Grāmatu lasījumi / Reliģija vai Kristus /

Grāmata: / Reliģija vai Kristus / Dr. med. M, R. De Haan, M. D. / 1992 /
FOTO: / Incredible India / Road / 2008 /

Grāmatu lasījumi / Reliģija vai Kristus /

Grāmata: / Reliģija vai Kristus / Dr. med. M, R. De Haan, M. D. / 1992 /
FOTO: / Car Wash / August / 2015 /

vēlme izmainīties

Uzsākot savu ticības ceļu, es izdzirdēju par 112. psalmu. Runā, ka to lasot, pēc mēnešiem 3, noteikti dzīvē atnāks pārmaiņas, kuras visu izmainīs. Ir nosacījums, lasīt to katru dienu. Es iesāku to darīt, un pat nepamanīju, kad mana dzīve jau bija kļuvusi pilnīgi cita. Es teiktu, ka pēc mēneša vārds bija paveicis savu darbu. Tā ir mana pieredze, katram tas var notikt citādāk. Par Dieva Vārda spēku es biju dzirdējusi, un tagad arī parbaudījusi, jo tas notika ar mani un nav atceļams un atņemams. Iesaku tīri kaut vai intereses pēc. Tu vari to iesākt darīt jau TAGAD. Jāpiebilst, ka tajā laikā Dieva Vārds nebija mana prioritāte un Bībeli lasīju tikai paslepus, toties šodien bailes vairs nav mans sabiedrotais. Un man par to liels prieks.

FOTO: / Incredible India / 2009 /

Visu dzirdējis

Dievs ir visu dzirdējis. Ja pieņemam, ka Viņš ir visuresošs, tad Viņš ir visur. Tā kā Viņš ir Gars un nav tāds kā cilvēks, kurš ir ierobežots ķermenī, tad Viņš ir pilnīgi visur. Lai kur mēs ietu, Viņš ir visur, lai kur censtos aizbēgt, mums tas neizdosies. Ko es ar to gribēju teikt? Mūsu lūgšanas ir viena lieta, ko mēs Viņam sūtam un kuras ir dzirdētas, bet arī motivācija ir dzirdama, jo Dievs nav ierobežots tikai telpā, bet Viņam ir atvērta laika dimensija, kur ir redzams kāpēc mēs sakām, reaģējam un atbildam vai prasām tieši to, ko prasām. Mūsu pagātnes pārdzīvojumi Viņam ir labi redzami un zināmi. Neatgādināt ir viena lieta, bet ņemt vērā cita. Tātad, visuresošs un neiespējams aizbēgt nozīmē, ka mēs kā mazie sēžam pie liela rupora, pie ekrāna, kur mūsu domas ir pieslēgtas kā skaļrunim un nekas Dievam nav apslēpts. Pats arī nespēj aizbēgt vai paslēpt no sevis to, kas nāk prātā. Tieši to arī nozīmē, lai kur tu ietu, vai ellē, vai aiz horizonta, arī tur būs Dievs. Pamēģiniet kādu reizi noslēpt no sevis domas, kuras pašam nepatīk. Tās tāpat izskan sevī, un tur vairs neko darīt, jo sadzird tikai, kad jau tas ir pagājis. Es, priekš sevis šeit saprotu, cik svarīgi ir lūgt Dievam, lai Viņš attīra manas sirds domas.

FOTO: / Public Scene / 2014 /

Turpinu iet

Es ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. / Jāņa 14:6 / Pamats visam ir ceļš. Mēs ejam pa to, katru dienu. Iespējams, ka ja to nebūtu, tad visapkārt būtu tikai lauks vai dubļu izmīdītas vietas. Pat ja neviens speciāli neveidotu šīs vietas ceļam, tad tās tāpat veidotos kā dziļa nepieciešamība, pa ko staigāt. Lai kaut kur nokļūtu, ir nepieciešams ceļš. Pat ja nezini īsti mērķi, tad ejot pa ceļu ir pat gandrīz neiespējami nomaldīties. Ja reiz esi pieņēmis Kristu, tas nozīmē, ka esi uzkāpis uz šī ceļa, jo Viņš pats ir ceļš.   /Un tur būs līdzens ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašaas nevar tanī apmaldīties. Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās. Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; / Jesajas 35:8-10 / .  Nātānaēls- Jēzus redzēja viņu nākam un saka- Redzi, patiesi Israēlietis, kurā nav viltības! Natānaēls saka: Kā tu mani pazīsti? – Es tevi redzēju, kad tu biji zem vīģes koka! / Jāņa 1:47-48 /. Skaidrs bija tas, ka Nātānaēls sevī skaidri apzinājās, ka fiziski Tas viņu nevarēja redzēt, arī pat ja redzētu, kā Viņš zinātu tā sirdi? Dievs redz pirms mums, vairāk kā mēs. Jēzus mūs redz rītdien, vairāk par mums, pat ja pašiem neliekas, neredzam, ir jāiziet ceļš. Toties, Viņš ir drošs par mums. Tāpēc, ka Viņš pats ir ceļš. Definēts, ar robežām, speciālu klājumu, un tā nav brīvība visā, te var redzēt, ka hipijisms, kas sevi definēja kā brīvība visā, principu, ar Kristu nevar būt viens, jo Viņš ir ceļš un ceļš ir definēts un skaidrs. Ceļš pats neko nedara, bet dod iespēju. Tev jāiet pašam, lai kaut kur nokļūtu. Mērķis ir zināms, apsolījumi ir skaidri, tikai jāapdomā bagāža, jo jānokļūst ir līdz galam. Nenovirzies no Kristus, tad tu zināsi kurp iet. / Tā saka Tas Kungs: Es atvēršu jūs kapus un izvedīšu jūs, Mana tauta, no jūsu kapiem un aizvedīšu jūs atpakaļ Israēla zemē. Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu, lai jūs taptu atkal dzīvi. Ecēhiēla 37:6-12 /. Es izvedīšu, - tas nozīmē, ka nepieciešams process, iet, vest, būt dzīvībā, elpot, darīt, mīlēt.  Ja gribi šaut mērķī, tad noņemot lodes lidošanas ceļu- mērķis nevar tikt sasniegts. Tātad, bez ceļa nav mērķa un viss zaudē jēgu, ja netiek iets ceļš.

FOTO: / Kandava / 2016 / Mart /  

Turpinu iet / Purims / Otrā diena / Km atpakaļ / Kristus ir Ceļš / Elija / 1. Ķēniņu 16:29-19:18 /

-Ahabs kļūst par ķēniņu Israēlam; tas darīja, kas bija ļauns Dieva acīs, vēl vairāk kā visi, kas bija pirms viņa. / 1. Ķēniņu 16:30 / - Elija pravieto: Šajos nākamajos gados nebūs ne rasas ne lietus, kā vienīgi pēc Mana vārda pavēles; Pēc kam, Dievs saka- Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, paslēpies līcī, kur pavēlēšu kraukļiem tevi apgādāt ar gaļu un maizi.  Maizi un gaļu no rīta un pievakarē. Tā notika, un no upes viņš dzēra. / 1. Ķēniņu 17:4 /. Šeit ir tas stāsts par to, kā lasīt Bībeli- ir laiki, kad to nepieciešams vienkārši lasīt nemeklējot super dziļās domas un nozīmes un viss. Stāsts ir 1:1, tikpat arī tavā dzīvē, ir lietas, kuras vienkārši notiek un tajā pašā laikā tam visam apakšā ir iemesli un jēga, kāpēc tā notika. Piemēram, slimības- pārsvarā, cēlonis tām ir cilvēka domāšanas veids. Tātad, varoņi no Grāmatas ir aprakstīti kā ceļotāji, kuri nesēž tempļos un tā vienkārši negaida, kad pie tiem klāt pienāks cilvēki.  Tie dodas un sludina. Lasot šīs nodaļas, tās ļoti atsaucas uz manu sirdi, jo tas ir bijis kā mierinātāja vārds, daudzās manās dzīves nozīmīgās situācijās.

-Pēc dažām dienām upe izsīka. Tad Dievs sūta Eliju pie atraitnes Sereptā. Kaut arī ūdens jau kļūst par retu parādību, viņš palūdz, lai šī atraitne atnestu viņam padzerties, ko viņa arī izdara. Tad lūgdams pēc  maizes, atraitne atsaka ar vārdiem, ka tai ar dēlu vēl jāizcep pēdējais plācenis no atlikušās saujas miltu un eļļas un to baudījuši, varēs ar dēlu mirt. Dieva plāns, kas caur Eliju izrunāts saka tai: tavā tīnē milti neizsīks un eļļa nebeigsies līdz pat tai dienai, kad tiks sūtīts līt lietus. Ņemot vērā viņu

Turpinu iet / Purims / Km turp / Ceļš / Pirmā diena

Pirmais virziens 30km. Iepriekšējā vakarā uzzinu, ka man būs kompanjons- līdzgājējs. Ceļa biedrs. Tā ir laba un negaidīta ziņa. Ceļa maršruts - noiet kājām, Tukums- Kandava - Tukums;  vienu dienu turp, otru atpakaļ. Distance 30+30=60km. Pārinieks ar mani dosies vienā virzienā un turpinās ceļu savās gaitās, atpakaļ ceļš vienatnē. Par visu kopā, par radušos situāciju, man viennozīmīgi ir neizsakāms prieks. No rīta sagadās pārlasīt ebreju pavasara svētku kalendāru un izrādās- Purims, kas ir tieši šajā kristiešu Pashā laikā, ir svētku laiks, kurā pavēlēts visiem doties svētceļojumā, Kunga kalnā. Kā reizi arī es iekļaujos ebrejiskās izcelsmes svētku tradīcijās. Tas rada papildus prieku un stiprina motivāciju, jo Jehshua ir ebreju izcelsmes, tātad, kur gan no tā sprukt. Purims ir pavasara svētki, kam izcelsme meklējama Esteres grāmatā, kad, pēc būtības, Ebreju tauta sevi beidzot apzinājās kā izredzēto Dieva tautu. Iesaku katram uzmeklēt Purima vēsturisko un patieso stāstu, jo tas iedvesmo un atver daudz un līdz šim neatklātas lietas, ko ieslēpj Esteres stāsts no pašu jūdu skatījuma. Ceļš kā ceļš, bet ne vienkārši, bet tuvu sarunu, pārdomu, mirkļu, pārsteidzoši laba laika apstākļu, iekšējas cīņas, saņemšanās un neatsverama prieka piepildīts dzīves mirklis. Itkā maz, bet tajā pašā laikā daudz, 6.stundu gājiens un ir piedzimuši momenti, kas ierakstīti uz sirds plāksnēm, kurus neviens vairs nevarēs atņemt. Patiesībā, jā- viss šis skaistums, ko katrs varam piedzīvot, ir visu laiku bijis pieejams, tik vien kā uzvilkt apavus, jaku, ietērpties labas motivācijas ietērpā un doties atklāt noslēpumus un dzīvos piedzīvojumus, kuri paši gaida atklāties.

FOTO: / Road Tukums- Kandava / First 30 km / 25/03/2016 /

atļaut Viņam darīt

Ne savā, bet Dieva spēkā. Ne pats, bet Viņš darīs. Jo, Viņš ir uzticams. Darīt var tikai tas, kurš ir uzticams. Tāpat, Viņš var uzticēt darīt tev tikai tad, ja tu esi uzticams Viņam. Principā, - Without trust is no love  /  bez uzticības mīlestība nevar pastāvēt /. Svarīgākais moments visā ir tas, ka, lai piepildītu rakstus un Viņš būtu darītājs, tad jāatdod sevi Viņa pakļautībā. Jānomirst sev, citādi Viņa spēks nevar izpausties, jo priekšā ir cilvēciskā cilvēka gudrība, kas pretojas Dieva Garam un gribai. Varbūt tas izklausās dīvaini, bet man šķiet, ka tas ir milzīgs gods būt par Kristus mācekļiem un būt Viņa druvas darbiniekiem. Lai katram izdodas atrast savu ceļu Viņā, lai sasniegtu uzticamā sekotāja aicinājumu.

FOTO: / Landscape With Snowflake / 19/03/2016 / /

vai negaidu atpakaļ?

Labais tonis pieprasa strādāt pie motivācijas. Tas neiesaka gaidīt vai negaidīt atpakaļ, tas skaidri norāda. Varbūt kādam tas ko maina un traucē, bet kopumā tāpat tas viss ir taisnīgi. Vai tu gribi iet cīnīties ar Dievu? Gandrīz vai būt labam pēc pavēles. Bet kāpēc gan ne? Un kas par to? Vai tad vairs Tēvs nedrīkst pavēlēt saviem bērniem? Tik pat labi varbūt arī būtu ieteikt vai rekomendēt bērnam apģērbties, kad tas mājas krekliņā un istabas čībās izgājis ziemā meklēt mammu vai tēti? Vai tad uzsauciens- ātri atpakaļ, būtu vai nebūtu vietā? Pēc tam darbināt spēli, "Maskava asarām netic" arī šķiet būtu īsti taisnīgi. Tātad, ja tev ir, tad dod un aizdod, ja kāds apvaino, tad piedod viņam, tik reižu cik vajadzīgs, ja jāatstāj viss, tad atstāj, domāju, katrs zina, kas viņam darāms. Don`t try, - just do!

FOTO: / Copenhagen / Denmark / 2011 / September / 

atkal krītu kārdināšanā

Varbūt varētu likties, ka kārdināšanas nes tikai problēmas, tad es piederēšu pie tiem, kas nevarēs tam tā vienkārši piekrist. Apskatot savu ikdienas staigāšanu ar Dievu, redzu, ka kārdināšanu ir gana daudz ik brīdi, un tas ir tas, kas patiesībā, katru dienu formē manu personību Dievā. Jo tālāk es eju, jo skaidrāka man paliek pārliecība, ka jābūt gan kārdināšanām un problēmām, pārbaudījumiem un izaicinājumiem. Bez tiem nav iespējama izaugsme, bez tiem nav "laba ēdiena". Dievs klāj tev galdu ienaidniekiem redzot. Tur ir Sava doma. Mūsu cīņa nekad nav tikai priekš mums vieniem pašiem, Dieva plāns ir mainīt tautas, bet ne tikai vienu personu. Bet, ja tev nav ne ienaidnieku ne problēmu, ja neesi sen gājis ārā no savas mājas, un nav bijis iemesla praktizēties. Kā lai pieaug tikai ar teoriju? Kurš noliegs, ka vari būt labs speciālists, neizejot nekāda veida praktsko apmācību?

FOTO: / Testing Muffin Recipes / 2016 / 

iziet cauri pūlim

Pūlis bija tā satrakojies, ka aizmirsa galveno iemeslu, kāpēc bija gājuši līdz pilsētas malai, lai izraidītu, no sava vidus, kādu, kas netika izteicis ko tiem pa prātam. Bet, patiesībā, viņu pašu patiesais mērķis un vaininieks jau nemaz nebija Jēzus, bet gan iekšējās nepareizās domas un mācība. Ja Viņš- Jēzus, bija spējīgs aiziet prom no tiem, tad ļaužu noteikti bija daudz. Bieži vien, bara instinkts seko kādam mērķim, kuru ne visi saprot, jo nav tajā pat iedziļinajušies arī ne dzirdējuši iemeslu. Varētu teikt, ka pūlis ir ideāla sabiedrība, jo tai nepieciešams vadītājs, kuru kāds respektē un ar pārējiem ir iespējams manipulēt, jo pūli var vadīt. Patiesībā, tam ir pat uguns princips- aizdedzies no viena gala, tas pārņem visu, kas atrodas tuvumā. Šī ir viena no līdzībām, pēc kā esam radīti Dieva tēlā.  Mūsos ir uguns spēks,jo Dievs ir uguns, tikai to nepieciešams pareizi vadīt un ievirzīt, tad iespējams paveikt neiedomājamas lietas.

FOTO: / London / 2009 / 

Komforta zona

Ne vienmēr komforts nozīmē vakarā atnākt mājās, pie gatava vakariņu galda, pie sakārtotas ikdienas, auto vai sava dzīvokļa. Pierast var pie dažādiem apstākļiem, pie cietuma kameras, nabadzības apstākļiem, aizvainojošām piezīmēm, nepiemēroti aukstiem pat karstiem apstākļiem. Cilvēks ir salīdzinoši izturīga radība un spējīga pielāgoties un justies komfortabli pie lielām, ārēju un iekšēju apstākļu atšķirībām. Es šeit domāju par komfortu, kas neliek tev vairs par to satraukties, neliek lūgšanu kambarī meklēt attiecības ar Dievu un izkopt tās. Problēma un risks ir tajā, ka komforts neliek neko meklēt vai interesēties, sanāk, ka personas attīstība apstājas. Tā apstājas brīdī, kad vairs neklaudzinām, lai sagaidītu, ka kāds atvērs, tāpat neprasām, lai sagaidītu atbildes kā arī pārstājam sarunāties un uzdot jautājumus. Tad var gadīties, ka nokļūsti nesaprašanā, jo viss taču ir nokārtojies, beidzot ir miers, bet te- tikai sākas problēmas. Dievs radīs situācijas, kas ļaus iziet tev no komforta zonas. Un labi ka tā, citādi mēs nespētu pieaugt, sasniegdami kārtējo apgūto līmeni. Ja jūties pārāk labi, gaidi pārmaiņas. Tās noteikti būs!

FOTO: / Today / Jurmala Beach / 2016/03/20 /

Waiting time a time

FOTO: / London Zoo / 2009 / 

Gudrība, kurai nav mēra

Cilvēks var būt gudrs. Bet, ir kāds noslēpums, ko Dievs piešķir saviem iemīļotajiem, kuri Viņam seko. Tas, kāds tu pārmainies, kad atzīsti Dieva mīlestību un kāda kļūst tava sirds, kad atdzimsti Kristus mīlestībā, tajā mirklī tevī piedzimst kas neiedomājams. Ir lietas, kuras vairs nav svarīgas, ir jautājumi, kurus tu redzi citā gaismā, ieraugi prioritātes, un spēj tās mainīt, pielāgot un izmantot, lai jaunā gaismā mainītu sevi ne tikai kā fiziski attīstītu, bet arī garīgi pieaugošu personību. Šeit arī ir tas lielais noslēpums- jo esi ieguvis jaunu dimensiju savai dzīvei. Izmainītu sirdi. Ja atzīsti, ka uz planētas eksistē garīgā pasaule un vērtības, tāpat apzinies, ka pats esi kas vairāk nekā tikai fizisks ķermenis, kuru kontrolē loģiski izskaidrojams orgāns- smadzenes un asinis dzen motors sirds, bet zini, ka katram ir jutīga sirds, dvēsele un gars, tad varam runāt tālāk. Dievs atbild par visu, kas esi  un gars ir svarīga nianse. Bībele saka, ka Viņš pats ( Dievs), dos tev Savu dzīvības garu. Tas nozīmē ko? Tas nozīmē, ka tev tā jāatzīst, citādi Viņa gars nevar tevī iekļūt. Protams, arī ikdienā bez Dieva, esam un varam kļūt bagāti it visā, zināšanās, finansēs, fiziskos sasniegumos, bet, .. bez Dieva Gara dzīvības, mēs neiegūstam veselu trešo daļu, kas mums pienāktos, ja mēs to vēlētos. Atgriežoties pie iesākuma- Dievs ir vienīgais, kurš ietver visas pasaules gudrību. Viņš ir redzējis visu. Patiešām visu. Vai nav tā, kā Bībele saka- tas, kurš neatzīst Viņu un neļauj Dieva mīlestībai darboties savā dzīvē, ka tāda būtu pavisam negudra cilvēka rīcība?

FOTO: / Special Notes / 2014 /

Dievs maina sirdi

Atzīstot Dievu savā dzīvē, Viņš maina mūsu sirdis. Un tad mēs vairs neesam kādi bijām iepriekš, tā vairs nerīkojamies un nedomājam. Katrs ticīgais, kurš ir ceļā, lai kļūtu par īstenu kristieti un ir Kristus māceklis, meklē aicinājumu priekš sevis. Tādā veidā, saprazdams, ka viss,kas ap viņu notiek, nav nejaušība un haosa rezultāts, līdz ar to, daudz kas notiek apzināti un mērķtiecīgi. Mūsu Dievs ir kartības Dievs. Ikdienas dzīve un notikumi un runa pakārtojas mērķim, kas varētu tikt nosaukts par uzdevumu Dievā. Var pat teikt, ka apzinādamies uzdevumu jeb savu aicinājumu dzīvei, tu vairs necenties tirgoties vai uzvesties kā paviršs ātras naudas vai aprēķina taktikas pielietotājs. Veikals, visās tā izpausmēs, Dieva valstībai kā uzstādījumam, nav nepieciešams. Pirkt no kāda, uzlikt cenu, pārpirkt, lai iegūtu starpību, kas būtu pēc iespējas augstāka, ir grūti iztēloties, kur tajā būtu ieslēpts dievišķības nepieciešamības princips. Tirgošanās ir tāda sava veida manipulācija ar cilvēka pamatvajadzībām, no kurām kāds var iegūt peļņu, tā teikt pats neko nedarot. Katrā ziņā, gan jau ne velti šis slavenais piemērs, ja mēs tā pavirši varam vērtēt šo situāciju, kad Jēzus iegāja templī, kas bija piepildīts ar naudas mijējiem, lopu tirgotājiem un citām tirgus aktivitātēm, izsauca Viņā protestu, kas tika izpausts fiziski izārdot šo balagānu. Man tas liek aizdomāties par principiem, kuriem būtu vai nevajadzētu būt manā dzīvē, itin visās jomās.

FOTO: / LU Botanical garden / Tropical Butterfly House / August /