Virziens Muxia. Pirmie 22km pēc divu dienu pauzes nostaigāti, jā viennozīmīgi ir grūtāk atsākt staigāt pēc brīvdienām, nepieciešams aktivizēt motivāciju lai nebūtu pavisam bēdīgi un pēdu veselība neteiktu, ka tas bijis nepareizs lēmums. Šodien nakšņoju albuerge Alecrin- laba vieta kur palikt, saprātīga cena, virtuve, draudzīga administrācija, kas pēc Santjago tūrisma atmosfēras liekas tīrā paradīze. Šodien mana vāciešu diena- satiku Šveicieti ar kuru nostaigājām pusi no ceļa un ik pa brīdim jaunu vāciešu pāri un Ungārijas puisi un divas vācu meitenes vienkārši pie albuerges. Visi izņemot Ungāri, sarunājās gan vāciski gan angliski, mēs pat mēģinājām sarunāties speciāli vācu valodā, lai būtu lielākas iespējas to praktizēt. Nu, mana pacietība ne visai bija labākais paraugs apmācībai, kas nozīmēja ka mēs ik pa brīdim atgriezāmies pie angļu valodas, bet mēģināts nav zaudēts. Var teikt, ka šis ir mans mazais camino, jo šeit atkal no jauna ieraugu un iepazīstu jaunus personāžus. Zinu to, ka tuvumā ir kādi 5 zināmi tēli un divi vakar vakarā iepazīti, kas arī atrodas šeit. Viņus visus redzēt man ir, protams, lielākais prieks no visiem. Māju sajūta turpinās. Ceļš atkal savieno. Buen Camino!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru