Jo Kungs mani sargā /

Psalms 3:1-4 God! Look! Enemies past counting! Enemies sprouting like mushrooms, Mobs of them all around me, roaring their mockery: "Hah! No help for him from God!" But you, God, shield me on all sides; You ground my feet, you lift my head high; With all my might I shout up to God, His answers thunder from the holy mountain.

Dievs ir radījis mūs, līdzīgi kā mēs radām savus bērnus- mīlestības dēļ. Bērni ir mīlestības auglis un visu pieskata Dieva gādīgā Tēva sirds. Mums pašiem nav skarbi jāmeklē jēga, jo paši to nespējām ietekmēt, to jau ir izdarījis Tēvs mūsu vietā, Viņš pirms visa, pirms mēs mīlējām Viņu. Ja bērns pieietu pie vecākiem un jautātu- kāda jēga, ka es esmu, es domāju vecākiem tas liktu aizdomāties, no kurienes šis jautājums. Bet, ja atbildes vietā skanētu- jo mēs mīlam viens otru, tas būtu skaisti vai ne? Dievs spēj atjaunot šīs salauztās bērnības atmiņas, šīs nepareizi veidojušās dzīves pārdomas un negatīvo pieredzi, kaut visapkārt pasaule un draugi bieži saka pretējo. Nesen, kad pastaigājos gar jūru kādas dienas, tad sajutu tajā milzīgu mieru un mierinājumu, bet pastāstot par vienatnes pārgājienu apkārtējiem, viņu pirmais jautājums bija- viena; tev nebija bail? Ceļā es pārdomāju daudzas domas un viena no tām, kuru nācās cilāt tieši pēc tam, bija baiļu jautājums. Ja analizē situācijas, kuras redzēju krastmalā, tad tur varētu izveidot pāris šausmu filmu iedvesmojošus sižetus. Jeb pareizāk sakot, es tos jau biju redzējusi šausmu filmās, kuru dēļ bij bailīgi atrasties pasaulē. Es sapratu, ka līdz šim redzētās negatīvās filmas, tiešām ietekmē manu ikdienas sajūtu uztveri. Daudzas no tām iedveš reālas bailes, tās pat šķiet ir radītas, lai iedvestu bailes. Pat jauni vīrieši man jautāja, vai man nav bail? Es domāju, tas liecina, ka viņiem pašiem ir bail. Kaut pie televizora ekrāna  jūties drošībā un pasargāts, bet kaut kādā mirklī, šīs izmodelētās situācijas var atgriezties un pajautāt tev- vai tas tev neatgādina kādu gadījumu, kur kaut kas toreiz beidzās ļoti bēdīgi?! Es runāju pilnīgi nopietni, jo mēs nekad nezinām, kurp aizvedīs mūsu ceļi. Viennozīmīgi varu teikt, ka esam nonākuši līdz laikam, kad neticīgajiem tikpat ticīgajiem, ka ir kāda pagātnes vienaldzības dēļ, iegūta negatīva emocionāla pieredze, vajā mūsu prātu pilnīgi bez iemesla, un tas ir lielākoties dzīves bez Dieva rezultāts. Mēs, kā kultūra, kā sabiedrība pārāk ļaujamies kino, mūzikas, pagānisma zīmju, brīvās domāšanas modeļiem un nesekojam Dieva 10 baušļiem un nemeklējam Dieva mīlestību it visā. Es pieļauju, ka tas skar mūs ikvienu. Ja tu tāds neesi, tad esi dzimis laimes krekliņā vai arī dzīvo savos maldos. Jo, pat nevēlēšanās pieiet klāt pie kāda cilvēka, lai pajautātu cik pulkstenis, strīdu risināšana kliedzot, šķirtas laulības, iespītēšanās, lamu vārdu izrunāšana uz otru, ja tu man tā, tad es tev šitā, un tamlīdzīgi, tas viss ir nepareizs modelis, ko praktizējam viens uz otru, jo nemeklējam saskanīgo Dieva ceļu, kur valda miers, prieks, piedošana, pazemība, mīlestība, cerība, kas ir svētas  lietas pret kurām nav likuma, pret kurām nav neviena vārda, ko pateikt pretī, lai būtu iespēja nosodīt. Lūk, cik labs ir Mūsu Kungs, kurš iedod šos risinājumus kā sasniegt mieru, prieku un mīlestību mūsu ikdienas dzīvē.

FOTO: / Klaipeda-Smiltyne / 2016 / 2nd May /