ŠĪLO = MIERS= MESIJA = pilsēta PALESTĪNĀ

FOTO: Home studio 2014/2015

Rīta mirklis / nesaejaties ar citām tautām

Kā sacīts Jozuas grāmatā 23: 7-8, kur Jozuas pamāca nesaieties ar citām tautām, kurām citi dievi, kas nepazīst to vienīgo, kuram tu esi ziedojis savu dzīvi, pie kura ciltskoka zariem esam piepotēti, kas dod mums spēku, kas līdzinās tam, kad viens vienīgs spēj vajāt tūkstošus / 23:10 /. Nesaprecēties ar tiem, kas nezin šādu Dievu, kas netic šādam spēkam, kas nenosauc to vārdā. Mūsdienās ir viegli atšķirt šīs citas, šīs pārējās tautas, mūs katru, kas esam, kam piederam, kam ticam. Paradokss, bet pat laikmetā kad esam imūni pret daudzām lietām, kad daudz ko sevī neatpazīstam, kad pārpilnība ir it visā, bet uzsākot sarunu ar jautājumu- kādam Dievam tu tici šajā dzīvē un kam velti savu dzīvi, tajā mirklī, mēs kļūstam kā mazi bērni un mūsos ir redzams pilnīgi viss, ko par to domājam. Šis viens jautājums par Dievu, tas ir tik patiess, ka nekāda ne dzimumu maiņa, ne situēts darbs, ne māja pie jūras, ne alkohols, ne meikaps, nekas nespēj noslēpt tavu patieso piederību un tam ko tu par to domā. Tāpēc, tie, kas šķērsojuši Jordānu un ir kaut cik godīgi pret sevi, sapratīs, ko nozīmē nesaieties, neņemt meitas par sievām, lai neapmaldītos, lai nepiedauzītos un lai nepazaudētu to, par ko mūsu tēvi ir cīnījušies un lai spētu saglabāt mūsu sirdi, garu un dvēseli šķīstu tīru un neaptraipītu.

rīta mirklis / Dievs dara kārtīgi un līdz galam

Turpinot lasīt Jozuas grāmatu, kad teikts par Jozuas, ka viņš bija kļuvis vecs un stipri gados. / 13:1 /. Bet tālāk sacīts, ka palicis stipri daudz zemes, kas Israēlam jāiegūst īpašumā un itkā Dieva balss runā, kas vēl jāizdara, tev vēl tikai jāsadala Israēlam par īpašumu, bet izdzīs šos ļaudis pats Kungs. / 13:6 /. Rodas sajūta, ka Dievs kad dara un ir iesācis darbu pie kāda cilvēka, tad viņš to arī pabeigs. Ja plāns ir sadalīt zemes, tad tas notiks tik intensīvi cik nepieciešams. Es domāju, ka Jozuas bija aizņemts cilvēks visu savu dzīvi, ko bija kopā ar Kungu. Dievs dara milzīgas lietas un lieliem gabaliem, ja atmoda, tad uz visas pasaules, ja kari, tad pa lielam puse planētas to skar, ja cilvēku pārrakstīšana,tad visā tautā kā Jāzepa un Marijas laikā, kaut pēc būtības, tas viss ir nepieciešams viena cilvēka dēļ. Kā lielās tā mazās lietās Dieva darbi ir pamatīgi un līdz galam, pat varbūt, kad tev jau liekas ka esi vecs un stipri gados un šķiet ka savu esi izdarījis, Dievs vēl nav padevies, jo runa jau nav par tevi un taviem darbiem, bet par to, kurš jau pasauli ir uzvarējis.

Rīta mirklis

Es lasu Jozuas grāmatu un liekas kari, vieni vienīgi kari. Kas gan tajā var būt interesants? Bet viņa dzīve, kur panti saka, ka Jozua ilgus gadus karoja pret šiem ķēniņiem /11:18/  un tad bija pienācis brīdis, kad visus pēc kārtas, visus sakāva, kopā 31 ķēniņš, kā Tas Kungs bija pavēlējis Mozum un Mozus Jozuas. Līdz visa zeme tika ieņemta. Tā laikam ir, ka savs laiks karam, savs mieram. Tāpat, savs laiks mīlstībai un savs naidam. Ziniet, kas mani izsit no iekšējā līdzsvara?! Manai sirdij saistošu cilvēku izteicieni, ka mīlestība nav tik svarīga. Varbūt, ka tā ir sieviešu un varbūt, ka tā ir arī emociju sadaļa, bet es zinu, ka tā ir arī Jēzus sadaļa. Mīlestības evaņģēljs, miera evaņģēlijs. Bez mīlestības viss sabrūk. Man liekas, ka vienīgais un patiesais un visspēcīgākais spēks, kas satur kopā un ir pozitīvs ir mīlestība. Bez tās mēs sairstam un neesam vairs uztverami, mēs neesam vairs aizķerami, bet slīdam cauri caur pirkstiem. Es domāju, ka tas ir tīkls, ar ko mūs zvejot, bez tā jūrā pēc ēdamā nav jēgas braukt. Cik tu vari izzvejot jūras vidū ar kailām rokām? Es nezinu, man liekas, tur tikai tu pats vari kļūt par barību. Varbūt daudziem tas liekas nepopulāri kļūt par dvēseļu zvejniekiem, bet mani tas saista un pēc cilvēciskiem novērojumiem, es redzu, ka bez mīlestības spēka nekas nevar izdoties. Kas vēl mani šorīt uzrunāja, ir teikums par to, ka viņa tevi meklē tikpat ļoti kā tu viņu.  Skatos caur sevi. Mans prāts noskenē mani par šo jautājumu. Un ja nu tā ir taisnība. Un es domāju, ka ir. Tad es esmu apmierināta, tas manās acīs dod vērtību. Ja kāds būtu izgājis kaut cik, cik es un saprastu mani kaut mazliet, bet pa īstam, tad es būtu laimīga pavadīt ar šo cilvēku šos pāris mirkļus kopā, cik mums paredzēts uz šīs likumsakarīgās, kariem un mīlestības pārpilnās zemes.

dienas vārds / dzenieties pakaļ ienaidniekiem

To neviens nevar pateikt no malas, kad rīkoties un kad nē, tas jāsadzird katram pašam savā sirdī. Meklēt Dievu savā dzīvē un meklēt Viņa atbildes, pamudinājumu tieši tev kas vajadzīgs. Es zinu vienu, ja iznācis ir pretinieks vajātājs, tad vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Nostājies pretī, nebēdz no tā. Es katru rītu ceļos un jautāju sev- vai ir kaut kas, kas man traucē celties un iet? Kas ir tas, kas dod man sajūtu, ka negribas iet uz darbu? Vai tie ir mani neizdarītie darbi, vai tās ir bailes kaut ko pazaudēt, vai tie ir kolēģi, kuri mani nesapratīs, ka kāds smiesies par manu neizdarību un pat ja tā būtu, ko gan es varu zaudēt? Kas ir trakākais, kas ar mani var notikt? Vai es šorīt baidos no kaut kā? No kā? Es sevi izmeklēju un saku- labi, lai notiek pats trakākais, kam jānotiek, es tāpēc nebūšu tas, kurš bēg no sava ienaidnieka. Pēc būtības jau vienīgais traucēklis ir manis paša bailes. Bailes būt apkaunotam, bailes tikt pazemotam, par nezināšanu, par nesaprašanu par neatbilstību kaut kam. Es pat nezinu, kas cits varētu būt par iemeslu kā bailes kā negatīvais faktors. Es domāju, slinkumam ir tas pats pamats kas bailēm. Varbūt bezjēdzība ir zem slinkuma, es nezinu, kad mani piemeklē slinkums, tad saprotu ka es sev dodu atlaides. Ko nozīmē atlaides priekš manis- motivācijas sadaļa. Kad neredzu, kam tas viss, tad jāsaprot, kur ir problēma, kam es dzīvoju, kam es ceru, kam šis ceļš ir paredzēts. Es tomēr, pāri visam redzu tajā visā Dievu, kas radījis mani ar speciālu mērķi, nekas nav nejaušs, bezjēdzīgs vai nesakarīgs. Galvenais to atrast sevī un savās attiecībās ar Svēto Garu. Labrīt Svētais Gars! Laiks doties uz darbu!

FOTO: Durbes pils / 2013 /

dienas vārds / altāri bez dzelzs

Cel altāri, kura veidošanai nav lietoti dzelzs rīki. Miera evaņģēlijs un valstība, kuras pasludināšanai, veidošanai netiek izmantots tie paši materiāli, kas ieroču izgatavošanai, kas domāti, lai dotos karā. Divas valstības, pretņi, kas nostājas viens pret otru, kas nepastāv viens bez otra. Labais un sliktais pastāvēs līdz beigu galam.  Mūžīga cīņa ļaunumam pret taisnību, bet ne mūsu cīņa ir tā. Mēs, labāk lai ceļam altāri, kas mūsu spēkos, kas būvēts ir mieram. Ticība, cerība un augstākā no tām lai mīlestība. Tikai mīlestība dziedina, ne karš, tikai ticība uzvar, ne nāve, tikai cerība piešķir nākotni, bet ne meli.

FOTO: / Rīgas centra baloži / Rīga / 2012 /

dienas vārds / viņu zemes un tautas

Es nesaku, ka tā tas ir un būs vienmēr, ka Dievs nodod visas tautas un zemes, kas tev blakus, tavās rokās. Bet būs cīņas, kurām skaidri dzirdēsi- ej, nebīsties un nešaubies, celies un ej pret. Es dzirdu sevī cīņu pret Goliātu, es zinu, ka tajā uzvara pieder Dievam! Tagad es dzirdu sevī Daniēla cīņu, kad nepieciešams pastāvēt pūlī ar savējiem, bet nepieciešams iestāties. Mana doma ir par to, ka Bībele daudzmaz runā uz ticīgajiem, uz tiem, kas atver šo grāmatu, jo meklē tajā kaut ko, tiem, kura balss pieder Jēzum. Pārējie tikai māžojas un baidās, bāž degunu un kas zina, Dievs savā laikā viņus arī pieskaitīs, ja tā būs paredzējis Viņa glābšanas plāns. Ar to es gribēju teikt, ka šīs aprakstītās cīņas ir domātas starp ticīgajiem. Ņem rīksti un mēri iekšpagalmu. Nostāvi savās attiecībās ar Dievu, kad tavi itkā apkārtējie pielūdz citus dievus. Bagātība tiks atņemta tiem, kas nav to pelnījuši un atdota taisnajiem. Te nav runa par pagānu bagātībām, bet savējo- ticīgo. Kāds cels un kāds saņems par brīvu. Var būt, ka man nav taisnība. Viss var būt, bet ja nu tomēr?! Pieskati savu sirdi, ka tā nemaldās.

FOTO: / Oslo / 2011 /