ceturtdiena, 2015. gada 8. oktobris

Rīta mirklis

Es lasu Jozuas grāmatu un liekas kari, vieni vienīgi kari. Kas gan tajā var būt interesants? Bet viņa dzīve, kur panti saka, ka Jozua ilgus gadus karoja pret šiem ķēniņiem /11:18/  un tad bija pienācis brīdis, kad visus pēc kārtas, visus sakāva, kopā 31 ķēniņš, kā Tas Kungs bija pavēlējis Mozum un Mozus Jozuas. Līdz visa zeme tika ieņemta. Tā laikam ir, ka savs laiks karam, savs mieram. Tāpat, savs laiks mīlstībai un savs naidam. Ziniet, kas mani izsit no iekšējā līdzsvara?! Manai sirdij saistošu cilvēku izteicieni, ka mīlestība nav tik svarīga. Varbūt, ka tā ir sieviešu un varbūt, ka tā ir arī emociju sadaļa, bet es zinu, ka tā ir arī Jēzus sadaļa. Mīlestības evaņģēljs, miera evaņģēlijs. Bez mīlestības viss sabrūk. Man liekas, ka vienīgais un patiesais un visspēcīgākais spēks, kas satur kopā un ir pozitīvs ir mīlestība. Bez tās mēs sairstam un neesam vairs uztverami, mēs neesam vairs aizķerami, bet slīdam cauri caur pirkstiem. Es domāju, ka tas ir tīkls, ar ko mūs zvejot, bez tā jūrā pēc ēdamā nav jēgas braukt. Cik tu vari izzvejot jūras vidū ar kailām rokām? Es nezinu, man liekas, tur tikai tu pats vari kļūt par barību. Varbūt daudziem tas liekas nepopulāri kļūt par dvēseļu zvejniekiem, bet mani tas saista un pēc cilvēciskiem novērojumiem, es redzu, ka bez mīlestības spēka nekas nevar izdoties. Kas vēl mani šorīt uzrunāja, ir teikums par to, ka viņa tevi meklē tikpat ļoti kā tu viņu.  Skatos caur sevi. Mans prāts noskenē mani par šo jautājumu. Un ja nu tā ir taisnība. Un es domāju, ka ir. Tad es esmu apmierināta, tas manās acīs dod vērtību. Ja kāds būtu izgājis kaut cik, cik es un saprastu mani kaut mazliet, bet pa īstam, tad es būtu laimīga pavadīt ar šo cilvēku šos pāris mirkļus kopā, cik mums paredzēts uz šīs likumsakarīgās, kariem un mīlestības pārpilnās zemes.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru