Arī šodien nostaigāts 33km, vakar 35km. Tas šķiet tomēr daudz. Vairākas dienas pēc kārtas noiet 30km ir par daudz liela slodze manām pēdiņām. Jūtas piekusums un dīvaina steiga atgriezusies. Šo dienu pavadīju staigājot ar meiteni no Jaunzēlandes. Mākslinieci, kuru satiku vakar Muxia zīmējot baznīcu jūras krastā. Izrādījās viņa pavadījusi 6. nedēļas Taize kā brīvprātīgais pirms šī pārgājiena. Apspriedām daudzas lietas, patiesībā, vairāk kopīga nekā atšķirīga. Grāmatas, krāsas, māksla, ticība, psiholoģija. Nostaigājusi Portugāles camino, kas ir 250km un vidēji aizņem 10 dienas. Arī albergē satieku vairākus jauniešus, arī gados vecākus vīriešus, kuri pavadījuši laiku staigājot ceļus Portugālē. Visi iesaka doties gar krasta līniju, kas arī man šķiet labākais virziens un izvēle. Redzēsim. Šeit ainavas lieliskas un skats gana jauks, visu dienu staigāts kā tropu vasarā, nekādas rudens sajūtas, kas patiesībā vajā mani, jo nedrīkstu aizmirst, ka jau pienācis septembris un laiks nevis skrien, bet lido.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru