Dievs ir visu dzirdējis. Ja pieņemam, ka Viņš ir visuresošs, tad Viņš ir visur. Tā kā Viņš ir Gars un nav tāds kā cilvēks, kurš ir ierobežots ķermenī, tad Viņš ir pilnīgi visur. Lai kur mēs ietu, Viņš ir visur, lai kur censtos aizbēgt, mums tas neizdosies. Ko es ar to gribēju teikt? Mūsu lūgšanas ir viena lieta, ko mēs Viņam sūtam un kuras ir dzirdētas, bet arī motivācija ir dzirdama, jo Dievs nav ierobežots tikai telpā, bet Viņam ir atvērta laika dimensija, kur ir redzams kāpēc mēs sakām, reaģējam un atbildam vai prasām tieši to, ko prasām. Mūsu pagātnes pārdzīvojumi Viņam ir labi redzami un zināmi. Neatgādināt ir viena lieta, bet ņemt vērā cita. Tātad, visuresošs un neiespējams aizbēgt nozīmē, ka mēs kā mazie sēžam pie liela rupora, pie ekrāna, kur mūsu domas ir pieslēgtas kā skaļrunim un nekas Dievam nav apslēpts. Pats arī nespēj aizbēgt vai paslēpt no sevis to, kas nāk prātā. Tieši to arī nozīmē, lai kur tu ietu, vai ellē, vai aiz horizonta, arī tur būs Dievs. Pamēģiniet kādu reizi noslēpt no sevis domas, kuras pašam nepatīk. Tās tāpat izskan sevī, un tur vairs neko darīt, jo sadzird tikai, kad jau tas ir pagājis. Es, priekš sevis šeit saprotu, cik svarīgi ir lūgt Dievam, lai Viņš attīra manas sirds domas.
FOTO: / Public Scene / 2014 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru