The Message Bible / Psalms 8:3-4 I look up at your macro-skies, dark and enormous, your handmade sky-jewelry, Moon and stars mounted in their settings. Then I look at my micro-self and wonder, Why do you bother with us? Why take a second look our way?
Jes, what are we, because we was really sinners and didn`t evan love You.. Love Your Heart My GOD. Is nothing more beautifull like You!
kas mēs esam, ka Tu mūs uzlūko,.. ?... ja nu vienīgi tas, ka Tu pats mūs radīji un no paša iesākuma atzini par gana labiem. Tas ir fakts. Tas ir pierakstīts. Un tas ir pietiekami labs arguments.
Kaut cilvēciskā daba uzdod jautājumus un provocē pati savus mazākos neticības resursus, tos palielinot pasaules mērogā. Paradokss. Pilnīgs farss. Nonsens. Šajā taču nav nekādas loģikas. Nu nav, ka saku, ka nav un viss. Bet, ko es cilvēks daru? Es iznīcinu sevi ar savām domām, raustot katru negantu ideju, kas palido man garām.. Un kāpēc es tā daru? Es nezinu. Varbūt neticības dēļ. Neticot, ka Dievs Pats ir mani radījis un arī paredzējis man visus nepieciešamos resursus dzīvībai un dievbijībai. Ne vienkārši paredzējis priekš kādas dienas, kas vēl tikai pienāks, ne priekš kādas polnības dienas, kad es būšu gatavs, ne priekš dāvanas 50tajā dzimšanas dienā, vai 100tajā, .. bet jau ir devis, un tas notika manā dienā, kurā es atzinu, ka Kristus ir miris un augšāmcēlies par maniem grēkiem un grēka upuris vairs nav vajadzīgs nest. Ko gan teiksiet par to? Vai ir taisnība uz zemes? Es domāju, ka ir. Un es saku, ka ir! Lai vai kas mani gaidītu, Dievs ir apsolījis mani nepamest, līdz es pats brutāli Viņu neaizsūtīšu prom. Es varu būt dzīvs un varu arī darīt labus darbus, jo man ir pārpilnība visā. Varbūt, ja man nepietiek, tas tāpēc, ka es neizaicinu savas robežas, kuras samazinās, kad sēžu uz dīvāna un manu skatāmo seriālu liste pagarinās un vairojas kā sēnes pēc lietus un neatliek man vairs laika priekš Dieva. Mēs varam pazaudēt visu. Nav taisnība, ka vienreiz iepazinis, es to nekad nekad nepazaudēšu... Es nevaru sākt un turpināt būt ļauns, jo man taču tika dots drošības spilvens priekš visām situācijām, kurās pats iekulšos. ..
Un tomēr, mēness un saule ir kā dārgakmens, kā rotaslieta, kas tapusi varena meistara rokās.. Un cilvēks ir mikro struktūra, par kuru sarežģītāka ir tikai Paša Radītāja skaistā un mīlestības bezgalīgā SIRDS.
Jes, what are we, because we was really sinners and didn`t evan love You.. Love Your Heart My GOD. Is nothing more beautifull like You!
kas mēs esam, ka Tu mūs uzlūko,.. ?... ja nu vienīgi tas, ka Tu pats mūs radīji un no paša iesākuma atzini par gana labiem. Tas ir fakts. Tas ir pierakstīts. Un tas ir pietiekami labs arguments.
Kaut cilvēciskā daba uzdod jautājumus un provocē pati savus mazākos neticības resursus, tos palielinot pasaules mērogā. Paradokss. Pilnīgs farss. Nonsens. Šajā taču nav nekādas loģikas. Nu nav, ka saku, ka nav un viss. Bet, ko es cilvēks daru? Es iznīcinu sevi ar savām domām, raustot katru negantu ideju, kas palido man garām.. Un kāpēc es tā daru? Es nezinu. Varbūt neticības dēļ. Neticot, ka Dievs Pats ir mani radījis un arī paredzējis man visus nepieciešamos resursus dzīvībai un dievbijībai. Ne vienkārši paredzējis priekš kādas dienas, kas vēl tikai pienāks, ne priekš kādas polnības dienas, kad es būšu gatavs, ne priekš dāvanas 50tajā dzimšanas dienā, vai 100tajā, .. bet jau ir devis, un tas notika manā dienā, kurā es atzinu, ka Kristus ir miris un augšāmcēlies par maniem grēkiem un grēka upuris vairs nav vajadzīgs nest. Ko gan teiksiet par to? Vai ir taisnība uz zemes? Es domāju, ka ir. Un es saku, ka ir! Lai vai kas mani gaidītu, Dievs ir apsolījis mani nepamest, līdz es pats brutāli Viņu neaizsūtīšu prom. Es varu būt dzīvs un varu arī darīt labus darbus, jo man ir pārpilnība visā. Varbūt, ja man nepietiek, tas tāpēc, ka es neizaicinu savas robežas, kuras samazinās, kad sēžu uz dīvāna un manu skatāmo seriālu liste pagarinās un vairojas kā sēnes pēc lietus un neatliek man vairs laika priekš Dieva. Mēs varam pazaudēt visu. Nav taisnība, ka vienreiz iepazinis, es to nekad nekad nepazaudēšu... Es nevaru sākt un turpināt būt ļauns, jo man taču tika dots drošības spilvens priekš visām situācijām, kurās pats iekulšos. ..
Un tomēr, mēness un saule ir kā dārgakmens, kā rotaslieta, kas tapusi varena meistara rokās.. Un cilvēks ir mikro struktūra, par kuru sarežģītāka ir tikai Paša Radītāja skaistā un mīlestības bezgalīgā SIRDS.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru