trešdiena, 2020. gada 18. marts

Dieva nemainīgai sraksturs

Trpinot tēmu par Jeremijas grāmatā atklātajām Dieva rakstura iezīmēm. 
Mēs varam nepamanīt, ka tiekam panākti un sagrābti valgos. Šis ir smags punkts, jo mēs sevi neredzam no malas un mēdzam sevi aizstāvēt pilnā aprīkojumā.. un būt pārliecināti uz visiem 100%, kaut Dievs mums ir atļāvis tapt noķertiem.  Un redziet, tam ir iemesls, kas tiek minēts turpat nākamajā piedāvājumā- jo tu esi ielaidusies cīņā ar To Kungu. Un skaidrs kļūst tas, ka jebkurai Dieva gribas pretestībai var nākt nelāgs gals un bēdīgas sekas.
Izrādās, ka Kungam ir ieroču noliktava, un pat dusmu ieroči. Kaut kas neticams, neizlasot šo rakstu vietu pat man nekad kaut kas tamlīdzīgs nebūtu nācis prātā. teiksim tā, viss tiek paskaidrots.. darbs paliek darbs.. un arīdzan, Dievs ir Tas, kurš dara kā grib, ja Viņa mīlestība tiek pārkāpta, ja Viņa upuris tiek nicināts. Galvenais, lai mēs nenonākam Viņa dusmu ieroču, jeb konkrētajā piemērā, kaldeju zemes vietā.
Kurš būtu domājis, ka mantai jāaiziet ar visu īpašnieku, un zobenam jādara savs darbs pār zirgiem un ratiem. Mums varētu šķist, ka iegūtā manta ir tikai lieta un tā teikt tukša vieta, bet Visuvarenais zina, ka mūsu sirds mēdz pieķerties mantām un iznīcinot vai atņemot mums īpašumu, mēs varam pat ļoti satraukties. Manta nemaz nespēlē tik neitrālu lomu mūsu dzīvē. Diemžēl.
Dievs izredz savam nodomam savus valdniekus! Vai tiešām jūs domājat, ka ir kāda vara, kura nejauši ievēlēta vai radusies pārpratuma pēc?
Tiešām- kas var būt kaut mazliet līdzīgs mūsu Dievam?
Un Dievs jau ir noteicis laiku katram laikam. Uztraukums izplatīsies tautu starpā. Lai kad tas būtu rakstīts kādā situācijā, ir noprotams, ka katra diena jānovērtē ar pateicību par laiku, varu un iekārtu, jo katra sezona ir pilna ar Dieva nodomu tam tā būt un notikt. Vai tas mani mierina, ka nav nejaušības uz šīs zemes?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru