Atgriešanās Liepājas realitātē / ciemos no Azerbaidžānas

Trešo rītu pamostamies pulkst. 6:30, jeb kā bij sanācis pēdējo mēnesi 7:30 pie gaišā bezaizkaru Baki valstībā, kur likās, ka visa pasaule jau sen pamodusies. Toties pie mums 1° C atšķirībā no 16°-25° Azerbaidžānā. Temperatūras maiņas dēļ vīrs jau otro dienu saslimis un gaida savas dzīves labākās dienas.

Nemanot 25dienas atstājušas vairāk ietekmes uz organismu, kā bija domāts.

Izvelkam cimdus, cepures, ceļamies vēl tumsā, lai nosūtītu bērnu uz dārziņu un ielas neierasti un tomēr ierasti tukšas no cilvēkiem. Sajūta ka atgriežamies skandināvijā, kur ar 40€ nezinu vai sanāks apmaksāt tukšā ledusskapja rezerves, tāpēc uzmanīgi krāmēju grozā veikalu piedāvājumu, lai nesanāktu aizķeršanās pie kases, kur bij mazliet ierasts iepirkt pilni divi maisi uz max 20€. 

Vēl neesmu bijusi draudzē, kas arī būs interesants atvaļinājuma pēcgaršas baudījums. 

Ielidojot Latvijā, ļoti likās zaļa mūsu nolaišanās, pat salikās dīvaini, kad tad beidzot kāda māja uzradīsies meža biezoknī. Agrāk tas tā nebija salicies, bet nu pēc tuksnešainā gāzu un putekļu mēneša šķiet ka dzīvojam mežā. 

Negaidīti, bet acīmredzot Baku ir atstājis savu nospiedumu.