ceturtdiena, 2016. gada 22. decembris

izvilkt cirvi no upes grunts




Peldošais cirvis. Stāsts fiziskām acīm neizprotams. Cirvis, kas iekitis upē, tās gultnes dēļ, ne redzams, ne saprotams kur to meklēt, ne reizēm kā iebrist.. Šķietami nerisināmā situācijā, kur risinājums nav nojaušams- bet Dieva vīra uzraudzībā, jau pašā iesākumā, izvērtējot esošo problēmu, jautājot padomu, patapinot nepieciešamos darbarīkus, saprātīgi ietaupot līdzekļus tos neiegādājoties, sekojot skolotājam, augstākai kārtībai, mācekļi, kuru nebija maz, kuri nebaidījās fiziska darba, nabadzības, riska, devās un rīkojās savā māceklības aicinājumā. Dieva vīrs ar saprātam neizprotamu paņēmienu, nogriežot koka kārti, izvelk cirvi. Dieva spēkā, ne savējā, jo metāla gabali neuzpeld, tas ir skaidrs, tas bija pārdabisks brīnums. Dabā tā nenotiek. Mēs visi esam pakļauti dabas likumiem un sakarību virknēm, kuras nemainās fiziskajā līmenī. Norāde, kur aptuveni, domājams, mums vienmēr ir nepieciešams kaut mazākais virziens, vai braukt uz ziemeļiem, pa labi, vai kreisi, vai mājas virzienā, pret sauli, pa straumi, lūgt par slimību, prasīt palīdzību, finanses vai ēdienu, .. mums vienmēr ir vajadzīgs kaut kas mazliet, arī pat ja mērķis liekas neaizniedzams un nereāli tāls, tomēr iesākot virzīties uz kaut ko, mēģinot, mēs varam. Es varētu padomāt, ka Dievam metodes reizēm nav svarīgas, bet galvenais ir motivācija, vēlme ko darīt, palīdzēt, iet, tad durvis atvērsies visneparedzētākajos veidos. Šis varētu būt gadījums, kas apstiprina, ka iestrēgt uz vienas metodes izdošanos nevajadzētu paļauties, neiestrēgsti un mēģini ko citu, darbojies, esi aktīvs, es ticu, ka tad viss izdosies. Kopsavilkuma ideja: Dieva žēlastība spēj pacelt dzelzs sirdi, kas iekritusi dziļi šīs pasaules dubļos. Dievam nekas nav neiespējams.
2 Ķēniņu 6:1-7                                                                                                                            

FOTO: Spānija / Jūl / 2016

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru