Pilnīgi neplānoti, bet noiets vairāk kā plānots. No ceļa stabiņa 43 līdz stabiņam 11 atlkušie km paskrēja kā pirmais sniegs pavasara saulē. Katrs nākamais stabiņš paskrēja garām arvien ātrāk un ātrāk. Anglis vēlējās doties tik tālu cik iespējams, un arī sasniedza savu dzīves garāko pastaigu, tāpēc viņa prieks par tuvošanos Santjago bija patiesi drošs un patiess. Daži cilvēki ar lielāko prieku sasniedz Santjago, lai paziņotu ka tur nekad vairs neatgriezīsies. Par sevi nu gan neesmu droša. Satiku vīrieti gados no Maskavas. Viņš bja pārlaimīgs dzirdēt krievu valodu, jo ceļā nebija saticis nevienu krievu valodā runājošo un arī ne no savas nācijas. Priekš manis arī tas bija skaists moments, jo pirmā mirklī likās ka tik pierastā krievu valoda jau pavisam aizmirsusies. Un Itāļi.. meitenes- labāk nekomunicējiet ar iItāļiem, ja nevēlaties problēmas. O nē... tikai ne priekš manis viltnieki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru