Tajos rītos, kad istaba drebelīgi auksta, bet laika prognoze liecina, ka laukā būs un ir vasara, tad saki godīgi- ir grūti adekvāti novērtēt laiku un izvēlēties apģērbu, kas būtu atbilstošs reālajiem apstākļiem. Varbūt tam, kuram ir dzelžaina ticība, pašdisciplīna, liela pieredze un pārliecība tieši šādās situācijās un nav slinkums iziet ārpus ļoti aukstas mājas siltā laikā, no istabas skatījuma "itkā nepiemērotā " apģērbā un trāpīt tieši mērķī, lai nebūtu ne par daudz un ne par maz. Ko es ar to gribēju teikt? Tas ir labs piemērs, kas parāda patiesību par to, kā dabojas ticība. Redzēt redzamās un uz savas ādas izjūtamās lietas pret to, kas skatāms nākotnes mērogā, kas būs uz priekšu. Pa dienu plānots karsts laiks, bet no rīta piesalis, tad ir divi varianti- vai nu jāpaļaujas uz "kā sanāks" sajūtām, vai balstoties uz ticības pieredzi. Kļūdoties aprēķinos, var nākties vai nu nest lieko apģērba kārtu, vai ilgoties pēc tās un labākajā gadījumā iegādāties no jauna. Jebkurā gadījumā, dzīvojot nepakļāvībā Garam un nepaklausot vai nedzirdot Gara balsi, var sanākt lieki sarežģījumi un nevajadzīga laika patērēšana.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru