piektdiena, 2016. gada 22. aprīlis

hoteļa sajūta



Jau divus pilnus gadus nodzīvojusi savā īrētajā `utenī`, kā es to piemīlīgi saucu, kurā nepamet hoteļa sajūta. Tas ir labi, jo man ļoti patīk viesnīcas. Paralēlā doma no pirmslaulības seminārapmācībām, noskaidrot, kas ir mans mīļākais ēdiens. Atrodoties ceļa un ceļojumu atmosfērā un lasot par to grāmatas, sevī sadzirdēju milzīgu vēlmi pabrokastot a la style amerikano (tas ir mans apzīmējums), brokastis. Iespējams, ka jā, no manis izlīgumu ar ēdienu varētu izpirkt ar tostermaizi ar sieru un sviestu, varbūt kādu džemu, apelsīnu sulu ar biezumiem, un melno americano kafiju. Tas būtu skaisti. Patiesībā, es ieraudzīju, ka šis vienkāršais uzdevums man izrādījās ļoti grūts, jo nespēju saprast par sevi šīs itkā vienkāršās lietas. Iet garīgo ceļu un pie reizes apzināties, ka no fiziskā ķermeņa nav iespējams iziet, bet jāiemācās to mīlēt un sadzīvot mīlestībā. Kur rodas problēma? Es domāju, ka vaina ir nepilnīgā izpratnē, nesabalansētā attiecībā dievišķajos principos, jo attīstīties garīgi nenozīmē nepievērst uzmanību fiziskajam ķermenim, ignorēt, spīdzināt vai ienīst to. Mūsu ķermenis taču ir Gara mājoklis šeit uz zemes, kas radīts līdzībā Dieva attēlam. Es ceru, ka nevienam citam nav tik lielas problēmas atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu; kas ir tavs mīļākais ēdiens?!

FOTO: / Brukna Castle / 2015 /

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru