pazemīguma anamnēze

Pazemības anatomija pieprasa daudz enerģijas, kuras mums parasti nav. Jeb gluži otrādi, mēs esam pārāk pārpilni ar savu sevi, ka citam nekam nav vietas un laika. Esot patiesi pazemīgam, mēs iegūstam dzīvību, dzīvi, bagātību, slavu, draudzību, piedošanu un Dieva bijību; to visu mums ir jādod un jāsaņem, turpretī, mūsu lepnums to noneitralizē un paliekam ar nabadzību, nāvi, pazemojumu, iznīcību, vientulību, aizvainojumu un bezdievību. Liela daļa no mūsu ceļa ir atkarīga no izvēlēm; lai kā nebūtu, tas bieži nav viegli, jo nesastāv no ķeksīšu sistēmas, tam visam esam pievienoti ar savu sirdi, tās motivāciju un dvēseli, līdz ar to šķetināt šīs lietas nav viegli. Šai situācijai pierakstu vislabāko dzirdēto kopsaucēju- būt pazemīgam, tas nav vienkārši uzdevums, tas ir vesels ceļš, kas ejams. 

Jesajas 58:2-3 ; 57:15;  Jeremijas 33:3                                                                                                  

FOTO: Porto / Portugal / september / 2016
PIERAKSTS:  iedvesmojoties no mācības par pazemību / Immanuel / Alexander

Vienam un nevienam

The Message 1 Corinthians 7:2-6 Certainly—but only within a certain context. It's good for a man to have a wife, and for a woman to have a husband. Sexual drives are strong, but marriage is strong enough to contain them and provide for a balanced and fulfilling sexual life in a world of sexual disorder. The marriage bed must be a place of mutuality—the husband seeking to satisfy his wife, the wife seeking to satisfy her husband. Marriage is not a place to "stand up for your rights." Marriage is a decision to serve the other, whether in bed or out. Abstaining from sex is permissible for a period of time if you both agree to it, and if it's for the purposes of prayer and fasting—but only for such times. Then come back together again. Satan has an ingenious way of tempting us when we least expect it. I'm not, understand, commanding these periods of abstinence—only providing my best counsel if you should choose them.

Apgūt pareizus attiecību principus, tādā veidā nekaitējot ne sev, ne savām attiecībām ar tuviem cilvēkiem, bet pakļautībā Dievam, panākot ka otrs tiek pacelts. Līdz ar to, tīkls, kurā tiek kāds celts uz augšu, paceļ visus līdzās esošos un izmaina katru, pat svešinieku, ja tam gadījies atrasties tava ceļa tuvumā. Bet tas ir labi, - dāvā, cik spēj no visa ko Dievs devis un neskaties sīkumaini, lai ieraudzītu skaitāmu rezultātu, jo mēs tāpat neredzam visu kā Dievs redz pilnībā. Mīlestība ļauna nedara. Es domāju tiešām, cik daudz pasaulē ir izveidojušās nepamatoti izkropļotas klišejas, kas nenopietni attiecas pret Dievu un visu, kas ar Viņu saistīts un šī klišeju radītā neizpratne pazudina katru, kas pakļauj sevi šiem meliem publiskajā telpā. Iegremdēties vienam otrā, saplūst vēlmēs un aicinājumā, tuvoties pie otra, noliedzot kaut ko no sevis, tikai tā iespējams sasniegt pilnību attiecībās. Tas, protams, ja vispār pastāv šāda vēlme būt otram par atbalstu, līdz nāve mūs šķirs. Citos gadījumos labāk nemaz nesākt ko veidot, netērēt sevi, lai mēģinātu, lai trennētos, lai pierādītu, ka kaut ko spēj. Bez patiesas dziļas vēlmes, bez patiesas tīras motivācijas nav iespējams dzert tīru ūdeni no netīras glāzes. Un atkal, es pēkšņi aptvēru, ko nozīmē aprēķināt, vai būvējot namu man pietiks līdzekļu. Tas nozīmē, tīrot namu tev jābūt skaidrībā, kur metīsi atkritumus, lai nesaslaucītu tos zem pakļājiņa, kas izveidotu šķērsli, kur pašam paklupt.

FOTO: / Drawing / Drawing / Drawing / 2016 /

Atjaunoti Kristū / esmu pieņemts

Kā trešais no galvenajiem postulātiem, kas nepieciešams katram atjaunotam Kristus mīlestībā pieaugošam dievbērnam ir atzīšanas jeb 'būt pieņemtam' sajūtai gan garīgi gan fiziski. Saprast, ka neesi vairs atraidīts, nemīlēts vai kaut kādā veidā slikts. Dievs mani atzīst un pieņem tādu kāds esmu un paceļ mani jaunā atjaunotnes līmenī. Mana grēku nasta, ko esmu uzkrājis līdz šim un nesis sev līdz, tā tiek noņemta un apsegta, neitralizēta ar Dieva neierobežoto un pilnīgo mīlestību. Nav grēku, kas būtu parāk liels, lai tu, nākdams pie Kristus nespētu iegūt no tā brīvību. Dievs ir upurējis un ziedojis daļu Savas mīlestības, lai mēs dzīvotu un nebūtu vairs pakļauti pasaules varām, bet baudītu brīvību un drošību savā dzīvē. Amen!

FOTO: / Rain / Tukums / Home / 2015 / LU Botanical Garden / 2013 / Winter on Lake / Melnezers / 2016 /

Tu Jeruzāleme !

Nokrati pīšļus! Celies augšā, tu Jeruzāleme, svētā pilsēta! / Jesajas 52:2 / Dress up in your Sunday  best, Jerusalem, holy city! /Message Bible /

Tērpies svētdienas svētku drānās, tu, svētā pilsēta. Tu esi apgaismota, attaisnota, ar Kunga žēlastību apžēlota, izcelta no citām, augstākā bet zemākā no visām, ko sasiesi virs zemes, tas būs sasiets virs zemes un debesīs. Ar Manu žēlastību ir pietiekami. Laiks celties, pacelties, iet uz priekšu, neapstāties, jo Jehsua ir ceļš, patiesība un dzīvība. Ceļš beidzas, kad apstājies, kad pīšļi svarīgāki par ceļu. Kad līdzi ņemamais svarīgāks par ceļu. Nokrati aizvainojumu, nokrati dusmas, nokrati prasības, vainas izvirzītāju, labāk zinātāju, jo tas viss ir lieks. Neaiztiec Dieva radību, lai to pārveidotu, lai to izmainītu, lai panāktu ko labāku. Jo tu to nevari. Jo mīlestība neskauž, nelielās, tā nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nepiemin ļaunu, tā nepriecājas par netaisnību. Kad nāc, paņem līdzi tikai savu mīlestību. Pārējais nav svarīgs, pārējais zudīs, pat pravietošana, kas nav manta, pat atziņa un valoda, jo tās ir nepilnīgas. Viss nepilnīgais zudīs, tikai mīlestība. Ticība, cerība un mīlestība, bet lielāka no tām ir mīlestība. / 1. Korintiešiem 13:13 /

ticēt mīlestībai

The Message 1 Corinthians 13:3-7 If I give everything I own to the poor and even go to the stake to be burned as a martyr, but I don't love, I've gotten nowhere. So, no matter what I say, what I believe, and what I do, I'm bankrupt without love. Love never gives up. Love cares more for others than for self. Love doesn't want what it doesn't have. Love doesn't strut, Doesn't have a swelled head, Doesn't force itself on others, Isn't always "me first," Doesn't fly off the handle, Doesn't keep score of the sins of others, Doesn't revel when others grovel, Takes pleasure in the flowering of truth, Puts up with anything, Trusts God always, Always looks for the best, Never looks back, But keeps going to the end. / 1. Korintiešiem 13:3-7 /

Pāri visam, es sapratu, ka lai saglabātu sirdi tīru un šķīstu, nepieciešams ticēt mīlestībai. Ticēt, ka tā pastāv. Tas arī viss. Klausīties mīlestības satikšanās stāstus, atkal un atkal, atjaunoties skatoties tos labā kino, kur redzams cik tomēr, ja paredzēts, tad notiks neatkarīgi pilnīgi ne no kā. Gluži kā solījums no Dieva- tu biji izredzēts jau tad, kad vēl nebija pilnīgi itin nekā. Tas tomēr ir stāsts par mīlestību un par satikšanos. Cik reizes varbūt liekas, ka gribas darīt vai teikt vai sajust kaut ko, bet patiesībā tas ir no otras puses, ar ko satikties lemts ir mums. Man liekas, ka esam pa divi un tad visi  pa daļām - saistīti kopā. Bet stāsts ir par tīru sirdi kā saglabāt- ir censties mīlēt. 

God, who got you started in this spiritual adventure, shares with us the life of his Son and our Master Jesus. He will never give up on you. Never forget that. / 1.Korintiešiem 1:8-9/

Angliskajā versijā tas izklausās kaut kā daudz patiesāk un reālāk- Dievs, kurš sācis.. un nekad to neaizmirsti. Viņs nekad par tevi nepadosies. Tas ir tik neizmērojami skaisti teikts. Nepadodies, kas teikts no paša Svētā Gara- tas ir tas,  kas vajadzīgs kā pravietisks stiprinājums man un gan jau arī vēl kādam, kurš vēl gatavojas dzīvot šeit kādu laiciņu uz planētad zeme. 

FOTO: Jūra pie Klapkalnciema / šodien / 2015

dienas vārds / savējie

Kādu dienu es kaut ko sapratu- ka viss kopumā ir ļoti loģiski, likumsakarīgi un termins nejaušība ir maz sastopams vai pat varbūt gandrīz neeksistējoša lieta. Todien man ienāca prātā doma, ka tā tas arī tieši ir domāts 1:1, ka pravieši, kas esam daudzi no mums, sadzirdēs vārdu savā sirdī, ja tas būs izteikts no pravieša, bet tās lietas, kas itkā pravietotas, bet drīzāk izteiktas vienkārši kā sirds vēlme, tās neaizsniegs mērķi, tās netiks pieņemtas un nedarbosies pacelšanai.  Gandrīz vai vienkārši sakot- tāds tādu saprot un lielās kategorijas- apzināta mākslīga pravietojuma izdomāšana, nepiepildīsies un nenesīs augļus. Beigu galā, jau tā arī ir, ka saprotam tik, cik saprotam un Gars zina vairāk par to, kas ir mūsos un ko varam pieņemt un kas liekas pilnīgi neatsaucas uz mums. Tas zina patiesību un atsaucas uz iekšējiem spēkiem, ko paši bieži vien ne redzam ne apzināmies. Es saku šo visu uz tiem, kas tiecas pēc garīgām vērtībām un nenicina Dieva lielos darbus, kas paveikti pasaules darbā. Te man nav padoma, kā tik vien kā- ejiet, meklējiet, pieņemiet dzīvību un labāk pravietojiet, lai tiek celta draudze, kas esam mēs visi. 

FOTO: / Berlin Botanisk Garden / Berberis / 2010 / november /