No draugu jautājumiem izprotu, ka cilvēkie nav īsti līdz galam skaidrības par šo procesu. Īsā versija ir tāda: ir adopētāji, ir audžu ģimenes un ir vēl kādi pieskatīšanas statusi par kuriem es īsti neko nezinu, jo tas nebija mūsu interesēs.
Bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek izņemti no ģimenēm, nonāk audžu ģimenēs, līdz tiek precizēts vai labots viņu juridiskais statuss. Ko tas nozīmē? To, ka notiek darbs ar vecākiem lai palīdzētu viņiem kļūt stabiliem un saprast vai viņi vēlas un spēj bērnam nodrošināt drošu un attīstošu vidi. Kamēr vecāki apmeklē nodarbības un speciālistus, bērni uzturas audžu ģimenē un gaida rezultātu. Tajā laikā šie bērni nav pieejami uzreiz adopcijai, jo viņi nav juridiski brīvi. Tikko tiek pieņemts lēmums vecākiem atņemt uzraudzības iespējas un izlemts bērnus nodot adopcijai, tad bērns kļūst juridiski brīvs un nokļūst adopcijas reģistrā.
Man daudzi jautā par bērnu namiem, nez no kādiem nostāstiem, daudziem galvā ir bilde par māju, kurā atrodas kādi +50 bērni un visi staigā puņķainiem deguniem, piekakātiem pamperiem un bargām auklītēm, kas visu dara pēc protokola bez cilvēcības. Un ir tāda ideja, ka katrs kas grib, var tur ierasties un izvēlēties bērnu, kam pūlī paskatīsies acīs un viņš izstieps rokas- opā, vai mamma un jūs kūstat un ņemat šo bērnu mājās. Varbūt kādreiz tā bija, bet šodien mēs nevaram aiziet uz šo bērnu spēļu grupiņu un visus apskatīt. Šodien ir izveidojusies zināma kārtība un normatīvi, kas nosaka kā kam jānotiek.
Mūsu gadījumā sanāca, ka 3 gadus atpakaļ izgājām apmācības, mūsu izvēlētā vecuma grupa bija no 2-5gadi, meitene. Mums ik pēc kādiem 3-6 mēn. tika atsūtīts kāds epasts un kurš no bērna aprakstiem mūs uzrunāja, tam sūtījām apstiprinošu epastu un gaidījām. Apmēram pusotru mēnesi atpakaļ saņēmām zvanu, dienā, kad uzrakstījām iesniegumu, lai pagarinātu statusu, ka ir tikšanās. Piekritām doties maršrutā Liepāja- Daugavpils un lūk, esam šodien nepilnu nedēļu pirmsadopcijas aprūpē ar mūsu 3gadīgo brīnumiņu, mazo spridzeklīti.
Domāju rakstīt atsevišķus postus, kā mums iet ar mūsu lielākajiem izaicinājumiem- pamperi, ēdināšana, piena pulveri, garais ceļš uz mājām, aizmigšana, dzīvoklis... Ir lietas, kuras mums pie šīm lielām bērna dzīves pārmaiņām, jāmaina uzreiz un ko pamazām, par to visu sīkāk dalīšos turpmāk...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru