svētdiena, 2013. gada 17. marts

Bībele no sākuma I

Sāku lasīt no sākuma
1 Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. 
2 Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. 
3 Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. 
4 Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. 
5 Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena. 
6 Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem." 
7 Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. 
8 Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts - otra diena. 

1.Mozus 1:1-8



Izmantojot man pieejamo vārdu brīvību, izsaku savas personīgās domas un pārdomas-




Vispirms bija gudrība, kas pavadīja visu radīšanas procesu. Tumsa bija pār dziļumiem, tas nozīmē, ka bija dziļumi. Tālāk lasām, ka Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem; No tā es secinu, ka Dievs nebija viens, bet bija kopā ar Garu- ar Svēto Garu, kas saistīts ar ūdeņiem, tā ir dzīvība, kas mums katru dienu nepieciešama. Tātad, sanāk, ka ir radīta zeme, kas 2.pantā teikts- bija tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, tātad bija dziļumi un ūdeņi, jo Gars lidinājās pār tiem. Sanāk, ka principā ir zeme, kas ir visa masa, kura veido dziļumus, kam pa virsu ir tumsa, bet apakšā ir ūdens. Tātad, lai tiktu pie ūdens, ir jādodas dziļumos. 6.pantā teikts, ka ūdeņi tiek sadalīti ar velvēm. Tātad, ūdeņi nav visi vienoti, ir dažādu līmeņu un tie nav savienoti. Ļoti gudra doma, piesārņojot kādu ūdeni, paliek citi avoti, jo Dievs ir parūpējies,lai tie būtu atdalīti. Ja kaut kur ir inde, tad mums vienmēr tiek dota iespēja doties citos ūdens meklējumos, jo tā saka Bībele. Vispār, ar to ūdeni es saprotu mūsu garīgos meklējumus, kas veldzē, tie ir vārdi, kas stiprina, atklāsmes, kas atklāj patiesību. Nezinu, vai kādam no jums ir kādreiz tāda sajūta parādījusies, ka nepieciešams pilnīgs mirkļa, dienas, dzīves restarts, kad liekas, ka vispār nekam nav jēgas, ne darbam, ne domām, ne grāmatām, ne sistēmai, ne ģimenei. Un sanāk, ka ne ēdiens, ne lupatas, ne cilvēki tad nevar palīdzēt, jo palīdzēt var tikai un vienīgi Dieva Vārds, šis ūdens, kas remdē slāpes. Dievs zina, ko mēs gribam, kas mums nepieciešams, jo Viņš mūs ir radījis, Viņš pazīst mūsu katru elementu, atomu, katru dziļumu un gludumu, katru domu gājienu un rīcību. Iedomājaties, ka jūs mājās sēžot uztaisāt kādu elektronisku verķīti- robotiņu, un spēlējaties ar to, ..mirklī, kad kaut kas noiet greizi- nokrīt kājiņa, vai apstājas kāds mehānisms, tad jūs tak zināt, kas šim par vainu. Atšķirība no mūsu radījumiem un Dieva radītajām lietām ir tā, ka Dievs rada visu perfektu un nesalīdzināmi sarežģītāku. Cilvēks kā radījums ir vesela sistēma, kas iesaistīts vidē, viens cilvēks nevar pastāvēt, tam vajadzīgs vēl kāds un arī vide, kas radīta speciāli tai. Kā teica filmā The Encounter 2010- mēs dzīvojam ļoti sarežģītā sistēmā.
Bet par to cik cilvēks un radība ir unikāla- citreiz, atgriežoties pie pirmajiem pantiem Bībelē. Tumsa bija pār dziļumiem- tumsa kā slānis, kas pārklāj, nosedz, izlīdzina to, kas ir apakšā. Tumsa tiek atdalīta no gaismas. Tie tagad ir atsevišķi elementi, kas nekādi nav savienojami, jo tā rakstīts pēc Dieva Vārda. Ko tas mums varētu izteikt? To, ka nav tādu labo grēku, labās tantes vai baltie meli. Ir pienācis laiks saukt lietas īstajos vārdos- meli ir meli un grēki ir grēki un tas ir pretrunā ar bauslību. Tātad, ir tumsa un gaisma, labs un slikts, grēks vai taisnais. Tālāk tumsa tiek nosaukta par nakti, kas attiecīgi ir pāri dziļumiem. No tā secinu, ka tur kur Bībelē minēta nakts, vai nakts dzīvnieki- tas nozīmē kaut ko grēcīgu, vai vienkāršāk izprotams kā tumsonību. Es īsti nezinu, kāpēc, bet vārds tumsonība  vislabāk raksturo un ir saprotams daudziem cilvēkiem kā pilnīgu garīgā, vai gaismas iztrūkumu, tas kas dzīvo aprobežotu dzīvi. Padomājiet paši, ar ko jums asociējas izteiciens, ka kāds dzīvi pavadījis tumsonībā. 
Un Gaisma tika saukta par dienu. 5.pants- tapa vakars (vispirms) tad rīts. Es nezinu, vai tam ir ļoti liela nozīme, vai tikai mazliet nozīme, bet kaut ko loģisku tas gan varētu nozīmēt. Tātad, vakars un rīts veido 1 dienu. Cik zinu, Bībeles 1 diena turpmākajos rakstos apzīmē mums parasto  1 gadu. Tas raisa pārdomas. Ko nozīmē 1 gads priekš mums? Sāku iedziļināties un paanalizēju mazus bērnus, kas notiek ar mazuli, no tā piedzimšanas brīža līdz gada jubilejai. Vienā gadā bērns var iemācīties pazīt lietas, apjomus, uztvert attēlus, pat ļoti sīkus, atšķirt cilvēkus, prasīt kaut ko, norādīt, ar savu valodu pieprasīt veikt konkrētas darbības, kuras var atpazīt apkārtējie, staigāt, ēst pieaugušo pārtiku, sēdet uz podiņa, pat prasīties uz to, atšķirt garšas un pat izrādīt protestu, atteikties kaut ko darīt- ļoti daudz lietu mazs bērns apgūst savā attīstībā viena gada laikā. Būtiska iezīme, kas stāv visam pāri - ir vecāki, mazajam nepieciešama apkārtējo palīdzība, tas nevar augt viens pats savā nodabā. Es gribētu, lai mēs šo piemēru asociētu ar sevi, no mirkļa kad piedzimstam Kristum, kad atzīstam savu grēcīgo dabu un apzināti ar savu saprātu piekrītam sekot Kristus mācībai. Tad mēs esam kā mazi zīdaiņi, kam nepieciešama apkārtējo aprūpe. Svarīgi ir saprast, ka mirklī, kad saprotam, ka mākam kustināt kājas un spert soļus, mēs vēl neprotam sameklēt paši sev pārtiku un spēt paši apģērbties. 
Pirmkārt, viena diena, otra diena, tas norāda cikliskumu- tas ir dabīgs process. Attīstības posmi, tie ir dabīgi uz zemes. Viss uz zemes ir ciklisks, posmi pat ir uzsvērti atdalīti, tos iespējams definēt un saskatīt, nojaust un loģiski izspriest. Pēc vakara nāk rīts, pēc tumsas nāk gaisma. Rīts pienāks jebkurā gadījumā, jo tā saka Bībele 5.pantā. Principā, tas ir ideāli, jo sanāk, ka Dievs mums ir apsolījis nākamo rītu. Lai ko mēs izdarītu, lai kādi mēs būtu, rīts darbojas kā neatkarīga struktūra, tas nāks pēc vakara. Interesanti, ka mēs dzīvojam vienā sistēmā, bet ir lietas, kas mums notiek paralēli, kas attiecīgi nozīmē, ka paralēles nekrustojas- mēs nevaram ietekmēt daudzus procesus. Fantastiski. Tas kārtējo reizi apliecina izteicienu, ka lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt, mums par tām nav jāsatraucas. Tu taču nevari ietekmēt to, ka šodien ir diena, tad kāpēc bendēt nervu sistēmu un apzināti atbalstīt farmācijas nozari, ja tev ir dota pilnīga izvēles brīvība to nesagraut. Tātad, par to, kāds būs rīts- jau nu gan ir atkarīgs pilnīgi no mums. Šeit ir tas punkts, ko cilvēki parasti piemin, ka katrs pats savas laimes kalējs, ka katrs pats ietekmē savu likteni. Tā ir pilnīga taisnība, bet tikai ar nosacījumu, ka dienas ritējumu gan mēs nevaram ietekmēt. Es pieļauju domu, ka uz planētas zeme ir ļoti daudz procesu, kurus mēs tomēr nevaram ietekmēt. Tas nu tā,..tas, ka mēs tos neredzam un neatpazīstam, nenozīmē, ka tie tur nav. Šeit man labpatiktos izteikt vienu savu mīļu izteicienu: Ja dziļi mežā nokrīt koks un neviens to nav redzējis un dzirdējis, tas nenozīmē, ka tas nav noticis. 
Tātad, ar kādām domām aizgāji vakarā gulēt, ar tādām pamodies, jo rīts ir turpinājums vakaram, tas ir nebeidzams savienots cikls. Tas, ka atdalīts vakars no rīta automātiski nenozīmē, ka tumsa būs nakts. Redzot tumsu- tas var nozīmēt gan rītu gan vakaru. Tamdēļ, lai nesajauktu debespuses, mums jābūt jūtīgiem, jāvēro, jāskatās pazīmes, mēs nedrīkstam izlaist posmus vai sajaukt ciklus. Nesekojot līdzi mēs varam sajaukt vakaru ar rītu. Itkā jau tas var arī neko nemainīt, bet dabīgi tas gan nav. Tā nav pareizā kārtība, kādu noteicis Dievs, mūsu Radītājs. Sanāk, ka mēs izejam ārpus likuma. Bet, ja mēs patiešām vēlamies būt pazemīgi Kristus sekotāji, tad mūsu interesēs ir pievērst uzmanību cikliem, procesiem, pareizai kārtībai, citādi var rasties nepatīkami pārsteigumi un pārpratumi. Ko nozīmē sajaukt virzienus- tas ir iet pa ceļu pretējā virzienā. Fakts kā tāds, ka esi sajaucis virzienus, jo nav zināms izejas punkts- sanāk, ka tu nezini uz kurieni tu ej, esi sajaucis, kurā pusē saule riet un kurā lec. Tam var būt bēdīgas sekas. Viennozīmīgi, var jau gadīties, ka tava intuīcija ir pareiza, bet ne visiem tā var paveikties. Katrā ziņā ir jāņem vērā fakts, ka ceļš ved uz priekšu, t.i. tev nezināmā virzienā, nepazīstamā vidē. Jo jaunas lietas nes līdzi jaunu vidi un jaunus iespaidus, kas viennozīmīgi nav ierasti vai pierasti vai atpazīstami. Tātad, tas pastiprina domu, ka vari sapīties meistarībā. Tev var nākties doties atpakaļ, tu vari zaudēt laiku un saprašanu. Vari pat nokavēt procesus, kas varētu tev palīdzēt veiksmīgāk virzīties uz priekšu, ceļā uz patiesību. Ja esi nogulējis pāris dienas, tad vari nepaspētu uz iecerēto lidmašīnu. Tos varētu saukt par tavas dzīves pieturas punktiem- notikumi, par kuriem esi samaksājis par biļeti. Teorētiski jau nekas nenotiks- var iegādāties citu, bet mēs nekad nevaram paļauties uz to, ka attiecīgajā mirklī mums līdzi būs nepieciešamā summa. Var gadīties pamosties plikam bez ierastā telefona un personas apliecinošu dokumentu, pasi vai naudas maku. Es runāju līdzībās, tu vari būt apmaldījies un nespēj atcerēties nevienu telefona numuru- tas ir normāli priekš mūsdienām. Es pati neatceros nevienu telefona numuru. Labi tas nav, bet tā ir realitāte, mēs esam tā pieraduši pie tehnoloģijām, ka uz tām paļaujamies uz visiem 100%. Principā, esam iemācījušies, pieraduši dzīvot īstermiņā, nedomājot par rītdienu un to, ko darīs nākamā paaudze pēc mums. 
Viena cilvēka dēļ, vilcienu neapturēs, arī grupas dēļ vilciens aizies laikā. Lai ievirzītu procesus sev vēlamā virzienā, mums jāsaprot, ka par to ir jāmaksā cena. Par jebkuru lietu ir jāmaksā cena. Jābūt īpašai pazīšanai, jāvelta laiks, līdzekļi, un tas jādara no sirds. Prezidenta dēļ var aizkavēt vilcienu uz pāris stundām. Jautājums, Vai tu esi prezidents, ka vari atļauties gulēt? 
Gribas tomēr, uzsvērt, cik būtisks ir dzīves pirmais vai viens gads kā tāds. Mēs varam no zīdaiņa, kas tikai ēd, kakā un raud, un pats vēl neizprot ko iespējams izdarīt ar savu ķermeni- no tāda stāvokļa gada laikā izmainīties līdz skaņu izrādīšanai, ēdiena pilnīgai nomaiņai, staigāšanai, labā un ļaunā atšķiršanai, lēmumu pieņemšanai. Cikliem ir ļoti liela nozīme. Mūs dzīve sastāv no cikliem, viena diena nomaina citu, tas ir normāls- dabīgs process, ko nav nepieciešams apstādināt. Es gribētu uzsvērt mūsu- pieaugušo cilvēku attīstību un iespējas- mēs piedzimstot Kristum vai kādai idejai- pirmajā posmā ir vislielākās potences attīstīties. Patiesībā, mēs varam piedzimt katru dienu no jauna un izmantot katras piedzimšanas bezgalīgo attīstības potenciālu. Tas ir dabīgs process, kam varam iet cauri, no tā nav jākautrējas, ka esam kā jauniņie- tam ir tikai un vienīgi pozitīva vērtība. Apstāties attīstībā nav pilnīgi nekādas vajadzības. Protams, pāri visam vienmēr paliek mūsu izvēle. atzīmēšu, ka katram posmam ir jāiziet cauri, tikai tā mēs dabiski un bez tālejošām sekām varam tikt uz priekšu. Tāpēc, sāksim no sākuma un gadu gaitā tu pārvērtīsies attīstībā līdz nepazīšanai. Attīstības kods mūsos ir ģenētiski, tas atkal ir dabīgs normāls process mūsu organismam un būtībai. 
Lietas mums atklājas, visās jomās, arvien dziļāk un dziļāk, un katram ir iespēja kļūt par profesoru, Nobela prēmijas laureātu, Zelta palmas zara vai Oskara ieguvēju, vai 5. augstāko izglītību diplomandu, nesasniedzot 100 gadu vecumu. Cilvēka prāts ir fenomenāla lieta- katrā ziņā, mēs nedrīkstam to apstādināt darbināt, vai ieslīgt apātijā vai pilnīgā bezcerībā- tumsonībā. Tāpēc, draugi, nesajauksim rītu ar vakaru!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru