Nezinu, no kurienes tas sācies... varbūt bērnības, varbūt vienkārši sirds dziļumos, kaut kas ieslēpts, bet- domāju, ka nabadzīgos ir vajadzīgs pabarot, ja viņi prasa, ja izdodas notvert mirkli, kad tas būtu iespējams. Mēs, kas dzīvojam bijušās Padomju savienības teritorijā, esam tādi noslēgtie ziemeļnieki, kas piedzīvojuši īpašus varas laikus jaunībā, bērnībā, citiem, stāstījusi vecmāmiņa, .. katram savs stāsts, par to, kam gājuši cauri mūsu senči. Un gājuši cauri trūkumam, spaidiem, pavēlēm, likumiem, varas darbiem, tāpēc šodien daļai sabiedrības ir tāds kods, kas saglabājies ieslēpts DNS informācijā. Teiksim tā, ka ir lietas, kas mūsu domāšanā būtu jāmaina. Tai pat laikā, metoties otrā grāvja malā, sākam dzīvot šiki.. mēģinām rausties no nabadzības ārā kā katrs var. Nu redz, gan jau arī Salamana pamācību laikā ir tādas lietas pastāvējušas, kad ir kādi, kas paēduši un izmet ēdienu, bet turpat blakus kāds, kas vairākas dienas staigā apkārt maizes garoziņu meklēdams.
FOTO: Arhīvs no laukiem / 2013
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru