piektdiena, 2016. gada 9. septembris

O Pino - Pontevedra

2nd day was much easyer as first one. Wake up early because of noise of piligrims and also needed to leave this nice place till 8. My first goal was to walk 10 km and find some shop to by a charger for phone and actualy it wasn't so hard, looks I was born like lucky one. Yes in Caldas del Rei I found it easy. Road was quite good and next 20 km was hard only for body not so much for soul, met some nice persons in cafeterias. Met one guy from Brazil who explained bit about differences between portugees, spains and galitians, teach me some words who I will need in Portugal. That was realy nice. In next salat stop was meeting couple from Belgia who helped with map and was great to discuss or recomend where better to stay. In next town Redondela feel myself realy tired and even was hard to belive of free bed in oficial albuerge, I wanted try. It was long road thrue town till train station in the end of that, but again lucky me I got last free bed with number 33, who is myne this mont number. Feeled realy blessed about that because clock was showing me already 17.00 evening. After me they said - completo.
//
Gara diena, kura iesākusies ar agru celšanos dēļ agrajiem putniem, kuri uzsāk pakot mantas un čabināties no pulksten 5, bet tas palīdzēja kā ierasts doties otrajā iesnaudienā un līdz 8.00 sagaidīt rīta gaismu ar brokastīm un piezīmēm. Tā kā tā bija oficiālā naktsmītne, tas vienmēr nozīmē pamest to līdz pulksten 8.00 rītā, kas arī bija daudz labāk, jo plānā bija iecere nostaigāt otros 32 km. Rīta sadaļas plāns nozīmēja doties nelielā steigā pirmos 10km līdz Caldas del Rei un iegādāt telefona lādētāju, kuru pazaudēju kaut kur pēc Santjago vai atstāju viesnīcā, par to sienas klusē. Katrā ziņā tas bija mans laimīgais rīts un diezgan veikli orientējos pilsētā un ātri atradu bodi ar nepieciešamo kā arī tiku pie jaunas power bank ar 3 uzlādēm. Sacīts darīts. Diena pagāja vairāk vai mazāk veikli un vakara sadaļa ar došanos cauri visai pilsētai lai atrastu vietu albergē, kaut patiešām necerēju uz brīvu vietu tik vēlā stundā pēc pulksten pieciem, kur vietas tikai 54 personām. Lai vai kā, bet Svētais Gars bija ar mani un biju pēdējā persona, kura tika pie guļvietas un ar numuru 33, kurš ir šā mēneša neapšaubāmi mans laimīgais numurs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru