lai atgrieztu pie Tā Kunga

FOTO: Home art studio / mart / 2017 

iznīcināt ārpus Jeruzālemes

Josija, Jūdas ķēniņš, kurš bija viens no ikreiz retajiem, kurš, kā ķēniņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, un staigāja sava ciltstēva Dāvida  ceļus un nenovērsās ne pa labi ne pa kreisi, kā rakstīts 2. Ķēninu grāmatas 22:2. Tomēr, kādā no laikiem, dzīves aizmaldināts prom no bauslības grāmatas, tā tiek atrasta Tā Kunga namā un tiek lasīta priekšā vīriem Jūdā un Jeruzālemes iedzīvotājiem, kā arī pats ķēniņš saplēzdams savas drēbes, visas tautas priekšā nožēlo savus grēkus, tā tikdams apžēlots no Tā Kunga. Turpmākā rīcība paredz pilnīgu dievekļu statuju iznīcināšanu, pakalnu norakšanu, pat kapa vietās esošo kaulu sadedzināšanu un izkaisīšanu speciāli norādītās vietās ārpus pilsētas. Tāpat, sadragājot visus elku stabus un nocērtot elku kokus, to tukšās vietas piepildot ar cilvēku kauliem. Lai vai mūsdienās liktos situācija mazliet citādāka un itkā draudzīgāka, aizstāvot cilvēka suverēno gribu un tiesības, tomēr, paskatoties uz šo rīcību, pašlaik- mēs dzīvojam biezā slānī apauguši ar šo mūsdienās saucamo neaizskaramo kultūras mantojumu. Es nedomāju, ka tajos laikos nocirst elku kokus bija mazāk bīstami kā tagad. Tais dienās tas bija daudz bīstamāk, jo nogalināt kādu par izdarīto noziegumu bija diezgan ierasta lieta. Kad katrs iepriekšējais ķēniņš mirst, to nogalinot, lai tā vietā nāktu nākamais, vai tikpat vienkārši nogalinot visus, kas sacēlušies pret ķēniņu, neatkarīgi no dumpinieku skaita, no viena līdz tūkstošiem. / 2 Ķēn 21:24 /. Teiksim tā, ka var jau pasludināt, ka vecās un jaunās derības laiki stipri atšķiras un tas ir pagājis. Tomēr, tad es uzdodu sev vienu jautājumu, kāpēc pie mums, Latvijā, tauta it regulāri, pēc sev zināmiem cikliskiem laikiem, dodas rituālos, lai lūgtos spēkus svētajās birzīs, lielajos velna akmeņos, laivās, dodas lūgsnās apkampt spēka kokus, dēstī liktenīgas simboliskas birzis, kur dvēselēm aizķerties, .. vai to redzot, es varu teikt, ka tiešām šie laiki ir pagājuši?.. vai vēljoprojām piedēvējam mistiskus spēkus dabas parādībām un elementiem. Un kā vēl, tas tiek celts arvien augstāk un skaistāk, un praktizēts bez jelkādas sircapziņas pārmetumiem. Pēc vispārpieņemtiem skaidrojumiem, mūsdienu sabiedrībai, gribētos pēc fakta teikt, ka tā saucas īpaša reliģijas forma animisms, kas pēc būtības ir elkdievība, dievturība un dabai veltītu spēku rituālu kopums. Tad jautājums, kāpēc mēs to uzskatām par normālu vēstures mantojumu, bet ticot Svētajai Grāmatai, tā to sauc par maldīšanos, elkdievību un atkāpšanos no Dieva Tā Kunga?

FOTO: Home Sweet Home / Liepaja / Jan / 2017

hoteļa sajūta

Jau divus pilnus gadus nodzīvojusi savā īrētajā `utenī`, kā es to piemīlīgi saucu, kurā nepamet hoteļa sajūta. Tas ir labi, jo man ļoti patīk viesnīcas. Paralēlā doma no pirmslaulības seminārapmācībām, noskaidrot, kas ir mans mīļākais ēdiens. Atrodoties ceļa un ceļojumu atmosfērā un lasot par to grāmatas, sevī sadzirdēju milzīgu vēlmi pabrokastot a la style amerikano (tas ir mans apzīmējums), brokastis. Iespējams, ka jā, no manis izlīgumu ar ēdienu varētu izpirkt ar tostermaizi ar sieru un sviestu, varbūt kādu džemu, apelsīnu sulu ar biezumiem, un melno americano kafiju. Tas būtu skaisti. Patiesībā, es ieraudzīju, ka šis vienkāršais uzdevums man izrādījās ļoti grūts, jo nespēju saprast par sevi šīs itkā vienkāršās lietas. Iet garīgo ceļu un pie reizes apzināties, ka no fiziskā ķermeņa nav iespējams iziet, bet jāiemācās to mīlēt un sadzīvot mīlestībā. Kur rodas problēma? Es domāju, ka vaina ir nepilnīgā izpratnē, nesabalansētā attiecībā dievišķajos principos, jo attīstīties garīgi nenozīmē nepievērst uzmanību fiziskajam ķermenim, ignorēt, spīdzināt vai ienīst to. Mūsu ķermenis taču ir Gara mājoklis šeit uz zemes, kas radīts līdzībā Dieva attēlam. Es ceru, ka nevienam citam nav tik lielas problēmas atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu; kas ir tavs mīļākais ēdiens?!

FOTO: / Brukna Castle / 2015 /

Home feeling

All the information we cover is so interesting. I love these little things around me. I feel safe in my imaginative world. Maybe I'm wrong, but I suppose the idea that what I see is not at all what it really is. Strangely divine is built  this world. Enywhere the patterns are not random - do not tell me that! Beautiful and ugly, filled and empty, unifying and deflation, lovable and hateful, but the divine with deep meaning and significance, as it was created by God.

***

Visa informācija, kas mūs aptver ir tik interesanta. Es mīlu šīs mazās lietas apkārt man. Es jūtos droši savā iztēles pasaulē. Varbūt man nav taisnība, bet es pieļauju domu, ka tas ko es redzu nemaz nav tas kas tas ir patiesībā. Savādi dievišķi ir būvēta ir šī pasaule. Visur ir likumsakarības, nav nejaušību - man nestāstiet ka ir!  Skaista un neglīta, piepildīta un tukša, vienojoša un ārdoša, mīlama un nīstama, bet dievišķa ar dziļu jēgu un nozīmi, kādu to radījis Dievs.