Man liekas, ka caur šo es beidzot ieraudzīju lielo atšķirību, kādu noziegumu nodara reliģija un kas tas ir. Reliģiska ticība un tās izpausmes ir tādas, kas kalpojot vārdam, izvēlas vieglāko ceļu un neieliekot sirdi un tās mīlestību, kaut ko pieprasam. Reliģija nozīmē visu pirkt un par to maksājot ar zagtu vai aizlienētu naudu, cerot, ka tā nekad nebūs jāatdod. Tas ir ceļš, kad negribas nekur iet, bet prasīt, lai kāds cits aiziet pēc bulciņām. kad vieglāk ir aizmigt uz dīvāna un pagaidīt kad pienāks labāki laiki, jo gribas vēl pasnaust. Ar visu šō mēs izvēlamies vieglāko un "Tu to vari izdarīt labāk par mani", ceļu, nevis paši pakalpodami, varbūt pat tikdami pazemoti, vai apsmieti. Sāpīgākais un nozīmīgākais ir tas, ka mēs neļaujam pārveidoties paši savai sirdij. Ko tad mēs varam šajā dzīvē pazaudēt? Kas tad mums tāds pieder? Ja arī visi gribētu tā darīt un kalpot viens otram, vai tad būtu slikti visiem kopā aiziet uz veikalu pēc našķiem? Vai bariņā doties pie kāda mājās, lai aiznestu zāles vai tēju sasirgušajai sirmmāmiņai. Mūsu sirdis tad strauji izmainītos un kļūtu daudz piepildītākas ar mīlestību. Tas tak gan būtu jauki vai ne?
FOTO: Greenhouse / Jardin Botanique de Lyon / Parc de la Tete d`Or / France / Jul / 2016 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru