Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu: tur daudz nestaigā. Un cēlies viņš gāja. Un,lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes ievērojams kambarkungs, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. / Apustuļu darbi 8:26-27 /
Kad tiek pieminēta šī rakstvieta, tad man vienmēr rodas jautājums, kas tie īsti ir par ceļiem un kā tas būtu saredzams mūsu dzīvē? Pēc izdzirdētā vārda draudzes sapulcē, manī atkal radās šis jautājums, ko uzdevu sevī mītošajam Svētajam Garam. Kā atbilde, manī atvērās kā kalnaina vīzija- ceļš, kurš ved strauji augšā un lejā, bet viennozīmīgi tas iet uz priekšu. Nākamajā dienā, sociālajā portālā ieraudzīju paziņojumu par mākslinieci, kura savus sapņus ar fotošopa palīdzību pārvēršot mākslas attēlos. Teikšu godīgi, ka šajos attēlos ieraudzīju savas vīzijas vizualizāciju. Vēl pāris dienas vēlāk, kad atrados Lietuvas Kuršu kāpas teritorijā, piedzīvoju interesantu gadījumu- izejot savā ceļā, ar mērķi doties gar jūras krastu, biju virzījusies pa veloceliņu, jo pēc kartes tā izskatījās tuvāk. Tātad, apdzīvotā vietā Preila, stāvot pie apvidus kartes, pamanīju cilvēku ar suni, iztaujājot ceļu, viņš ieteica noteikti doties pa stigu, taisnā ceļā cauri mežam. Un lūk, šeit viskoncentrētāk piedzīvoju vīzijas izstaigāšanu dabā. Ceļš veda stāvus augšā kāpā un tad lejā. Pēc atmiņas varu teikt, ka tā bija visu šo noieto 400km visskaistākā vieta, kurā esmu pabijusi. Trīs dienu pirms ceļojuma noslēguma, nokļuvu kādā draudzes lūgšanā, kurā kā apstiprinājuma vārds izskanēja pamudinājums, izstaigāt, doties, lūgt, jo visur, kur tiks noliktas jūsu pēdas, tā vieta būs iemantota jūsu. Tātad, mans secinājums pagaidām ir tāds,- katram meklēt savu ceļu dzīvē, darīt to aktīvi, kļūt par to, kurš dzird sevī Gara balsi, mācīties to atpazīt, sekot tai un kļūt par kalpotāju, paklausot šai balsij. Papildus tam visam, mēs tāpat līdz galam nekad nezināsim sava ieguldījuma nozīmīgumu, jo dodoties ceļā satiktie cilvēki ir tie, kas aiznesīs vārdu tur, kur tam paredzēts nonākt. Ikdiena tajā būs ne kā taisns gluds un mierīgs, bet gan kalnains, brīžiem līdzens, līdz ar to ar negaidītiem skaistiem skatiem, pavērsieniem, pārsteiguma pilniem brīžiem, dažādiem apstākļiem, raksturiem, noskaņojumiem un galu galā priekam par dzīvu un aktīvu dzīvi. Nekad neskatīties uz to kā uz apgrūtinājumu, jo tas ir kā ceļš, ceļojums un piedzīvojums, kas tiek piedāvāts katram no mums kas ir apvienots kā dzīve un kā atpūta vienlaicīgi.
FOTO: Night in Tent / Road 16km around River Irbe / End Point of Kolka / Preila Road / 2016 / may /
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru