Pāvila komentārs

FOTO: Liepājas pludmale / Maijs / 2018

Ko pašlaik dara Jēzus?

Dievs Viņu paaugstinājis sev par labo roku, par Valdnieku un Pestītāju, lai vestu Israēli pie atgriešanās un grēku piedošanas. // AD 5:31 //

Pārdabiskā Dieva spēkā ir iespējams iziet cauri aizslēgtām durvīm

(22) Bet sulaiņi aizgājuši un viņus cietumā neatraduši, atgriezās un ziņoja: (23) mēs atradām cietumu visai rūpīgi aizslēgtu un sargus stāvam dyrvju priekšā, bet atvēruši mēs nevienu iekšā neatradām. .. (25) Bet kāds atnācis viņiem ziņoja:tie vīri, ko jūs esat likuši cietumā, stāv svētnīcā un māca ļaudis. // Apustuļu darbi 5:22-25 //

levīts pārdod tīrumu

(36) Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu - kas tulkojumā nozīmē iepriecināšanas dēls, - levīts, dzimis kiprietis, (37) pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām. // Apustuļu darbi 4:36-37 //

Nu re, Jaunās derības baušļu piepildījums. Viens upuris pār visiem, Jēzus, kurš samaksājis, lai visi iegūtu grēku piedošanu un saņemtu atpestīšanas iespēju. kaut kādā ziņā, vienprātības, vienlīdzības princips, kas neliek kādu austāk par otru, kā bija noteikts Vecās Derības laikā, kad likums noteica kārtību, kurš drīkst tuvoties Dievam un kurš ne. Stāsts par levītiem ir sevišķš un īpašs, tāpēc, domāju piezīme, kas rakstīta Apustuļu darbos ir nozīmes vērta.
P.S. Par Levītiem lasiet 4M 1:47-55; 3:5-13; 8:5-26.. 

1 vai 99 ?

Dievs tev visus ir dāvinājis, kas līdz ar tevi atrodas kuģī. / Apustuļu darbi 27:24 / Domājams, ka ir situācijas, kad pat mums šķietami nepiemēroti cilvēki, kas ietver mūs, mūsu īpašajā situācijā, bet kā redzi, var gadīties, ka Dievs speciāli mūs aptvēris, kādam īpašam nolūkam un mērķim. Ne tāpat vien, ne aiz nejaušības, vai pārpratuma. Mēs esam tik īpaši, ka lai glābtos 99 ir tie jāatstāj, jo viens ir aizklīdis. Viens satur visus un visi satur vienu. Bet virsnieks, gribēdams Pāvilu izglābt, aizkavēja šo viņu nodomu (apcietinātos nonāvēt ) un pavēlēja tiem, kas prata peldēt, pirmajiem mesties ūdenī un sasniegt zemi, bet pārējiem uz dēļiem vai citām kuģa daļām. Tā visi izglābās krastā. / Apustuļu darbi 27: 43-44 / Ir, es ticu, ka ir saskatāms Dieva lielais plāns, piesaistīt kādu no mums, kas ir vieni, kas ir savā veidā īpaši, iemīlēti pa vienam, lai saturētu kopā lielumu un šīs daudz cilvēku grupiņas, kas šajā konkrētā situācijā bija 276 ( AD 27:37) . Pārsteidzoši cipari. Tas pat ir maz, citā reizē, lai glābtu visu Savu tautu, Dievs lika ķēniņa sirdī veikt tautas skaitīšanu un pārvietot visas valsts iedzīvotājus, lai Marija ar Jāzepu, kas zem savas sirds nēsāja vienu dvēseli, lai tā nonāktu tur, kur tā spētu pievienoties savam ganāmajam pulkam un kopā vidotu vienu, kas pievienojas pārējām 99. Līdz ar to- dāvinājis mums visus pārējos, lai mēs izglābtos. Caur šo Svēto grāmatu rakstiem es redzu, cik ļoti Viņš katru no mums mīl, cik neizsakāmi liela ir Viņa mīlestība uz visiem un uz katru vienu.

FOTO: Aiz Pāvilostas krastiem / Maijs / 2016

4. diena / pēdējais mirklis pirms Taize

Rīta mirklis ar pantu no Apustuļu darbiem: The Message Acts 8:26-28 Later God's angel spoke to Philip: "At noon today I want you to walk over to that desolate road that goes from Jerusalem down to Gaza." He got up and went. He met an Ethiopian eunuch coming down the road. The eunuch had been on a pilgrimage to Jerusalem and was returning to Ethiopia, where he was minister in charge of all the finances of Candace, queen of the Ethiopians. He was riding in a chariot and reading the prophet Isaiah. //8:026 And the angel of the Lord spake unto Philip, saying, Arise,
           and go toward the south unto the way that goeth down from
           Jerusalem unto Gaza, which is desert.//
Atkal ceļā. Šodien ceļš ved no Ravensburgas uz Francijas Taize komūnu. Dodamies garām Šveicei, skaistiem laukiem, kalniem un skatiem
Kas gan varētu salīdzināties ar to, kas ir redzams ceļā. Katrs ceļa mirklis ir neatsverams un neatkārtojams un tas sauc, lai tajā dotos, jo tāpat kā toreiz Etiopieti satiktdams Filips, tā arī mēs nekad īsti nevaram būt droši un pārliecināti uz kurieni aizvedīs mūsu izteiktie Vārdi, jo tie neatgriezīsies līdz nebūs paveikuši to, kamdēļ sūtīti. Brīnišķīga šī pasaule ak jel mans mīļais Dievs, kaut es varētu būt Tavās rokās vienumēr kā tukš trauks, kuru Tu vēlētos piepildīt atkal un atkal.

Ceļš pa ko daudzi nestaigā

Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu: tur daudz nestaigā. Un cēlies viņš gāja. Un,lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes ievērojams kambarkungs, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. / Apustuļu darbi 8:26-27 /

Kad tiek pieminēta šī rakstvieta, tad man vienmēr rodas jautājums, kas tie īsti ir par ceļiem un kā tas būtu saredzams mūsu dzīvē? Pēc izdzirdētā vārda draudzes sapulcē, manī atkal radās šis jautājums, ko uzdevu sevī mītošajam Svētajam Garam. Kā atbilde, manī atvērās kā kalnaina vīzija- ceļš, kurš ved strauji augšā un lejā, bet viennozīmīgi tas iet uz priekšu. Nākamajā dienā, sociālajā portālā ieraudzīju paziņojumu par mākslinieci, kura savus sapņus ar fotošopa palīdzību pārvēršot mākslas attēlos. Teikšu godīgi, ka šajos attēlos ieraudzīju savas vīzijas vizualizāciju. Vēl pāris dienas vēlāk, kad atrados Lietuvas Kuršu kāpas teritorijā, piedzīvoju interesantu gadījumu- izejot savā ceļā, ar mērķi doties gar jūras krastu, biju virzījusies pa veloceliņu, jo pēc kartes tā izskatījās tuvāk. Tātad, apdzīvotā vietā Preila, stāvot pie apvidus kartes, pamanīju cilvēku ar suni, iztaujājot ceļu, viņš ieteica noteikti doties pa stigu, taisnā ceļā cauri mežam. Un lūk, šeit viskoncentrētāk piedzīvoju vīzijas izstaigāšanu dabā. Ceļš veda stāvus augšā kāpā un tad lejā. Pēc atmiņas varu teikt, ka tā bija visu šo noieto 400km visskaistākā vieta, kurā esmu pabijusi. Trīs dienu pirms ceļojuma noslēguma, nokļuvu kādā draudzes lūgšanā, kurā kā apstiprinājuma  vārds izskanēja pamudinājums, izstaigāt, doties, lūgt, jo visur, kur tiks noliktas jūsu pēdas, tā vieta būs iemantota jūsu. Tātad, mans secinājums pagaidām ir tāds,- katram meklēt savu ceļu dzīvē, darīt to aktīvi, kļūt par to, kurš dzird sevī Gara balsi, mācīties to atpazīt, sekot tai un kļūt par kalpotāju, paklausot šai balsij. Papildus tam visam, mēs tāpat līdz galam nekad nezināsim sava ieguldījuma nozīmīgumu, jo dodoties ceļā satiktie cilvēki ir tie, kas aiznesīs vārdu tur, kur tam paredzēts nonākt. Ikdiena tajā būs ne kā taisns gluds un mierīgs, bet gan kalnains, brīžiem līdzens, līdz ar to ar negaidītiem skaistiem skatiem, pavērsieniem, pārsteiguma pilniem brīžiem, dažādiem apstākļiem, raksturiem, noskaņojumiem un galu galā priekam par dzīvu un aktīvu dzīvi. Nekad neskatīties uz to kā uz apgrūtinājumu, jo tas ir kā ceļš, ceļojums un piedzīvojums, kas tiek piedāvāts katram no mums kas ir apvienots kā dzīve un kā atpūta vienlaicīgi.

FOTO: Night in Tent / Road 16km around River Irbe / End Point of Kolka / Preila Road / 2016 / may /