  būt? Man uz šo jautājumu nav atbilde, tik vien kā domas, ka nekas nevar būt drošs, ja tas nav pats Dievs, kas runā. Jāiet uz priekšu! Jāiet, jāskatās, jāmeklē un jāpiedzīvo. Viss, ko piedāvā katra liktenis. Es zinu, ka katram ir savējais un ir izvēles, kuras daudz ko izmaina, bet ir izvēles, kuras notiks neatkarīgi no mūs izvēles. Ir plāns, kristālrežģis, kurš pārklāj mūs, ka notiks lietas, kurām jānotiek. Tik galvenais neizkrist no mums iecerētā kristālrežģa. Izkrist ir bīstami, tad var smagi sasisties. Tā ir mana teorija. Vari oponēt. Dari to droši! Satriec mani, satriec ar argumentiem, ar pieredzi, ar liecībām. Radi man piedzīvojumus. Es atļauju, izklaidē mani, satriec, ja man nav taisnība. Es zinu, kur ir viena problēma- man nav īstās redzes, lai ieraudzītu. Ir vai nu jānovāc vai jāuzliek pareizais skats. Piedzīvojums ir piecelties no rīta un ieraudzīt kāds esi šorīt- katru dienu savādāks. Citu skatienu, citu domu, citu sajūtu, pat citu ādas stāvokli. Doties darbā, kur nav zināms, ko tieši darīsi katrā minūtē, kur nav 100% zināms, ko satiksi, ko ieraudzīsi. Kā viņi reaģēs. To nekad nevar zināt. Satikt var vienmēr, ieraudzīt var vienmēr ko jaunu. Es pat spriežu pēc saviem novērojumiem- ja nekur neejot kāds atnāk, tad kur nu vēl vairāk, kad izejam ārā. Tad var notikt vis kaut kas. Nu jā, es pati mēģinu noticēt, ka piedzīvojumi ir uz katra stūra. Ir jau arī. Viņš nekad nav atstājis, bet radījis visu no jauna. Ir vairāk, ir dziļāk, ir labāk. Viņš iedevis dzīvi. Dzīvu dzīvi. Viņš nav atstājis, lai nomirtu. Dzīvs nozīmē dzīvība, dzīvība nozīme aktivitāti. Viņš ir iedevis aktivitāti. Aktivitāte ir piedzīvojumi. Šodien man ir gavēnis. Man rodas sajūta, ka viss notiek tikai tad, kad ir gavēnis, vai kalpošana, vai slavēšana vai mēlēs runāšana. Es liecinu, ka tad, kad atnāca un realizējās lēmums runāt mēlēs, katru dienu un veselu nedēļu tik daudz cik iespējams, tad notika tādas lietas- divus mēnešus pirms laika atradu dzīvokli un uzreiz divu dienu laikā visu sarunāju un jau pārvācos, visus papīrus nokārtoju, atnāca finanses un pat atdabūju tās kuras gribēja man atņemt. Viss izmainījās nedēļas laikā, kad lūdzos mēlēs katru dienu. Viss notika pārdabiski un tie bija īsti piedzīvojumi. Pat vēlā vakarā un pēdējā minūtē viss bija iespējams, viss nokārtojās un notika pārdabiski. Tos es saucu par piedzīvojumiem, kas rada visu jaunu un rada dzīvības sajūtas. Ārpus Jeruzalemes nekas nenotiek, nekādas aktivitātes, kā mirusī zona. Tā ir traģēdija. Un kā letonikas gardēdis saku- tas ir katastrofs, ka notiek pilsētā bez Dieva. Apkārt Svētā Gara oāzei ir pilnīgs tuksnesis, sausums un bads. Gribu, lai arī Tu to ieraugi. es zinu, ka ieraudzīsi, jo paprasīju par to Tētim. Es ticu, ka ir vēl kāds, kas redz tāpat kā es. Es ticu. Citādi būtu muļķīgi dzīvot un dalīties ar to, kas manā sirdī.

Tu lasīji grāmatu?

Viss, kas mani interesē ir iedot jums to, kas man ir no Dieva. Gribu atklāt to, ko un kā Svētais Gars mani pamācījis un turpina mācīt kā lasīt bībeli, lai es tur ieraudzītu to, kas tur apslēpts. Mūsu mērķis ir nokļūt stāvoklī, kas ir vienotība sirdsprātā, kas nozīmē būt kopā ar Dievu. Iemācīties mīlēt, kā Viņš mīl, jo Viņš mūs iemīlēja pirms mēs iemīlējām Viņu. Tas bija tad, kad vēl nebijām atzinuši Kristus upuri, kad nebijām atzinuši savu grēcīgumu, kad darījām un bijām cits cilvēks. Tas, kas vecais radījums, bet tagad esam jauns radījums Jēzū Kristū. Lai mēs būtu pilnīgi, mums jāatzīst sava vienotība pilnīgā dzīvā organismā, kas ir Dieva radīts organisms, jo Tēvs ir dzīvība un mēs esam dzīvība, jo mūsos mājo Kristus. Jūs redzat cik katrs no mums ir atšķirīgs, tas nozīmē tikai un vienīgi to, ka Dievs mūs katru radīja atšķirīgu un skatoties uz to cik katrs ir atšķirīgs un saliekot visus mūs kopā mēs veidojam Dieva tēlu. Iepazīstot vienam otru mēs kļūstam pilnīgāki un iepazīstam Dievu pilnīgāk, jo esam radīti pēc Viņa līdzības. Tā kā katrā no mums dzīvo Jēzus, tad mēs līdz ar to esam savienoti- esam vienots organisms. Mēs varam just viens otru, saprast viens otru, jo ar mums notiek līdzīgi procesi, garā mēs esam vienoti. Pastāv teorija par cilvēkiem, kas skatās uz savu dzīvi melnbalti, ir tikai jā un nē, ir tikai medaļas viena un otra puse, - mēs taču zinām, ka ir grūti komunicēt ar tādiem melnbaltiem cilvēkiem, jo liekas, ka viņi visu nonivelē līdz prastumam, noapaļo vai nu uz augšu vai nu uz leju, pārspīlētās kategorijās. Bet es ar to gribēju teikt, ka mans Dievs tāds nav un mēs arī tādi neesam un nevaram būt, jo tad sanāktu, ka mūsos nedzīvo Dievs. Pēc vienas liecības, dzirdēju versiju, ka debesīs Pāvels saka, jūs pārspīlējat manu nozīmīgumu, jūs sākat jau man paklanīties un pārprast manu mācību. Es esmu tikai viens no cilvēkiem, caur kuru izpaužas Dievs. Nekad neskaties uz vienu cilvēku kā uz galveno, neviens cilvēks nav pilnīgs. Tikai Jēzus ir ideāls, skaties tikai un vienīgi uz Jēzu. Viņš ir tā cienīgs, lai Viņu pielūgtu un tam sekotu. Tātad, saliekot mūs visus kopā, veidojas krāsains tēls, veidojas vienotība un mīlestība, kas ir laipna, kas neskauž, nelielās, nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nepiemin ļaunu, neskaistas, tā apklāj visu, tic visu, cer visu un panes visu.  Visas šīs īpašības ir mūsos, jo Dievs ir mīlestības Dievs un Viņš mājo mūsos, tātad mēs esam tādi, kas nes mīlestību. Šī krāsainība veidojas iepazīstot, ejot pa līmeņiem, ejot dziļumos, ēdot Viņu, dzerot Viņu, baudot no dzīvā ūdens. Man ļoti patīk šī doma- kļūstiet svēti, sargiet savu sirdi. Sargiet. Es to salīdzinu ar tiem, kas bankās mācās atpazīt viltojumus. Viņi neanalizē no kā un kā varētu izgatavot viltojumus, bet mācās iepazīt oriģinālu. Tie tausta, skaita, osta, krāmē, sver, pēta, loka, tie iepazīst oriģinālu, jo tā ir labākā metode, lai tevi neapmānītu. Tu izjūti, tu zini kā tas garšo, kā smaržo, kā jūtas, tu dzīvo ar oriģinālu, tev nav vajadzīgs iepazīt šos viltojumus, šos atdarinājumus, kam bieži vien ir miljons formu. Patērē laiku lietderīgi iepazīstot šo pirmavotu, šo īsto, jo tad tu to pazīsi pa gabalu. Vai tu lasīji grāmatu? Vai tu lasīji grāmatu? Mēs visi zinām, ka bībele ir vienīgā grāmata, kas vēl nekad nav zaudējusi vērtību, kas ved dziļāk un dziļāk, tālāk un tālāk, kas tevi vienmēr stiprinās, vienmēr atbalstīs, atbildēs. Man pat ir tāda teorija par vārdu. Vārdu es vizualizēju- kā tad kad Elīsa lūdza Dievu - lai ienaidniekam atver acis un atvēris ieraudzīja ka kalns bija pilns ar ugunīgiem zirgiem un ratiem apkārt viņam. Šie vārdi, kas ir grāmatā- tie sargā, tie uzmundrina, tie māca, .. katrs ir kā kareivis kā eņģelis, kurš ir ar tevi tad, kad tev tas ir visvairāk nepieciešams.6 Bet viņš atbildēja: "Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem." 17 Un Elīsa lūdza Dievu un sacīja: "Kungs, lūdzams, atver viņam acis, ka viņš var redzēt!" Un Tas Kungs atvēra tā puiša acis, ka tas redzēja, un, lūk, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elīsu. / 2. Ķēniņu 6:16-17 / Bībele mūs ieved smalkumos, māca ieraudzīt smalkumus, kad paši pirmo reizi lasījām bībeli, tā nebija tāda bībele, kādu lasām tagad un kādu lasīsim turpmāk. Mūsu visu sirdis ir tādas pašas dziļas, jūtīgas, niansētas, taisnas un mīlestības pilnas. Ja mēs vēlēsimies ieraudzīt kaut ko vairāk, ja tikai vēlēsimies. Vienkārši uzprasi lūgšanā Tēvam- lai Viņš atklāj šīs krāsas ar kurām Viņš gleznojis šo pasauli un visu skaisto, kas ir mums apkārt. Viņš saka- viss atkarīgs kādā gaismā tu to visu skaties. Neskaties no tumsas puses. Neesi tumsā, nedzīvo tumsā, bet iznāc gaismā. Neslēpies. Esi atklāts, patiess un īsts. Pirmais jautājums, ko Dievs uzdeva cilvēkam pēc grēkā krišanas : kur tu esi? 7 Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus. 8 Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. 9 Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?" 10 Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos." / 1 Mozus 3:7-10 / Ādams atbildēja- Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos. Pirmais, kas nāk, kad satiekamies ar Dievu ir atzīšana- esmu kails. Grēku nožēla, bailes. Ir skaidrs, ka esi bijis tumsā, ka esi noslēpies. Tumsa ir vieta pasaulē, kurā slēpjamies pēc grēkā krišanas. Tā arī ir atbilde, kāpēc pēc kritiena bieži vien ejam tikai tālāk un tālāk prom no Dieva, jo pasaule ir mūsu slēpnis tiem, kas vēl nav īpaši dzīvojuši un norūdīti gaismā. Tie, kas nepazīst gaismas brīvību, un tie, kas nemeklē grūtāko bet vieglāko ceļu. Pasaule piedāvā daudz instrumentu, aiz kā slēpties, daudz priekšmetu, daudz koku . Kā rakstīts pirms tam- 7. pantā- viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus, un slēpās aiz dārza kokiem. Es gribu pasludināt, ka man nav vajadzība slēpties aiz dārza kokiem, vai vīt lapas ar ko piesegties. Tas ir Dieva dārzs, nav iespējams piesegties, lai Dievs neredzētu. Ja esi godīgs un atzīsti Dieva priekšā ka esi kails, tad tā ir uzvara. Dievs iedod visus apstākļus, lai tev palīdzētu un tālāk ir darbs ar savu sirdi. Bet, lai atbildētu kur esi- ir jāiznāk gaismā, jo tumsā redzēt nav iespējams. Tas ir tāpat kā tad, ja esat bijuši situācijā, kad nodziest naktī elektrība un vajadzīgs atrast kādu priekšmetu, kas atrodas kaut kur bēniņos vai kādā lādē. Atrodat sveci un iededziet to- ejat pa māju- tā apgaismo tikai mazu vietiņu, ar sveci nevar grozīt gaismas kūli, ir neērti- dziļumā kastē nav iespējams ieskatīties. Un itkā ar to vēl nebūtu gana- ja ejat tumsā, iespējams daudz ko sadauzīt, uzkāpt, noplēst, nav iespējams virzīties pietiekami efektīvi un nav iespējams ieraudzīt kopainu un pat sāc baidīties no paša radītajām skaņām. Tas ir kā būt aklam uz kādu brīdi. Kad gaismā ejat no rīta skatīties kur bijāt, tad bieži ir tā- es nesaprotu no kā es baidījos- te ir tikai 4. sienas, 2. variants- apbrīnojamā kārtā es neiekritu kādā bedrē vai pa logu neizlidoju. 3- es brīnos kā es to meklēju, tas stāvēja kur parasti uzreiz pie durvīm. 4. Ir kādi zaudējumi dēļ tā- uzkāpts uz kāda mākslas darba vai nogāzta kaste no augšējā plaukta un saplēsts dāvinātais kristāls. Jāapzinās, ka tumsa nav gaisma. Atrodoties tumsā nevaram spriest itkā atrastos gaismā. Jo par visu spriest var tikai tas, kas garā. 22. Un tu, viņa dēls, Belsacar, neiedvesi sev pazemību savā sirdī, kaut gan tu to visu zināji./ Daniēla- 5:22/  Darbs ar savu sirdi. Pilnīga atklātība un pazemība atver mūsu sirdis un prātus tā ka pat nebijām domājuši. Mēs sākam iepazīt sevi. Slēpšanās rada grēku. Kas sākumā ir sirds grēks, bet realizēts kļūst par miesas grēku.19 Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,20 elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,21 skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas/  Galatiešiem 5:19-20 / Netiklība ir slēpšanās sekas. Izlaidība ir slēpšanās sekas. Skaudība ir slēpšanās rezultāts. Dāvids un Sauls. Saula sirds bija pārpilna ar naida domāšanu. Dāvids, lai arī sagrēkoja, bet tā nebija viņa sirds platforma. Mēs varam spriest pēc sekām, ja nevaram savādāk- ja sagrēkojam tad analizējam katru gadījumu, prasot Svētā Gara palīdzību, mēs sakārtosim savu sirdi un tapsim svēti. Neviens cits nesakārtos tavu sirdi. Vislabāk palīdz principi. Daniels bija principiāls.7 Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padom nieki, kā arī augstākie pavēlnieki nolēma, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuru ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē. 10 Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis. /Daniēla 6:7;10/ Viņš lūdza, ja bija tā iesācis un katru dienu to darīja- 3 reiz dienā. Uz to pastāvēja. Viņu pat lauvas negribēja ēst, kas bija izsalkušas.  Bezprincipiālisms nav nekāds gods. Ja tevī ir principi, tad tā ir kaut kāda veida kārtība. Principi ir goda rādītājs- ja ej uz lūgšanu neatkarīgi no laika apstākļiem, pat ja neviens neredz un pats neredzi varbūt reālu labumu, tas tevi pasargās no lauvām. Tie ir cilvēki uz kuriem vari paļauties kā priekos tā bēdās, jo viņi savu lēmumu nepakļauj ne sinoptiķu prognozēm, ne reāliem sliktiem un redzamiem laika apstākļiem. Meklējot sev sadarbības partneri, nepaļaujies uz cilvēku, kas vienkārši negrēko, bet uz tādu, kas sevi pierādījis ar savu nostāju, pastāvību, principiem un tas būs uzticīgs visās lietās un būs prognozējams stresa situācijā. 7. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. / Romiešiem 13:7/  Vienā līmenī ar nodokļiem, ko nosaka pasaules likumi no kuriem baidāmies kā apšu lapas ir cieņa un bijība. Kāpēc neesam to ieraudzījuši? Kāpēc cieņa mums nav cieņā, ikdienas dzīvē, sabiedrībā? Izrādīt to, kam tā pienākas. Tas būtu svarīgi. Kad iedomājos, ka mēs reiz neizrādīdami godu tam, kam tas pienākas un baidītos, ka tikai kāds to neuzzina tikpat kā baidāmies no instancēm, kas uzmana mūsu ikgadējos nenomaksātos uzņēmuma nodokļus. Tas būtu interesanti. Tas ir princips- varu maksāt par vienu pieturu kā par 15 vai nemaksāt, es domāju, ka braukšana "pa zaķi" godu nedara un to es domāju saprot visi. Principi ir laba kaluma rādītāji- kārtība, respekts, gods, pazemība, tīrība. Papildus izceļot tīrību: a) ausu tīrība- neklausīties neapmierinātu, dusmu pilnu, tenku pļāpas / b) acu- sargāt acis no naida, dusmām, skaudības un iekāres/ c) roku- neņemt to, kas nepieder tev, neņemt neko lieku un atdot visas ienākuma daļas kas kuram pienākas, kam nepieciešams šāds atbalsts / d) mutes- nerunāt to, kas nepiedienas tīriem un šķīstiem Dieva bērniem / e) ķermeņa, drēbju- uzturēt tīru ķermeni un drēbes / f) domu - atbrīvot prātu no negatīvām domām, ļauniem nodomiem, nežēlot sevi, labāk taču uzmundrināt sevi un citus ar pozitīvu/ g) sirds un dvēsele- glabāt un aizsargāt labo, kas sirdī, kas tīrs, mīlēt un neprasīt neko pretī. 3.Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.4 Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. / Jāņa 15:3/

     

Evaņģēlijs mūs audzina un pamāca-

5 Un no Israēla bērnu draudzes viņam ir jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri. 7 Un tad lai viņš ņem abus āžus un nostata tos Saiešanas telts durvīs Tā Kunga priekšā. 8 Un tad Āronam jāmet mesli par abiem āžiem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam. 10 Bet āzi, uz kuru kritis mesls Azazēlam, to lai viņš atved dzīvu Tā Kunga priekšā, lai izdarītu salīdzināšanu un to sūtītu tuksnesī pie Azazēla. * / Azazēls- Tuksneša dievs, ļaunais gars- Lucifers/21 Un Ārons lai liek abas savas rokas uz dzīvā āža galvas, un viņam jādara zināmas visas Israēla bērnu vainas, viņu pārkāpumi un viņu grēki, un tie viņam jāliek uz āža galvas un tas jāaizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku. /3 Mozus 16 : 5;7-8; 10; 21/ 1. Ņem upura āžus, kas bez vainas- tīrības likums, no tīras sirds, tīras rokas. Nešķiro upuri pēc tā pielietojuma. Lai katrs, ko nes ir tīrs, bez vainas, neatkarīgi vai tiks palaists vaļā vai upurēts Dievam un cēlam mērķim.2. Upuri ir tik perfekti, ka nav svarīgi, vai tas tiek aizlaists tuksnesī vai tieši ziedots uz altāra Tam Kungam3. Sevis, sava nama, tautas dēļ. Svarīgi atcerēties, ka ne tikai mūsu dzīves uzlabošanai un virzībai nepieciešami upuri, bet katra- tuvākā, radinieka un baznīcas dēļ. Tā kā esam vienots organisms, tad katram no mums reizēm ir nepieciešams atbalsts, lai kopā nostātos vienotībā.

4. Labprātība pret slikto, pret grēku. Ar ļauniem nodomiem labs rezultāts nav sasniedzams. Nepieciešams visu darīt mīlestībā. Mūsu Dievs ir mīlestības Dievs, darot visu ar mīlestību paliksim  Dievā.* iznīcināšanas rituāls, lai atbrīvotos no grēka. Azazēls- tuksneša ļaunais gars, kas simbols Luciferam.

(..) jo strādniekam sava barība pienākas

Cita izpratne. Neiegādāties SEV ko nēsāt kā rotu. Sevis izdaiļošanai. Sava ES paaugstināšanai. Nekādi dekori, spīdumi, dārgumi, nauda savas cenas pacelšanai, nepiedienas. Dievs ir devis un Dievam viss gods pienākas. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Mt 10:8 Tur neko nevar nopirkt, jo viss ir Dieva žēlastībā un mīlestībā. Tur nekas nav pērkams vai pārdodams. Ceļasoma nav nepieciešama, jo Viņa nasta ir viegla. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. Mt 11:30 Nav nepieciešams kaut ko pašam nest. Nevajag sevi apgrūtināt. Dievs tev nav
paredzējis nastu, tātad arī ceļasoma nav vajadzīga. Divi svārkus. Dubultā nodrošināties nav iemesla, ja patiesi tici uz Dievu, paļaujies uz Viņa mīlestību. Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt:ko ēdīsom, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Mt 6:31 Būdams patiesā bijībā, neredzēsi vajadzību pēc rezervēm. Dievs ir tik varens un bezgalīgi mīlošs un dāsns tēvs, ka drošību pašam pirkt nevajag. Viņš Pats ir Radītājs un kaut ko iedot priekš tevis, Viņam vispār nav problēmu. Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? Mt 7:11 Divus kurpju pārus arī nav nepieciešamība sagatavot. Šajā ceļā lieku nastu, kas otram un kas starp svēto zemi, nav vajadzības nest. Un Tas Kungs sacīja: "Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme." 1 Moz 3:5  Tas ir ceļš kustībā. Vienlaicīgi var valkāt tikai vienu pāri apavus. Un apavi, kas ir starp mums un svētu zemi ir kā atdalītājs, kā mūsu iedomāts aizsardzības gabals, kas var būt kā traucēklis, lai sajustu to, kas atrodas uz pašas maliņas, tiešā tuvumā. Nūja kā atbalsta koks, ko var nopirkt, arī nav nepieciešams iegādāties. Tev pašam uz saviem risinājumiem, atbalstiem nav jābalstās. Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus. Ps. 145:14 Dievs ir viss atbalsts, kas stiprina. Nūja, ar ko atsperties ir Dieva patiesība un atklāsme. Nav citu nūju, kas būtu jāpieņem sev. Ar Dievu kopā virzoties, turoties pie Viņa rokas jau ir gana stiprs atbalsta plecs. Un Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani paglabāja Savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja mani Savā bultu somā. Jes 49:2 Stiprākas klints nav uz zemes virsas. Neviens nav svēts, kā vien Tas Kungs, neviens, vienīgi Tu, un nav citas klints, kā vien mūsu Dievs. 1. Sam 2:2 Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints. 2. Sam  22:47
Jo strādniekam sava barība pienākas. Dievs ir sagatavojis Savu barību. Tādu, kas paēdina un vienmēr paliek pāri labiem darbiem. Viņš vienmēr dod ar rezervi. Viņš vienmēr dod labāko, dod vairāk kā tu prasi, kā tu spēj iztēloties. Viņš saviem bērniem sagatavojis ko vairāk. Strādniekiem pienākas- tas izteikts apsolījumā. Ja uzskati sevi par Viņa strādnieku, tad viss ko pasaule piedāvā, par to tev nav nepieciešamība rūpēties. Kam ausis, lai dzird, kam acis lai saredz. Kas kaut reizi izbaudījis Dieva labvēlību, sapratīs ko nozīmē dzīvot no Viņa piedāvātās barības. Baudīt to. Kas ne, tas nesapratīs, līdz Svētais Gars to neatklās. Tā ir barība no cita izmērījuma, tā nav miesa un asinis tiešajā nozīmē. To saprast var tikai tie, kas izvēlas iet Viņa ceļu. Kādus ceļus tu izvēlies? Vai arī vēlies iet Viņa pēdās? Tas ir ceļš, kas nekad neatstāj trūkumā, nelaimē, nabadzībā, bezcerībā, bet visu pārklāj ar dievišķu mieru, prieku, cerību, mīlestību un brīvību. Mieru, kad apkārt jūra trako, viļņi mētā augstceltnes augstumā, bet tavā sirdī pārdabisks miers un gatavība dāvāt apkārtējiem no Viņa dotu bezgalīgu mīlestību Jēzus Kristus vārdā. Āmen!

Krauklis/ Corvus corax/ raksturs/ Bībele

• Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis, un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū.    /1Mozus 8:6-7/
•  Bet no putniem turiet par negantu un neēdiet: ērgli un jūras ērgli, un melno ērgli, un maitu ērgli, vanagu un kliju pēc to kārtām, un ikvienu kraukli pēc savas kārtas.    /3Mozus 11:13-15/
• Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst: ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija, un visi kraukļi pēc to pasugām.     /5Mozus 14:12-14/
• Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi. (..)  Bet kraukļi bija tie,kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra. /1Ķēniņa 17:4, 6/
• Kas tad krauklim sagādā barību, kad viņa mazuļi jo žēli ķērc pēc Dieva palīdzības, kad tie aiz pārtikas trūkuma klīst apkārt un klīzdami pagurst, būdami jau tuvu nāvei?     /Ījaba 38:41/
• Tavi pretinieki rēc Tavā namā un uzstatījuši tur savus karogus kā uzvaras zīmes. Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus, un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus. Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava Vārda mājokli.     /Psalmi 74:4-7/
• Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc. Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu, Viņš nesajūt nekādu patiku par vīra lieliem. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību.     /Psalmi 147:9-11/
• Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.    /Salamana pam. 30:17/
•  "Mans draugs ir žilbinoši balts ar sārtu ādas krāsu, viņš ir īpašs un izceļas starp tūkstošiem. Viņa galva ir vistīrākais un vissmalkākais zelts. Viņa matu šķipsnas ir cirtainas, un tās ir melnas kā kraukļi.  /Salamana augstā dziesma 5:10-11/
• Jo tā ir Tā Kunga atriebības diena, atmaksas gads par Ciānu. Tad Edomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva. Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi, tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās nemūžam. Tur apmetīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, Tas Kungs, izstieps pār to Savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju - svina svērteni.      /Jesajas 34:8-11/
• Ninivi Viņš pārvērtīs par neauglīgi kailatni, kas būs izkaltusi kā tuksnesis, kur vidū apmetīsies ganāmpulki un baros mitīs visādi zvēri; dzēses un eži taisīs sev naktsmītnes tās tempļu stabu pamatos, dziedātāju putni dziedās gaismas ailēs, kraukļi sēdēs uz sliekšņa, jo tempļa vidū būs izputēšana: ciedru koka plāksnes būs visas norautas.   /papildus info/       /Cefanijas grāmata 2:13-14/

          Krauklim interesants raksturs atklājas kā tēlam Bībelē. Stāsts par viņu iesākas ar grēka plūdiem. Tas dēļ tā nepacietības, lidot vēlmes tika izlaists kā pirmais, lai pārbaudītu, lai ļautu izlūkot, varbūt pat lai pierādītu izvēles brīvību, Dievs savā mīlestībā pret pasauli un visu radību, ļauj tam  darīt ko tas vēlas. Tas lido, lidinās šurpu turpu, uz priekšu un atpakaļ, līdz apkārtne tam šķiet gana laba. Priekš sevis. Uz priekšu un atpakaļ ir ne īpaši laba īpašība. Tāda rakstura iezīme nav vērsta uz stabilitāti, uz nopietnu rēķināšanos ar citiem, iespējams pat nenorāda uz patstāvību uz nopietnu atbildības uzņemšanos. Katrā ziņā, to arī iespējams izmantot. Dievs izmantos jebkuru mūsu rakstura iezīmi, pat ja tā ir negatīva. Bībelē skaidri un gaiši uzrakstīts /1Ķēniņa 17:4, 6/ , ka kraukļiem pavēlēšu tevi barot gan rītā gan vakarā. Tiem interesē izzināt daudz jaunas lietas, ko tiem iespējams nodot tālāk, lai kādam citam šī informācija nāktu par labu, kaut paši, iespējams, neapzinājušies sniegtās informācijas vērtību, nozīmību un svarīgumu. Šī rakstvieta parāda daudz labas nianses, kā Dievs mūs māca un audzina. Viņš parāda mums, ka nepieciešams dzīvot paklausībā un pazemībā, kad likdams doties konkrētā virzienā, konkrētā vietā un gaidīt, tad mēs spēsim saņemt apsolījumus. Tai pat laikā apsolot mums nodrošinājumu ar visu mums nepieciešamo uz to brīdi. Barību. Reizēm tā lai ir garīgā barība, kas ir informācija un reizēm tā var būt barība mūsu miesai, ko Viņš apsola. Bez barības ķermenim, mēs nespējam dzīvot, lai mūsu organisms funkcionētu, justu komfortu un neslimotu, spētu slavēt Dievu un priecāties par dzīvi, ko sniedz Dieva žēlastība. Dieva žēlastība parādās arī pret šiem pašiem kraukļiem, kur /Ījaba 38:41/ Dievs parāda Savu raksturu, bezgalīgajā beznosacījuma mīlestībā pret ikvienu, kas sauc pēc Viņa palīdzības, kad Viņš mazuļiem, ja tie sauc pēc Dieva žēlastības- pabaro tos, kaut tajā pašā laikā norāda uz to nepastāvību klīstot apkārt un ķērcot, kaut paši būdami tuvu nāvei. Tuvu savai paša garīgajai un fiziskajai nāvei, dēļ klīšanas un vaimanāšanas. To nepastāvības dēļ tie nonāk tuvu nāvei. Šeit pat nav domāts kā nomirt garā, bet akcentēts vairāk uz nomiršanu bez cerības atdzimt, nomirt un nomirt. Nonākot tur, kur raudāšana un zobu trīcēšana. Ķērkšana un klīšana riņķī tāda mūsdienu bieža parādība baznīcās. Ir tādi cilvēki, kas izstaigājuši daudzas baznīcas, daudzas draudzes, kaut ko meklēdami, kaut ko ar pārliecību atrazdami, tas ir- ķērkdami, un atgriezušies, tad ar skandāliem atkal devušies prom, atkal atgriezušies itkā nekas nebūtu noticis, aizvainodami tuvos cilvēkus, bez sirdsapziņas pārmetumiem un bez nožēlas, Dievu nesastapdami. Bībele mūs māca iekarsies, atgriezies un pieķeries, bet ne sākt un nepabeigt. Iestājaties, lūdziet viens par otru /Jēk. vēstule 5:16/. Topiet līdzīgi Jēzus raksturam, kura balsi uz ielām nedzirdēs, kurš ne bārsies ne brēks, kad Viņu sita un saukāja, mocīja un nepatiesi apvainoja. Tā Kunga Vārda dēļ /Mateja 12:19-20/  Labais aspekts kraukļa raksturam ir aktivitāte, kaut potenciāli īsa, projektu uzsākšana, neskatoties uz paaugstinātiem riskiem, vēlme darīt, neskatoties uz apstākļiem.
          Kraukļi ir dažādi, to pasaka Vārds- ikvienu pēc savas kārtas. Daba parāda, ka kraukļiem ir daudz pasugu, kas ārēji grūti atšķiramas, bet ģenētiski uzrāda nopietnas atšķirības. Tas lai ir kā brīdinājums, ka varam reizēm apmaldīties, varam neatšķirt, sajaukt. Interesanti, ka tuvākie radinieki ir no diezgan tālām teritorijām. Āfrika, Tuvie austrumi, Ziemeļamerika, no tuksneša vides līdz pilsētvidei. Tie spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem, kaut gan tajā pašā laikā uz zemeslodes sastopami tikai ziemeļu puslodē.
          Interesanti, ka Bībele norāda šo putnu kā negantu un neēdamu. Šķiet, labāk to neiztieciet, ja atpazīstat šādu raksturu. Ir barība, kas ir labāka, kā šis nepastāvīgā un nenopietnā kraukļa raksturs un dzīves modelis.
Interesants pants ir  /Salamana pam. 30:17/ kur acis jāizknābj jaunajiem kraukļiem- tas kā sods, ka ļaunais skatījums, nepareizība, kā melnais darbs ir jāpaveic šiem kraukļiem, kas iedegas idejās un tālāk tas kā barība lai tiek ērgļiem, kas lielas un nopietnas lietas veic savā lidojumā pāri visiem, virs pie un ap klintīm planēdami ar asu tālu skatienu. Tiem barību lai sagatavo tas kas pēc savas kārtas par to atbildīgs. Iespējams, paši neapzinādamies, kas nokļuvuši lomā kā trauki nešķīstībai. Spēcīgi vārdi par tēva un mātes godāšanu, kas ir pats pamats bauslībai, kas norāda mūsu izcelšanos. Dievs mūs ir radījis- Viņš ir mūsu tēvs. Negodājot savu izcelsmi mēs varam apgrēcināties. Tai pat laikā, mēs esam akli, būdami nepaklausībā vecākiem, kas ir mūsu priekšteči. Nepaklausība dara mūs aklus, mēs attālināmies no patiesības, paši būdami jauni nespējam iet pareizos ceļus, izvēlēties pareizos lēmumus, jo pietrūkst mums pieredzes, pietrūkst zināšanu. Jaunie kraukļi ir kā simbols nepieaugušiem, kas vēlas pēc iespējas ātrāk atdalīties no ģimenes, esot vēl nepilnīgi savā briedumā, kam patiesībā nepieciešams atrasties tuvumā pie vecākiem, vai pašiem meklēt Dieva, Svētā Gara plūstošās upes straumes, kas norādīts kā upe pie kā jāatrodas, lai pieaugtu; un ērgļi, kas kā personības pieaugošas var mācīties no šādām situācijām, tas kā barība tiem, lai tie kļūtu vēl stiprāki un pieaugtu gudrībā. Saņemtu sev piemēru, ko izdzīvojis kāds, lai mācītos no citu kļūdām ne savējām. Un tā ir Dieva žēlastības pazīme. Pasargāt savējos, kas uz Viņu paļaujas, tic un cer.
         Tā kā esmu iemīlējusi savā būtībā kontrastus, redzamus neredzamus, fons un priekšstats, kas izceļas, tam nepieciešams uz kā, tad /Salamana augstā dziesma 5:10-11/ par baltu draugu, kas līgavainis, kam sārta ādas krāsa, kurš izceļas starp tūkstošiem, kam melnas matu cirtas, kas melnas tik melnas kā kraukļi. Kraukļi nav balti, bet ir melni. Jēzus ir balts un kraukļi ir melni. Bībele parāda savu konstrukciju, kur teksti rakstīti kā mūra ķieģelīši, kas krāmēti kristālrežģos kā ķīmisko elementu struktūrās. Pamatprincipi. Melns ir velns un Jēzus ir gaisma, kas ir balta un ir kā zelts, kas vistīrākais un vissmalkākais. Kontrasti un pretstati. Tos mēs varam sastapt ik visur, ikdienā cilvēkos, to raksturos, uzvedībā, dabā, botānikā, visur ir krāsu un emociju gammas, kas saplūst kādā momentā kopā un veido apli, kam nostājoties vienā punktā vienmēr ir pretējais punkts, kas tajā momentā būs kontrasts jeb pretpunkts. Kā zemeslodes galējie poli. Planēta zeme mums parāda pati priekšā Dieva principus, struktūrelementus. Viņš liek mums domāt, ka  Viņu varam sastapt jebkur, pavērojot jebko, kas mums apkārt. Viss sastāv no pāris elementiem, no 3 vai 4 pamatkrāsām, no 5. ģeometriskām figūrām, no 3 garīgajiem pamatelementiem, no 12 mācekļiem. Kas saprot, kas nesaprot, bet mazāk ir vairāk. Pasaule pēc būtības sastāv no pāris elementiem, kas sabūvēti kopā, kļūst par visu, kas mums apkārt. Skaisti bez gala.
          Interesanti, ka kraukļi dzīvo tur, kur neviens cits ne īpaši tiecas dzīvot, tas ir tuksnesis, tie spēj pielāgoties atkritumu videi, kur viss izdeldēts. Pārtiku tie ēd visādu. Gaļu un sēklas. Tie pat mēdz pārmeklēt dzīvnieku fekālijas. Domājot paralēlēs ar cilvēka raksturu, kam krauklis pēc būtības, tad rakāties citu atkritumos, baroties ar tiem, medīt mazus dzīvnieciņus, ēst augļus, ogas, gan svaigus gan nesvaigus. Krauklis ir unikāls. Tas nešķiros, kas par personu ir tā, kuras atkritumus var izvilkt un izmētātus atstāt pie atkritumu tvertnes citiem redzot, vai kura problēmas pacelt un ost pēc tām. Viņu interesē ēdiens, enerģija no kā baroties. Pat izklausās pēc enerģētiskā vampīra iezīmēm. Vampīri, kā zināms nav prieku, laimi un mieru nesoši radījumi. Bet turpinot par kraukļa uzvedību-biologi izpētījuši, ka kraukļiem ir vienas no lielākajām smadzenēm starp putniem. Tiem raksturīga iezīme risināt neierastas situācijas, spēja imitēt un analizēt notiekošo. Interesanti putni tie kraukļi. Gudri, ar aprēķinu, neēdami, melni, tādi uz kuriem Dievam nav labs prāts, dēļ to pašu varenības, pašu vēlmes visu darīt, uz ko Dieva Vārds saka, ka Viņam nav nekāda prieka par zirga stiprumu un vīra lieliem, ja tie nebīstas Dieva un necer uz Viņa žēlastību, nebīstas Tā Kunga. /Psalmi 147:9-11/ Tas pieminēts kā kraukļiem piederīgā īpašība. Tie lido šurpu turpu, jo domā paši kur tiem būs labāk. Esot paklausībā un pazemībā Dievam, virzība uz priekšu no ticības uz ticību, no spēka uz spēku, bet ne atpakaļ, lai palūkotos, ja nu tomēr. Atgriežoties atpakaļ pagātnē, pārāk skatoties atpakaļ, kā Lata sievu tevi sagaida tapšana par sālstabu. Pārgudrajiem Dievs nav nepieciešams, tāpēc sanāk, ka tādi noliedz Dievu. Bet noliedzot Dievu, tiek noliegts viss, kur mēs dzīvojam, viss kas apkārt, viss, ko Dievs radījis, jo Viņš to ir radījis, kurā mēs dzīvojam, tādā gadījumā vairāk vai mazāk var sanākt dzīvot sātana pasaulē, kur ikdiena paiet bez savas jēgas un nozīmes, kur grēka alga ir nāve. Tamdēļ krauklis ir tas, kas bieži balansē uz robežas- sēd vārtos, vienu dienu iekšā, otru ārā. Tie sēdēs uz sliekšņa, jo templis būs nopostīts. To, kas pret Viņu, Viņa zobens nopostīs, Viņa roka iznīcinās, pārvērsts tas taps par neauglīgu kailatni, kas lai tā jau būtu nekas, bet vēl kailatne papildus tiks izkaltēta par tuksnesi. Un pie tā pieminēti kraukļi, kas sēdēs uz sliekšņa, tas pat nav ārā vai iekšā, bet pie durvīm, vai izmesti, vei neielaisti, tas nav tieši minēts. Slieksnis ir pa vidu. Tas nav ne jā ne nē. Var sanākt kā anekdotē, kad vārna sēd uz žoga un noskatās, kad Dievs atnāk paņemt savējos, kas Viņa pusē ganās un sātans, kas viņējā. Bet tad mirklis kad vārnai prieks un tā saka: re- varēja palikt arī neitrālajā zonā un tad pēkšņi ierodas sātans un saka: aizmirsu paņemt savu žogu!
Vairāk par kraukļu dabu, kas atklāti parāda to raksturu, lasi šeit.

Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla. /Atklāsmes grāmata 3:15-21/