Viss, kas mani interesē ir iedot jums to, kas man ir no Dieva. Gribu atklāt to, ko un kā Svētais Gars mani pamācījis un turpina mācīt kā lasīt bībeli, lai es tur ieraudzītu to, kas tur apslēpts. Mūsu mērķis ir nokļūt stāvoklī, kas ir vienotība sirdsprātā, kas nozīmē būt kopā ar Dievu. Iemācīties mīlēt, kā Viņš mīl, jo Viņš mūs iemīlēja pirms mēs iemīlējām Viņu. Tas bija tad, kad vēl nebijām atzinuši Kristus upuri, kad nebijām atzinuši savu grēcīgumu, kad darījām un bijām cits cilvēks. Tas, kas vecais radījums, bet tagad esam jauns radījums Jēzū Kristū. Lai mēs būtu pilnīgi, mums jāatzīst sava vienotība pilnīgā dzīvā organismā, kas ir Dieva radīts organisms, jo Tēvs ir dzīvība un mēs esam dzīvība, jo mūsos mājo Kristus. Jūs redzat cik katrs no mums ir atšķirīgs, tas nozīmē tikai un vienīgi to, ka Dievs mūs katru radīja atšķirīgu un skatoties uz to cik katrs ir atšķirīgs un saliekot visus mūs kopā mēs veidojam Dieva tēlu. Iepazīstot vienam otru mēs kļūstam pilnīgāki un iepazīstam Dievu pilnīgāk, jo esam radīti pēc Viņa līdzības. Tā kā katrā no mums dzīvo Jēzus, tad mēs līdz ar to esam savienoti- esam vienots organisms. Mēs varam just viens otru, saprast viens otru, jo ar mums notiek līdzīgi procesi, garā mēs esam vienoti. Pastāv teorija par cilvēkiem, kas skatās uz savu dzīvi melnbalti, ir tikai jā un nē, ir tikai medaļas viena un otra puse, - mēs taču zinām, ka ir grūti komunicēt ar tādiem melnbaltiem cilvēkiem, jo liekas, ka viņi visu nonivelē līdz prastumam, noapaļo vai nu uz augšu vai nu uz leju, pārspīlētās kategorijās. Bet es ar to gribēju teikt, ka mans Dievs tāds nav un mēs arī tādi neesam un nevaram būt, jo tad sanāktu, ka mūsos nedzīvo Dievs. Pēc vienas liecības, dzirdēju versiju, ka debesīs Pāvels saka, jūs pārspīlējat manu nozīmīgumu, jūs sākat jau man paklanīties un pārprast manu mācību. Es esmu tikai viens no cilvēkiem, caur kuru izpaužas Dievs. Nekad neskaties uz vienu cilvēku kā uz galveno, neviens cilvēks nav pilnīgs. Tikai Jēzus ir ideāls, skaties tikai un vienīgi uz Jēzu. Viņš ir tā cienīgs, lai Viņu pielūgtu un tam sekotu. Tātad, saliekot mūs visus kopā, veidojas krāsains tēls, veidojas vienotība un mīlestība, kas ir laipna, kas neskauž, nelielās, nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nepiemin ļaunu, neskaistas, tā apklāj visu, tic visu, cer visu un panes visu. Visas šīs īpašības ir mūsos, jo Dievs ir mīlestības Dievs un Viņš mājo mūsos, tātad mēs esam tādi, kas nes mīlestību. Šī krāsainība veidojas iepazīstot, ejot pa līmeņiem, ejot dziļumos, ēdot Viņu, dzerot Viņu, baudot no dzīvā ūdens. Man ļoti patīk šī doma- kļūstiet svēti, sargiet savu sirdi. Sargiet. Es to salīdzinu ar tiem, kas bankās mācās atpazīt viltojumus. Viņi neanalizē no kā un kā varētu izgatavot viltojumus, bet mācās iepazīt oriģinālu. Tie tausta, skaita, osta, krāmē, sver, pēta, loka, tie iepazīst oriģinālu, jo tā ir labākā metode, lai tevi neapmānītu. Tu izjūti, tu zini kā tas garšo, kā smaržo, kā jūtas, tu dzīvo ar oriģinālu, tev nav vajadzīgs iepazīt šos viltojumus, šos atdarinājumus, kam bieži vien ir miljons formu. Patērē laiku lietderīgi iepazīstot šo pirmavotu, šo īsto, jo tad tu to pazīsi pa gabalu. Vai tu lasīji grāmatu? Vai tu lasīji grāmatu? Mēs visi zinām, ka bībele ir vienīgā grāmata, kas vēl nekad nav zaudējusi vērtību, kas ved dziļāk un dziļāk, tālāk un tālāk, kas tevi vienmēr stiprinās, vienmēr atbalstīs, atbildēs. Man pat ir tāda teorija par vārdu. Vārdu es vizualizēju- kā tad kad Elīsa lūdza Dievu - lai ienaidniekam atver acis un atvēris ieraudzīja ka kalns bija pilns ar ugunīgiem zirgiem un ratiem apkārt viņam. Šie vārdi, kas ir grāmatā- tie sargā, tie uzmundrina, tie māca, .. katrs ir kā kareivis kā eņģelis, kurš ir ar tevi tad, kad tev tas ir visvairāk nepieciešams.6 Bet viņš atbildēja: "Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem." 17 Un Elīsa lūdza Dievu un sacīja: "Kungs, lūdzams, atver viņam acis, ka viņš var redzēt!" Un Tas Kungs atvēra tā puiša acis, ka tas redzēja, un, lūk, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elīsu. / 2. Ķēniņu 6:16-17 / Bībele mūs ieved smalkumos, māca ieraudzīt smalkumus, kad paši pirmo reizi lasījām bībeli, tā nebija tāda bībele, kādu lasām tagad un kādu lasīsim turpmāk. Mūsu visu sirdis ir tādas pašas dziļas, jūtīgas, niansētas, taisnas un mīlestības pilnas. Ja mēs vēlēsimies ieraudzīt kaut ko vairāk, ja tikai vēlēsimies. Vienkārši uzprasi lūgšanā Tēvam- lai Viņš atklāj šīs krāsas ar kurām Viņš gleznojis šo pasauli un visu skaisto, kas ir mums apkārt. Viņš saka- viss atkarīgs kādā gaismā tu to visu skaties. Neskaties no tumsas puses. Neesi tumsā, nedzīvo tumsā, bet iznāc gaismā. Neslēpies. Esi atklāts, patiess un īsts. Pirmais jautājums, ko Dievs uzdeva cilvēkam pēc grēkā krišanas : kur tu esi? 7 Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus. 8 Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. 9 Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?" 10 Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos." / 1 Mozus 3:7-10 / Ādams atbildēja- Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos. Pirmais, kas nāk, kad satiekamies ar Dievu ir atzīšana- esmu kails. Grēku nožēla, bailes. Ir skaidrs, ka esi bijis tumsā, ka esi noslēpies. Tumsa ir vieta pasaulē, kurā slēpjamies pēc grēkā krišanas. Tā arī ir atbilde, kāpēc pēc kritiena bieži vien ejam tikai tālāk un tālāk prom no Dieva, jo pasaule ir mūsu slēpnis tiem, kas vēl nav īpaši dzīvojuši un norūdīti gaismā. Tie, kas nepazīst gaismas brīvību, un tie, kas nemeklē grūtāko bet vieglāko ceļu. Pasaule piedāvā daudz instrumentu, aiz kā slēpties, daudz priekšmetu, daudz koku . Kā rakstīts pirms tam- 7. pantā- viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus, un slēpās aiz dārza kokiem. Es gribu pasludināt, ka man nav vajadzība slēpties aiz dārza kokiem, vai vīt lapas ar ko piesegties. Tas ir Dieva dārzs, nav iespējams piesegties, lai Dievs neredzētu. Ja esi godīgs un atzīsti Dieva priekšā ka esi kails, tad tā ir uzvara. Dievs iedod visus apstākļus, lai tev palīdzētu un tālāk ir darbs ar savu sirdi. Bet, lai atbildētu kur esi- ir jāiznāk gaismā, jo tumsā redzēt nav iespējams. Tas ir tāpat kā tad, ja esat bijuši situācijā, kad nodziest naktī elektrība un vajadzīgs atrast kādu priekšmetu, kas atrodas kaut kur bēniņos vai kādā lādē. Atrodat sveci un iededziet to- ejat pa māju- tā apgaismo tikai mazu vietiņu, ar sveci nevar grozīt gaismas kūli, ir neērti- dziļumā kastē nav iespējams ieskatīties. Un itkā ar to vēl nebūtu gana- ja ejat tumsā, iespējams daudz ko sadauzīt, uzkāpt, noplēst, nav iespējams virzīties pietiekami efektīvi un nav iespējams ieraudzīt kopainu un pat sāc baidīties no paša radītajām skaņām. Tas ir kā būt aklam uz kādu brīdi. Kad gaismā ejat no rīta skatīties kur bijāt, tad bieži ir tā- es nesaprotu no kā es baidījos- te ir tikai 4. sienas, 2. variants- apbrīnojamā kārtā es neiekritu kādā bedrē vai pa logu neizlidoju. 3- es brīnos kā es to meklēju, tas stāvēja kur parasti uzreiz pie durvīm. 4. Ir kādi zaudējumi dēļ tā- uzkāpts uz kāda mākslas darba vai nogāzta kaste no augšējā plaukta un saplēsts dāvinātais kristāls. Jāapzinās, ka tumsa nav gaisma. Atrodoties tumsā nevaram spriest itkā atrastos gaismā. Jo par visu spriest var tikai tas, kas garā. 22. Un tu, viņa dēls, Belsacar, neiedvesi sev pazemību savā sirdī, kaut gan tu to visu zināji./ Daniēla- 5:22/ Darbs ar savu sirdi. Pilnīga atklātība un pazemība atver mūsu sirdis un prātus tā ka pat nebijām domājuši. Mēs sākam iepazīt sevi. Slēpšanās rada grēku. Kas sākumā ir sirds grēks, bet realizēts kļūst par miesas grēku.19 Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,20 elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,21 skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas/ Galatiešiem 5:19-20 / Netiklība ir slēpšanās sekas. Izlaidība ir slēpšanās sekas. Skaudība ir slēpšanās rezultāts. Dāvids un Sauls. Saula sirds bija pārpilna ar naida domāšanu. Dāvids, lai arī sagrēkoja, bet tā nebija viņa sirds platforma. Mēs varam spriest pēc sekām, ja nevaram savādāk- ja sagrēkojam tad analizējam katru gadījumu, prasot Svētā Gara palīdzību, mēs sakārtosim savu sirdi un tapsim svēti. Neviens cits nesakārtos tavu sirdi. Vislabāk palīdz principi. Daniels bija principiāls.7 Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padom nieki, kā arī augstākie pavēlnieki nolēma, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuru ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē. 10 Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis. /Daniēla 6:7;10/ Viņš lūdza, ja bija tā iesācis un katru dienu to darīja- 3 reiz dienā. Uz to pastāvēja. Viņu pat lauvas negribēja ēst, kas bija izsalkušas. Bezprincipiālisms nav nekāds gods. Ja tevī ir principi, tad tā ir kaut kāda veida kārtība. Principi ir goda rādītājs- ja ej uz lūgšanu neatkarīgi no laika apstākļiem, pat ja neviens neredz un pats neredzi varbūt reālu labumu, tas tevi pasargās no lauvām. Tie ir cilvēki uz kuriem vari paļauties kā priekos tā bēdās, jo viņi savu lēmumu nepakļauj ne sinoptiķu prognozēm, ne reāliem sliktiem un redzamiem laika apstākļiem. Meklējot sev sadarbības partneri, nepaļaujies uz cilvēku, kas vienkārši negrēko, bet uz tādu, kas sevi pierādījis ar savu nostāju, pastāvību, principiem un tas būs uzticīgs visās lietās un būs prognozējams stresa situācijā. 7. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. / Romiešiem 13:7/ Vienā līmenī ar nodokļiem, ko nosaka pasaules likumi no kuriem baidāmies kā apšu lapas ir cieņa un bijība. Kāpēc neesam to ieraudzījuši? Kāpēc cieņa mums nav cieņā, ikdienas dzīvē, sabiedrībā? Izrādīt to, kam tā pienākas. Tas būtu svarīgi. Kad iedomājos, ka mēs reiz neizrādīdami godu tam, kam tas pienākas un baidītos, ka tikai kāds to neuzzina tikpat kā baidāmies no instancēm, kas uzmana mūsu ikgadējos nenomaksātos uzņēmuma nodokļus. Tas būtu interesanti. Tas ir princips- varu maksāt par vienu pieturu kā par 15 vai nemaksāt, es domāju, ka braukšana "pa zaķi" godu nedara un to es domāju saprot visi. Principi ir laba kaluma rādītāji- kārtība, respekts, gods, pazemība, tīrība. Papildus izceļot tīrību: a) ausu tīrība- neklausīties neapmierinātu, dusmu pilnu, tenku pļāpas / b) acu- sargāt acis no naida, dusmām, skaudības un iekāres/ c) roku- neņemt to, kas nepieder tev, neņemt neko lieku un atdot visas ienākuma daļas kas kuram pienākas, kam nepieciešams šāds atbalsts / d) mutes- nerunāt to, kas nepiedienas tīriem un šķīstiem Dieva bērniem / e) ķermeņa, drēbju- uzturēt tīru ķermeni un drēbes / f) domu - atbrīvot prātu no negatīvām domām, ļauniem nodomiem, nežēlot sevi, labāk taču uzmundrināt sevi un citus ar pozitīvu/ g) sirds un dvēsele- glabāt un aizsargāt labo, kas sirdī, kas tīrs, mīlēt un neprasīt neko pretī. 3.Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.4 Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. / Jāņa 15:3/
Evaņģēlijs mūs audzina un pamāca-
5 Un no Israēla bērnu draudzes viņam ir jāņem divi āži par grēku upuri un auns par dedzināmo upuri. 7 Un tad lai viņš ņem abus āžus un nostata tos Saiešanas telts durvīs Tā Kunga priekšā. 8 Un tad Āronam jāmet mesli par abiem āžiem, viens mesls Tam Kungam, bet otrs mesls Azazēlam. 10 Bet āzi, uz kuru kritis mesls Azazēlam, to lai viņš atved dzīvu Tā Kunga priekšā, lai izdarītu salīdzināšanu un to sūtītu tuksnesī pie Azazēla. * / Azazēls- Tuksneša dievs, ļaunais gars- Lucifers/21 Un Ārons lai liek abas savas rokas uz dzīvā āža galvas, un viņam jādara zināmas visas Israēla bērnu vainas, viņu pārkāpumi un viņu grēki, un tie viņam jāliek uz āža galvas un tas jāaizdzen tuksnesī ar kāda labprātīga cilvēka roku. /3 Mozus 16 : 5;7-8; 10; 21/ 1. Ņem upura āžus, kas bez vainas- tīrības likums, no tīras sirds, tīras rokas. Nešķiro upuri pēc tā pielietojuma. Lai katrs, ko nes ir tīrs, bez vainas, neatkarīgi vai tiks palaists vaļā vai upurēts Dievam un cēlam mērķim.2. Upuri ir tik perfekti, ka nav svarīgi, vai tas tiek aizlaists tuksnesī vai tieši ziedots uz altāra Tam Kungam3. Sevis, sava nama, tautas dēļ. Svarīgi atcerēties, ka ne tikai mūsu dzīves uzlabošanai un virzībai nepieciešami upuri, bet katra- tuvākā, radinieka un baznīcas dēļ. Tā kā esam vienots organisms, tad katram no mums reizēm ir nepieciešams atbalsts, lai kopā nostātos vienotībā.
4. Labprātība pret slikto, pret grēku. Ar ļauniem nodomiem labs rezultāts nav sasniedzams. Nepieciešams visu darīt mīlestībā. Mūsu Dievs ir mīlestības Dievs, darot visu ar mīlestību paliksim Dievā.* iznīcināšanas rituāls, lai atbrīvotos no grēka. Azazēls- tuksneša ļaunais gars, kas simbols Luciferam.
