otrdiena, 2017. gada 12. decembris

vienas lietas tev trūkst

-Vienas lietas tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to starp nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un tad nāc man līdz! // Lk 18:22 //
Mūžīgais sāpīgais jautājums par mantu. Tas patiesi var izrādīties kā enkurs uz zemes, kā akmens, kas iesiets kaklā, kad jātiek kalna virsotnē, lai tiktu pēc ēdiena. Gudrie saka, kas novērojuši cilvēkus- skopie neaug vai pieaug ļoti lēni. Un beigu galā, nauda un jebkāda veida manta, lietas ir līdzeklis, kurš mums ir tik viegli pieejams un atpazīstams, (salīdzinot ar lepnības problēmu, apvainošanos vai nepiedošanu),ko varētu eksperimentēt atkal un atkal, lai uzvarētu sevī šo lielo ienaidnieku- skopumu un taptu brīvi, lai pieaugtu garīgi, no kā sāktos mūsu izaugsme jebkurā virzienā.  

pirmdiena, 2017. gada 11. decembris

sasalt laikā

Kad laika apstākļi liek saprast, ka jāsasalst atverot durvis, tad var gadīties, ka pirmdiena iesalst visos darāmajos darbos.
Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man žēl, piedod viņam. // Lk 17:4 //  Es neteiktu, ka viegli ir piedot, bet, .. ja nu tomēr viņš nāk ar nožēlu.. tad ir jācenšas. Patiesi, neviens nav teicis, ka tas būtu viegli izdarāms.

otrdiena, 2017. gada 28. novembris

Un nekas nav nezināms

Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. / Lk 12:2 //
Ir lietas, kuras var vienkārši redzēt. Ir lietas, kuras var izanalizēt un izspriest. Un pēdējā versija-  garīgais redz garīgas lietas, kas nav redzams citiem. Garīgais ir  apslēpt pasaulīgajam, jeb tam ko redz vairākums. Ko lai saka, tiem, kuri izvēlējušies iet garīgās izaugsmes un nodošanās ceļu, no tiem ko slēpt ir pilnīgi velta ideja. 

pirmdiena, 2017. gada 27. novembris

Ebreju skatījums


Cik ilgi Ādams un Ieva bija Ēdenes dārzā? - Ebreju gudrie uzskata, ka viņi pavadīja dārzā 30 stundas. Daudz vai maz, nezinu, bet pilnīgi pietiekami, lai izdarītu daudzas lietas, kas mainīja pasauli līdz pat mūsdienām. Ko nozīmē kopt un sargāt dārzu? Dārznieks un apsargs. Kas viņiem bija darāms dārzā? Tātad, ir zināms, ka nezāles tur neauga, jo tās parādījās pēc grēkā krišanas. Tātad, ravēt nevajadzēja, viss auga brīnišķīgs, skaists un perfekts, pats par sevi. Nu labi, Ādama uzdevums bija piešķirt augiem un dzīvniekiem vārdus. Ebreji tic, ka nelietojot vārdu 30 dienas, tas pazūd. Sanāk, ja Ādams nepiešķirtu vārdus dzīvniekiem, tie izzustu. Dievs bija visu radījis, bet bija vajadzīgs kāds, kas to definētu un tā teikt apstiprinātu ar savu vārdu un saglabātu šo skaistumu, tas šoreiz bija Ādama galvenais uzdevums.
Kas īsti ir šis auglis, kurš kļuva par grēkā krišanas iemeslu? Vai tiešām ābols? - Ebreji uzskata, ka tā varētu būt vīģe. Pastāv versijas par vīnogām, bet noteikti nevienam neesot versijas par āboliem :). Kāpēc vīģes, jo esot rakstīts, ka mirklī pēc grēkā krišanas, tie redzēja, ka ir kaili un piesedzās ar vīģes lapām, tā teikt, tas kas bija vistuvāk. Ko lai saka, neizklausās nemaz tik neticami vai ne? Un kāpēc gan lai tā nebūtu?
Ir vēl kāds jautājums, kas mani reizēm aizsniedz un no šī var iesākties lieli strīdi un domu nesakritība. Kad tad izmira dinozauri? Nu, ebreju versija, un arī no adventistu gudrajiem prātiem esmu dzirdējusi, ka tas notika pēc lielajiem plūdiem. Pirms plūdiem, debesis bija citādas, klimats bija ļoti tropisks, kā siltumnīcā un apkārt zaļoja palmas, cikas un staigāja dinozauri, tāpat saules un dienas režīms esot bijis pilnīgi citāds. Ģeologi atraduši Darvina teorēmu par evolūcijas sakarību, bet dabā atrastās dinozauru un seno augu paliekas atrastas pārāk kopā sajauktos zemes slāņos, kas tuvāks teorijai, pie kuras pieturas ļaudis, kas tic Bībeles stāstam, ka šīs fosilijas sastingušas vienā momentā, kas ļoti labi atbilst plūdu teorijai. Nu, ko lai saka, kas vēlas ticēt, lai tic, kas nevēlas, lai meklē savus argumentus.


FOTO: Weekend with a Presents / Late nov. / 2017 /

trešdiena, 2017. gada 22. novembris

kad piedzimst lūgšana

Kungs, vien gribētos saprast, kad pareizāk būtu apstāties un kad skriet; kad palīdzēt kādam ņemot pie sevis, bet kad ļaut tam pēc iespējas ātrāk projām iet; kurā brīdī manas vēlmes nav mirkļa iegribas, bet cilvēciskas dabas uzbūves standarts; kad ēšana ir izsalkuma pazīme, nevis stresa dzēšanas instruments; kad apkārtējo pieprasījums, ko darīt ir manas izaugsmes ceļš, nevis citu izmantošanas shēma; Kā lai zina šo visu, ja Dieva balss ir pasaules tembru mučekļu vidū; ko darīt, ja neprotu to vēl tā atpazīt? Un ko iesākt, ja pirmais iespaids jau palaists ir vējos, kad otrais jau sajaucies visās toņkārtās kopā? Kad tālumā nonācis vienotā čukstu tembrā ar trokšņiem..? Šķiet šī rīta sasalums atnesis tukšumu. Kad visas domu substances kļuvušas vienādi cietas un aukstas.. Ak jel, es atzīšos tomēr, ka ziema iestājās sen, .... tas bija ap pavasara laiku. Ko teikšu, lai gribētos attaisnoties? Es emu kļuvis par nekas. Kaut gan vismaz vēl domāju, elpoju un ceru. Es zinu arī noteikti skaidri, ka es mirstu katru dienu kā ziepju putas pēc roku mazgāšanas un zobu pasta, kas aizskalojas procedūras beigās. Un tās vairs nav. Man nākas reizēm nomirt vairākkārt dienā priekš sevis. Sev. Savām prasībām, priekšstatiem, idejām un izsapņotiem princešu plāniem. Ak dzīve šeit uz zemes, cik tā ir mokoši smaga. Cik skaidri es redzu, cik nepilnīgs es esmu. Kādi mēs piedzimstam, kādi mēs kļūstam un cik grūti ir būt tādam tīram un īstam. Kungs, kas gan es būtu, ja Tevis nebūtu. Es jau biju un sevi es ienīdu tā paīstam, ka teikšu godīgi es biju aklais aklā vedējs pats sev savā dzīvē. Nu nesaku, ka esmu kļuvis es labāks, toties tagad es redzu, ka gaisma mani tomēr vēl gaida un tā arī tevi savu skatienu raida.

pirmdiena, 2017. gada 20. novembris

same as other ones


FOTO: once far away in Latgale / 12 dec / 2013 /

trešdiena, 2017. gada 15. novembris

Afternoon in Moscow










FOTO: Beauty of Moscow

trešdiena, 2017. gada 1. novembris

Smieklīgā pasaule

Mans otrais mēģinājums saistīties ar Šeremetjevas lidostu beidzas tāpat kā pirmais. Uzkodu talons par 3€ kad kafija maksā 3,4 €. Ko lai saka welcome on  board :)





FOTO: ceļā uz Russian zemi

Apkārt neizmērojama pieeja informācijai un resursiem

Pēdējā laikā redzu, cik aktīvi atveras visas iespējas kaut ko uzsākt, ja vien vēlies. Pilnīgi jebko. Ar sevis pilnveidi. Ar izaugsmi karjeras jautājumā. Izveseļoties pie speciālistiem. Iespējas garīgi pilveidoties. Ko lai saka, redzu sev apkārt dažus cilvēkus, kuri vēlas precēties, bet līdz šim tiem tas grūti padevies un, man no malas skatoties, liekas, ka netiek dots neviens iemesls redzēt, ka kaut kas tiek darīts šajā jautājumā. Iespējams, ka nekas tālāk par domām un pārdomām ar nav ticis realizēts. Esot uz veiksmi vērstas konferences apmācībā, ļoti skaidri tika pausts vēstījums par mērķtiecīgu izvēli un darbību sava mērķa virzienā. Es nevaru gaidīt kaut ko, ja es nedaru pilnīgi neko. Ir ļooti maz lietas un problēmas uz pasaules, kuras atrisinās pilnīgi pašas no sevis. Nu lūk, man patīk doma, ko tikko lasīju, ka citi cilvēki atspoguļo mūsu problēmas. Vērojot un analizējot, kas mums viņos nepatīk vai patīk, mēs varam uzzināt savas vājās un stiprās vietas, ar kurām strādāt. Super, tas mums dod iespēju mainīties un apkārtējie mainīsies līdz ar mums. Dieva miers lai ar mums visiem un es beidzot lidoju atpūtā. Smieklīgs ir fakts, ka otro reizi lidoju ar Aerflot un tikko izskanēja paziņojums, ka lidojums aizkavēsies par 2stundām, tāpat kā 10gadus atpakaļ.

piektdiena, 2017. gada 27. oktobris

ierobežoti laika limitā

/ Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi, lai vai nu nākdams un jūs redzēdams, vai prombūtnē par jums dzirdētu, ka jūs stāvat vienā garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīdamies no pretinieka draudiem. / Pāvila vēstule filipiešiem 1:27 //
Dažādu iemeslu, attaisnotu un neattaisnotu, dažādi ir sanācis pievērsties publikācijām šeit. Vienbrīd jau šķita, ka izdevies noķert vilni un izmantot apstākļus, bet negaidīti, uzmanības novērsiens aizvedis mani atpakaļ treniņu aizkulisēs pavadīt laiku pilnveidei. Galvenais, ka palieku vienprātībā ar Kristu, ar Viņa pamācībām un mācības praktizēšanu. Cik saprotu, mēs bijām radīti, lai mūs mīlētu, lai mēs pastāvīgi būtu kopā viens ar otru, dalītos priekos un bēdās, atbalstītu un pamācītu viens otru, bet tikpat arī pārlieku neliktu savu cerību uz ko vienu, nepaļautos uz cilvēka resursiem, uz vienas personas atbalstu. Vairāk vai mazāk būt neatkarīgiem, tādā ziņā kā būt pašiem tieši saistītiem ar Svētā Gara vadību un tiešo saikni. Gribas izteikt, cik labi, ka ik dienas pastāv dažāda veida jauni izaicinājumi un grūtības, kuras atklāj, ka varam tās uzvarēt. Parādot mums tuksnesi, kur jāiekopj dārzs, ir svarīgi nenobīties un neapmainīt to pret ieilgušu siltu vietu dīvānā, tiešo transfēru mājas-darbs-mājas vai dārzu ar dārznieku, kuram uzsist uz pleca par labi padarītu darbu. Gan jau Dievam gribētos mums iedot visu gatavu, bet tad mēs nesaprastu, ka augi vairojas ar sēklām, ka ne visus stādus var izaudzēt uz lauka vai, ka tikko pārstādītam augam nepieciešams ūdens, lai tas pieaugtu. Tikpat svarīgi zināt, ka ne visi augļus nes pēc mēneša kā redīss vai dille, bet pirmos ābolus varēsim baudīt pēc 3 līdz 5. gadiem. Izprotot pasauli pa izaugsmes posmiem, mēs arī nebūsim tik nepacietīgi kaut ko pieprasot, jo paši zināsim cik laika nepieciešams, lai sasniegtu noteikto rezultātu. Cik pasaule tomēr ir dīvaina. Pirms nedēļas man likās, ka nav ko darīt, un sāku nodarboties ar mākslu, bet vakar redzēju, ka esmu jau izdegusi, cik daudz ko vajadzēja paspēt izdarīt. Un tajā visā - tas viss ir šis skaistums par ko būtu skaisti pateikt, ka esmu izdzīvojis slinkuma, bezdarbības un kārtīgas noslodzes periodus, lai varētu teikt, patiesi dodos atvaļinājumā ar lielu gandarījumu un saredzu tajā īstā brīža momentu un saprātīguma devu pasaules procesos.

trešdiena, 2017. gada 11. oktobris

Past is gone





FOTO: Drawings of  Today / 2017 / Oct

piektdiena, 2017. gada 6. oktobris

Draw some eagle order

Oh.. thats still in process but... sometimes I need to do some almost illegal copy past and redraw options. Anyway- I feel that it will look great :)

ceturtdiena, 2017. gada 5. oktobris

my past is gone




FOTO: Just Sketching / Oct / 2017

trešdiena, 2017. gada 4. oktobris

maza uguns iededzina mežu





FOTO: Daily Sketch II / 2017 / Oct / 

otrdiena, 2017. gada 3. oktobris

darīt darbus ticot




FOTO: Sketch of Day / Oct / 2117

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

kurš kuram ir svarīgāks?

Kad mēs kādu satiekam, kurš ir vājāks par mums, un tam nepieciešama aizsardzība, tad apkārtējie vienmēr teiks, ka viņi nespēj un nespēs dzīvot bez mums, kurus tagad satikuši. Bet, pareizā atbilde gan būtu, ka mēs esam tie, kuri nav spējīgi dzīvot bez viņiem, bez tiem, par kuriem rūpēties. Ja mēs dzīvotu tikai sev, tad būtu egoisti. Tādi cilvēki tā īsti neko nedod sabiedrībai, līdz ar to grauj visu sabiedrības struktūru. Un tomēr, es domāju, ka man nepieciešams satikt vēl kādu, kura dēļ es iegūtu vairāk dzīvības, kuru dēļ manai dzīvei būtu vērtīgāka nozīme. 

otrdiena, 2017. gada 26. septembris

gavēņa piezīmes / 4

Jā, es tiecos uz to, man tas ir svarīgi, pat ļoti. Es negribu būt smalkais teorētiķis, bet labprātāk būtu skrandainis, darītājs, kas ieradies mājās noguris un nosmērētām drēbēm, dienā saskaroties ar visu veidu sinusoīdiem, no smalkām niansēm garīgajā restorānā līdz brutālām ielas līmeņa diskusijām, kas pārpildītas ar Dieva doto dvesmu un šķaida no sevis mīlestību, veselīgu attieksmi, patiesumu, sava veida realitāti, darbu starp materialitāti un fizisko racionālismu. Un kas pāri pārklāts ar smalkākajām skaņām, kas ietrīsina sirds jūtīgākās membrānas, ko aizkustināt spējīgs tikai Svētais Gars, jo uz zemes vēl neviens nav radījis tik smalkus jūtu mūzikas instrumentus.
Ikdienas brutalitāte, patiesībā ir vēl viens tik smalks un sarežģīts mehānisms, ko neviens gribēdams nespētu radīt vai atdarināt. Jebkura lieta, jebkura izteikta doma ir pilnīgi neatkārtojama savā būtībā. Tie ir neatkārtojami pierādījumi Dieva radošuma izpausmei, jo neviens cilvēka prāts nav salīdzināms ar otru. Katra personiskā orbīta, planetārijs ir burvīgs, neatkārtojami skaists un pēc būtības mūžīgs. Tajā pat laikā, tas atkarīgs no izvēles, ... laikam jau no Dieva izvēles. Par to man nav tik daudz skaidrības kā tikpat - kāds sastāvs ir Snicker šokolādes batoniņam. Mēs ikdienā, ik mirkli, lietojam tik daudz elementu, ka uzskatām par saviem un zināmiem, pierastiem, kaut par to reālo sastāvu un ietekmi nezinām pilnīgi neko. Tāda nu laikam ir cilvēka daba un būtība. Labākais un vienīgais, ko mēs varam darīt- ir pieņemt, mācīties mīlēt, pētīt Bībeles rakstītās Svētā Gara iedvesmotās rindas, ciparus, burtus un to savienojumus un doties tālāk šajā ceļojumā kopā ar savu vislabāko pavadoni dzīvē, Svēto Garu, kas gatavs būt mūsu aizsegs tuksnesī. Bez kura neviena kristieša dzīves pieredze, smalkie prieki, piedzīvojumi, realitātes skatījums nevar būt īsts un patiess.

pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

gavēņa piezīmes / 3

Es varu būt šis dvēseļu zvejnieks. Dievs tagad jautā  būt par šo pļaujas vācēju. Par kūlīšu vācēju. Izmest tīklus, kur nemaz nebija domāts, kur nav būts. Aiziet un tur pasludināt, uzrunāt, mierināt un redzēt- tur dzīvo tādas zivis, kuras neviens nebija gaidījis. Tā kā par tādām neko nezināju, tad arī nebiju informēta, ka viņas kā reizi tieši tagad, vācas baros un dosies meklēt barību, un tās jau barojas pašlaik. Es nekad neuzzināšu, ja nedošos tur, ja neriskēšu. Jēzus saka, izmet tur tīklus. Reizēm pietiek tikai turp doties. Tam nav speciāli jātaisa sapulce, vienkārši nedomāt un iet, iet un darīt, ko darām parasti, jo esam pieredzējuši zvejnieki. Mēs zinām visu par tīkliem. Un par zivīm. Mēs visi zinām. Algoritms ir identisks. Es esmu kopā ar savu tīklu, jo esmu zvejnieks. Bez tīkla, es pat neesmu es un neesmu zvejnieks, jo man nav tīkla. Bet patiesībā taču es tas esmu. Es esmu speciālists savā jomā, tas kur esmu un kas esmu. Jēzus vienmēr grib mani uzrunāt. Ir laiks apstāties un ieklausīties Viņā. Viņš mūs mīl. Arī, ja mēs Viņu nemīlam.
Es cenšos sevi uzturēt gavēņa atmosfērā. Es zinu, ka tas nav biblisks apzīmējums, bet manis izdomāts. Kā es to saprotu? Es ievēroju zināmu regularitāti gavēņos. Es cenšos piedomāt pie visām lietām, lai mērenība būtu visur. Nedzīrot bez Dieva. Pieturēt sevi domās un darbos. Zini, ka eņģeļi, Svētais Gars, Jēzus, Tēvs debesīs mūs vēro. Velns arī mūs kaut kur novēro.
Gavēnis pēc aicinājuma. Tas produkts, no kura ir visgrūtāk atsacīties, tas ir pirmais, caur kuru cenšos sevi izaicināt. Grūtākais no kungu galda. Es esmu tas, ko es ēdu. Kūkas un mākslīgie saldinātāji. Arī es tāds kļūstu,  kā mākslīgs saldinātājs, darbos un vārdos priekš citiem. Cepts un vārīts, atkārtoti cepts. Eļļā pārgrauzdēts, pārdedzināts ēdiens, kas ne pēc garšas, ne smaržas, ne skata, krāsas vai apveida, satura, neatgādina produktu, kāds tas bijis pirms tika likts uz pannas. Apstāties un ieklausīties, līdzībā, dzirdi.. pēc kā tas izklausās. Kāds es esmu, ja es kļūstu kā mans ēdiens.. Tas, kas no dzīva produkta ar savu sulīgo smaržu un garšu, kļuvis par dedzinātu taukos, kas līdzīgs oglei, pelniem, kraukšķīgiem, grauzdētiem, cietiem veidojumiem, ... ar ko cenšamies barot savu jūtīgo, sarežģīto organismu. Ko šie dedzinātie produkti, pelni, var mums dot? Iz-sautētas, iz-vārītas organiskās vielas, molekulas, kuras nesatur nekādu pozitīvu enerģētisko informāciju un saturu, - tādi paši arī mēs pamazām kļūstam. Es kļūstu īgna, ne cepta ne vārīta, reizēm nedabīgi hiperaktīva, mākslīga, uzpūsta, neadekvāta, emocionāli nestabila, neprognozējams, ilgtermiņā neuzticama, dzīvību nenesoša, slinka, lēna, kā piespiesta pie zemes, kā saulē pārkarsusi, bez motivācijas, reizēm neatjaunojama, reizēm mākslīgi laipna un salda, kā izdegusi.. nu gluži kā mans ikdienas ēdiens. Vai patiesi tam nav līdzības ar mani, kāds kļūstu? Redzu apkārt mākslīgi uzvedībā un izskaistinājumos, maskās, spēlējot teātrus, scēnas, izlikdamies, pārspīlēti mīlētāji, mūžīgi izsalkuši pēc visa, pārspīlēti asi un pārspīlēti saldi, agresīvi, stresaini un aizmiguši visur malu malās. Paļaudamies uz mūsu organisma "dabīgā" pieprasījums, itkā zinot, kas organismam būtu vajadzīgs, pēc tā ka esam pastāvīgi lietojuši šīs pārveidotās un nedzīvās produkta molekulas, ..!!!.. pat dažs pārtraucis ēdināt sevi ar dzīvām salātu lapām, kas kļuvis jau kā apsmiekls sabiedrības ložās.
Gavēnis no kafijas, gaļas, ceptiem ēdieniem, no cigaretēm, alkohola- es audzinu sevi uz to. Asinis saturoši ēdieni. Asins ir mūsu pulsējošā cirkulējošā informācija par mums. Tās, patiesi, DNSsatur  visu informāciju par mums. No tām var pateikt, kas esam, kur dzīvojam, ko elpojam un ēdam. Beigu galā, ja būtu atšifrēts mūsu DNS, tad pēc pāris pilieniem būtu iespējams mūs klonēt, atjaunot mūs no jauna. Vai tas neliek domāt, kāpēc Bībele aizliedz uzturā lietot asinis? Asinis ir tik specifiska informācijas bāze, ka iespējams nolasīt gan stresu, gan mīlestību, vairāk to, kas noticis pēdējā sarunā, pirms nokļuvis līdz tavam šķīvim. Tad es gan nedomāju, ka tur būtu kas labs nolasāms.
// pieraksti no gavēņu laikā veiktajām piezīmēm

svētdiena, 2017. gada 24. septembris

gavēņa piezīmes / 2

Gavēnis ir personiska satikšanās ar Jēzu. Ar Dievu. Ar Svēto Dieva Garu. Kad tu ēd attiecībās ar Dievu. Kad tu atdali, apzīmē Dievam ieročus, laiku Viņam. Ziedošanās. Gavēnis ieiet tavā ķermenī. Tu esi tas, ko tu ēd. Ja tev ir griba ievērot Dieva principus, tad Dievs palīdzēs arī izpildījumā. Viņš dos spēku. Es nevaru teikt, ka esmu gavētājs, bet cenšos sekot un klausīties ko Gars uz mani runā. Kā Daniēls izsakās- gavēnis ir kā sēras. Jo, .. tu sevī ierobežo miesas priekus. Viena no mūsu dvēseles, miesas daļa vēlas dzīvot brīvi, vieglprātīgas izpausmes formā. Daļa mūsos cenšas nedomāt un līksmoties bezatbildībā. tad miesa sēro par zaudējumiem. Mūsu otra daļa, harmoniski cenšas visu izlīdzināt, būt atbildīgiem, apdomīgiem, pacietīgiem līdz sīkumam, izpausties mīlestībā, dot otram no visas sirds, iestāties pretī sliktajam un ieiet dziļā iekšējā mierā. Kas ir miers? Gavēnis palīdz apdomāties, jo tad sanāk piedomāt par lietām, par kurām citādi nekad nepadomātu. Sanāk tāds algoritms, kad pieķeries gavēnim, kas ir ierobežošana, daļēja vai pilnīga atteikšanās no organisma ikdienas pārtikas uzņemšanas, kas kļuvis mums kā superpierasts vispārnepamanāms apstākļu, darbību kopums, tad to kustinot, aktivizējas un sāk atvērties, tas kas ir pārdabiskais, pārikdienišķais, jo ir izdevies aizskart ārpus fizisko zonu. Ko nozīmē iziet no komforta zonas? Tas nozīmē darīt to, ko tu nedari katru dienu.

sestdiena, 2017. gada 23. septembris

es gaidu, kad..

Es gaidu jaunu rītu, kas pārsteigtu mani, kas rādītu saullēktu. Kad kaimiņi nedzīvo man uz galvas. Kad nezog neviens manas krāsas. Kad prieks visos ir īsts. Kad dzirdi kā izplaukst mandeļu koka ziedi, .. Kad putnu spārnu švīkas runā ar tevi. Kad nebaidies moskītu, vilku un čūsku. Kad asins piles nekad nepilst lejā uz zemes. Kad negaisa laikā vari pacelties spārnos. Kad aiztaisi acis un lejā droši laidies. Kad brīvi okeāna dzelmē varu smelties un nenoķers mani, lai naudu tiem pelnu. Kad savējie netirgos to, ko es protu. kad ienaidnieks neslēpsies kalna alās, un zem lapām, uz ceļa, nebūs paslēpts man slazds. 

piektdiena, 2017. gada 22. septembris

pieprasot zīmes



Kaut kādā neizprotamā veidā, bet cilvēka dabā ir meklēt zīmes. Pieprasīt. Gaidīt. Ilgoties pēc tām. Tas ir kā doties ceļā un meklēt tās, lai pārliecinātos, ka neesat apmaldījies. Reiz dzirdēju izteicienu, kas no manas galvas neiziet arī pēc kādiem desmit gadiem- lūk, ka zīmju uzdevums ir mūs novest nost no ceļa uz kura atrodamies. Gan jā, gan nē. Tas atkarīgs no mērķa, kur dodamies. Nu redzi, ir zīmes, kuras ir lielākas un nozīmīgākas par ceļa zīmēm Annenieki starp Liepāju un Rīgu. Ko lai saka, Jēzus ir viena no šīm zīmēm, kas rāda ceļu mūsu dzīvei. tas nav stundas vai pus stundas jautājums, kurā izšķirsies mūsu pagrieziens, pēc kura būsim nākamās zīmes meklējumos. Tas ir lielais dzīves norādījums. Zīme, kas reiz nolikta, lai nemainītos mūsu dzīves laikā. Zīme, kuru atrast varam vien kad pēc tās meklējam. Tas ir kā kompass, kurš darbojas pateicoties tikai vienam virzienam. Kur vēl labāk? Ir tikai tas jāatrod un jāsaprot tā darbības princips un vari lietot savu ceļa zīmi, katru dienu, lai nenomaldītos ikdienas mazo zīmju džungļos.

FOTO: Zīmes kokā, kaut kur Spānijas džungļos. Nu tur aiz tā pagrieziena lauku ceļā. Tālāk bija kukurūzas lauks. / 2016 / september

trešdiena, 2017. gada 20. septembris

tam jābūt tieši šeit un tagad

Saulaini lietaina diena. Rudens. Pāršķirstot rakstus no avotiem, kuros es smeļos iedvesmu, šodienas uzmanību piesaistīja paša bloga "galvenes" teksts. Tur bija sacīts šis: Mēs vēlamies un rosinām visus mūsu rakstu autorus izteikt savas domas no sirds un piedzīvotā. / We encourage our writers to write from their hearts. Everything  you read here is coming out of a personal life expierence. / Vai tas nav skaisti?! Tas man lika uz visu skatīties pilnīgi citādāk. Šis viens teikums man lika domāt, ka katrs, kurš ir dalījies ar rakstu ir darījis to no sirds. Ziniet, man reizēm par sevis izteikumiem gribas attaisnoties, bet- es taču ļoti labi apzinos, ka viss, ko es rakstu ir kāds mazs skatījums uz kādu, reizēm, globālu jautājumu. Es ceru, ka neviens, izlasot ieraksta virsrakstu, nesagaida visas iespējamās atbildes zinātniski pētnieciskā darba līmenī. Es dalos un varu dalīties tikai ar to, ko esmu piedzīvojusi, redzējusi un arī dzirdējusi. Tā ir praktiskā un teorētiskā apvienojums. No viena cilvēka skata, nekas nekad nevar tikt aptverts pilnīgi. Ja zinātnieki saka, ka cilvēka smadzenes darbojas  3-7% apmērā, tad šķiet jautājumiem vairs nevajadzētu būt. Tāpat, cilvēks nevar piedzīvot visas iespējamās situācijas. Tikai Dievs viens vienīgs spēj būt visur vienlaicīgi. Ko es ar to gribēju teikt? Man ļoti patika šis komentārs, tas atklāti parāda, ka viss, ko mēs lasām ir cilvēcīgs. No tā mēs varam daudz ko iegūt. Jā, reizēm šķiet, ka pateikts ir tik maz, bet atzīstot godīgi, es taču zinu, ka ar vēlmi ko atrast, taču nav vajadzīgs nemaz tik daudz?! Par to pat liecina izteiciens: Dod tik iemeslu! Tāpat, katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Salamans mācītājs 3:1  /  For everything there is a season, and a time for every matter under heavens. Ecclesiastes 3:1 /
P.S. Avots: www.ywamasheville.org / blog

otrdiena, 2017. gada 19. septembris

kā redz tava acs?

Miesas spīdeklis ir acis. Ja acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša, bet ja acs ir samaitāta, tad visa tava miesa ir tumša. / Lūkas evaņģēlijs 11:34 /  Tas varētu nozīmēt ko/ Mūsu skatījums uz lietām ir saistīts ar redzi. Kad mūsu acis redz kaut ko un prāts pieslēdzoties raisa domas, tad zināms, ka domas var būt dažādas. Tās ir saistītas ar atmiņām, ar pieredzi, ar teoriju ar praktiku, ar to ko esam dzirdējuši, lasījuši, baudījuši, ar citiem cilvēkiem un ar tiem saistītām emocijām. Ar kādām domām mēs skatāmies un redzam lietas. Vai tās redzam līdz pusei pilnas vai līdz pusei tukšas. Tas ir saistīts ar mūsu acīm un ar sirdi. Būs tik tiešām taisnība, ka mūsu spīdeklis ir acs. Ja tā redz labas lietas, tā atspoguļos labas lietas. Ja tā redz sliktas lietas. tā visu samaitās. 

ceturtdiena, 2017. gada 14. septembris

pirms ļaunums nāk




FOTO: Far far away.. / sept / 2017 / 

otrdiena, 2017. gada 12. septembris

Viņš aizsedz zemes tiesnešu acis..



FOTO: Church Art / sept / 2017

pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

Grāmatu lasījumi / Tu un es uz mūžu / Frensiss Čens un Līsa Čena





FOTO: Painted Art Walls / sept / 2017
Grāmata: Tu un es uz mūžu // laulība Mūžības gaismā / Frensiss Čens un Līsa Čena / Amnis 2017

ceturtdiena, 2017. gada 7. septembris

rudens noskaņās






FOTO: Dundaga / Latvia / 2017 / sept

trešdiena, 2017. gada 6. septembris

Dieva Vārds






FOTO: Art Studio / 2017 / sep