Sirds. Ko nozīmē sirds stāvoklis, pozīcija, noskaņojums? Vai to vispār iespējams apzināties? Blakus vilcienā apsēdies cilvēks, kuram nav māju, bet kuram ir sirds, mazas pudelītes, pāris draugu, un viņam ir jūtas, ir kāds, kurš viņu apbižo un biļete līdz noteiktam mērķim. Iespējams, ka viņš brauc līdz mājām. Viņš palūdza kafiju, to izdarīdams tikai ar žestiem.. Mana sirds raud par šo visu... Par apmaldīšanos dzīvē, sajūtās, telpā, cilvēkos, par alkohola mākoni, par sāpēm, cerībām, mīlestību. Kā piederības zīmi, viņš nēsā jaunavas Marijas attēlu un man nezināmas izcelsmes spīdošas rotas. Viņam tas varētu nozīmēt daudz. Tās varbūt ir atmiņas, varbūt māju sajūta, varbūt laimīgas ģimenes vai mīlošas sievas asociācijas. To zina un varbūt pat neapzinās neviens. Viņš neizdzēra kafiju, bet ielika to maisiņā un aizgāja sēdēt vagona otrajā galā. Man pašai likās, ka šī īr briesmīgākā kafija ko esmu dzērusi. Kādam varbūt tā tagad nozīmē pašu labāko. Par to ir vērts aizdomāties. Pateicība ir pats svarīgākais. Bijība, pateicīga sirds, un augstāk mīlēt visus, kā sevi pašu. Kā apzināties cik mīlēt, ja sevi nemīli?! Tad sanāk, ka latiņa maina virzienu. Tā neatrodas pienācīgi augstu. Ko nozīmē pienācīgi augstu? Manā skatījumā, tik, lai citi spētu sajust visu cik vēlies tiem parādīt. Ja augstumi nesakritīs plus mīnus, tad var gadīties konflikts. Es nedomāju kautiņu šajā gadījumā, bet sava veida diskomfortu, kuru būs iespējams sajust. Labākajā gadījumā abām pusēm, lai abas spētu mainīties un citu reizi sasniegtu augstāku emocionālās inteliģences līmeni. Varbūt var likties, ka tas nav svarīgi, bet tas tikai tā pavirši skatoties var izlikties, jo cilvēkam tomēr ir svarīgs iekšējā miera un blakus cilvēku sapratnes komforts. Katram ir svarīgi nonākt savā drošajā zonā, kur nejūties apdraudēts. Ko nozīmē būt apdraudētam? Es pieņemu, ka tas varētu būt saistīts ar psiholiģiskiem faktoriem, kā netraucēta dzīvošana, kas arī nozīmē nemainību visādos jautājumos. Nemainība saistīta ar lietām kuras nemainās. Piemēram nemainīgs darba apjoms un režīms, ierastā atpūtas kārtība. Jebkura jauna apmācība, jauni pienākumi, mainīgs darba grafiks, mainīga dzīves un darba vide traucē cilvēkam ierasto komforta miera kārtību. Vienvārdsakot, tas kaut kādā veidā traucē dzīvot. Sanāk tāds paradokss- gribam itkā pieaugt, virzīties karjerā un personiskajā attīstībā uz priekšu, kļūt gudrāki, stiprāki, attīstītāki, stresa noturīgāki, bet principā neesam gatavi tajā ieguldīt nekādas īpašās pūles, jo tad mums nāktos atteikties no personīgā ierastā un itkā iegūtā komforta, kas pēc mūsu domām, nav nācis viegli. Īstenībā, ir pat tāds populārs apzīmējums sabiedrībā, ka mums ir tiesības uz to un vēl daudz ko, mums pat pienākas izteikti daudz kas. Mans personiskais viedoklis ir tajā, ka mums īstenībā maz kas pienākas. Mēs esam saņēmuši žēlastību no Dieva, kaut paskatoties, tā godīgi uz savu dzīvi, katrs varētu pateikt, ka pat to neesam ne par matu pelnījuši. Atzīsti, ka bieži esi kādu sāpinājis vai atteicis palīdzību, savas vajadzības nolikdams augstāk par citu vajadzībām. Žēlastību esam saņēmuši kā dāvanu un to mums nāktos atzīt, tas būtu labākajā gadījumā. Ja nebūtu šīs žēlastības, tad vecās derības laikā, pirms Kristus, par daudzām lietām mūs un mūsu ģimeni, pat lopus un mantu iznīcinātu un nomētātu ar akmeņiem. Skatoties uz šo, es priekš sevis ieraudzīju, cik svarīgi ir apzināties, kāpēc rakstos minēts teksts, ka Viņš mūs ir iemīlējus pirmais. Tā apdomājot, varētu saprast, ka tādi kādi esam uz šo dienu, mēs nespētu Viņu nemaz iemīlēt, jo īstenībā salīdzinoši maz mūsos ir mīlestības. Esam nodzīvojuši līdz laikam, kad mums ir no jauna jāmācās mīlēt un jāmeklē šis tīrais evaņģēlijs, kas apraksta, ko nozīmē mīlestība. Ne velti mūsu rokās ir šī grāmata- Bībele, kas sarakstīta tieši šim laikmetam, šim laikam, lai atrastu un saprastu, ko Dievs no iesākuma bija ieplānojis. Starp citu, tiem kas nekad nav lasījuši vai iedziļinājušies Bībeles tekstos un sūtījumā, ko nes šī grāmata- varu pateikt, ka tā tieši un konkrēti definē un nosauc vārdos, kas paskaidro konkrētas darbības, kā piemēram, mīlestību, bijību, gudrību, cerību un visu citu pārējo kas atrodams uz šīs zemes. Tā atklāj situācijas, raksturus un cilvēka psiholoģiskos momentus, lai katrs spētu ieraudzīt sevi vienotajā kopējās radības modelī. Un tad man gribas izteikt frāzi- no iesākuma tas tā nebija. Sālamans, kurš sasniedzis gudrības augstumus saka, ka nav nekā jauna, kas jau nebūtu bijis zem saules.
FOTO: / The Same Train Which is a Story / 2015 /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru