ceturtdiena, 2016. gada 14. jūlijs

Kādu brīdi būšu ceļā / Uz sirds plāksnes 1. diena

Ir pienācis moments, kad laiks mazliet nomainīt komforta mirkļus pret īstu komfortu un doties ceļā. Šoreiz uz ilgāku laiciņu, patiesībā, tam pagaidām ir atvērta datuma statuss. Lai tas nevienu nemulsina- pie interneta iespējām ziņošu par notiekošo. Katrā ziņā, šorīt no Tukuma stacijas pulksten 4:54 vilciena sēdvieta, kura bij paredzēta tieši man, ir veiksmīgi aizpildīta un precīzi 7 ir paredzēts starts no galvaspilsētas Rīgas, strēlnieku laukuma. Šorīt ieskatoties spogulī, sapratu, ka dienas puzles gabaliņs ielikts pareizajā vietā, jo vakardienas saruna par tāfelēm man pie sienas ieguvusi atrisinājuma saucienu- lietas un vietas, kā arī konkrēti cilvēki mūsu dzīvē atrodas katram kā palīgi, kas papildus tam visam arī mēdz paši pieteikties un grupēties, lai kļūtu atpazīstami. Te nu arī slēpjas māksla ieraudzīt un mācīties lasīt šīs zīmes, kuras pašas vēlas atklāties. Man uzticēts šai dzīvē pašam kļūt par tīru virsmu rakstīšanai, kurai Pats Dievs rakstīs Savu mīlestības vēstuli. Vai nav skaisti apzināties, ka mēs katrs Viņam esam gabaliņš no sirds, kur uzrakstīt- Es tevi mīlu, jo tu esi Mans..
Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, Salamana Pamācības 3:3



FOTO: dienas mirkļi / Tukums /

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru