Kādu dienu es kaut ko sapratu- ka viss kopumā ir ļoti loģiski, likumsakarīgi un termins nejaušība ir maz sastopams vai pat varbūt gandrīz neeksistējoša lieta. Todien man ienāca prātā doma, ka tā tas arī tieši ir domāts 1:1, ka pravieši, kas esam daudzi no mums, sadzirdēs vārdu savā sirdī, ja tas būs izteikts no pravieša, bet tās lietas, kas itkā pravietotas, bet drīzāk izteiktas vienkārši kā sirds vēlme, tās neaizsniegs mērķi, tās netiks pieņemtas un nedarbosies pacelšanai. Gandrīz vai vienkārši sakot- tāds tādu saprot un lielās kategorijas- apzināta mākslīga pravietojuma izdomāšana, nepiepildīsies un nenesīs augļus. Beigu galā, jau tā arī ir, ka saprotam tik, cik saprotam un Gars zina vairāk par to, kas ir mūsos un ko varam pieņemt un kas liekas pilnīgi neatsaucas uz mums. Tas zina patiesību un atsaucas uz iekšējiem spēkiem, ko paši bieži vien ne redzam ne apzināmies. Es saku šo visu uz tiem, kas tiecas pēc garīgām vērtībām un nenicina Dieva lielos darbus, kas paveikti pasaules darbā. Te man nav padoma, kā tik vien kā- ejiet, meklējiet, pieņemiet dzīvību un labāk pravietojiet, lai tiek celta draudze, kas esam mēs visi.
FOTO: / Berlin Botanisk Garden / Berberis / 2010 / november /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru