Mierīgs rīts, pēcpusdiena un vakars. Izbaudam mirkļus, ko piedāvā cita realitāte atrodoties ārpus ierastās vides. Viens no galvenajiem mērķiem šim braucienam, ir restartēt mūs, pilnīgi nedoāt par realitāti, kura ir mūsu mājās un atjaunoties nākamajai sezonai. Esam kādu laiku bijuši savā kalpošanā un iegājām kaut kāda sava veida rutīnā, kura reizēm nesniedz īstu atgriezenisko saiti, kādu gribētu saņemt. Lai gan pastāv stereotipi, ka īstam kristietim nevajag nogurt un izdegšana nozīmē, ka esi nepareizi sapratis evaņģēliju.. esmu nonākusi līdz sezonai, kad cikls ar pasludināšanu,- ka arī vienam cilvēkam esmu gatava sludināt tukšā zālē, šķiet sasniedzis sava veida noslēgumu. Šo izteicienu un apņemšanos nu jau pielieku kategorijā kā jaunpiedzimušā fanātisms, bet ticu arī, ka nākamais periods jeb sezona atkal iestājas ar tādu pašu saukli, tikai citā izpratnē un kvalitātē. Kaut kādā ziņā, izvērtējot to ainu, kurā atrodamies ar vīru, saku, ka ieraudzījām un nonākam pamazām atpakaļ pie mērķiem, pirms uzsākām draudzes vadītāja ceļu. Arvien vairāk redzu, ka evaņģēlija galvenā vēsts par to, ka Jēzus ir ceļš, tikai tagad iegūst tādu reālistisku nokrāsu. Piemēram, ka viss, kur esam gājuši, arī ir šis ceļš ar Jēzu, kuru pats Jēzus arī vispār ir to izveidojis. Mūsu ikdiena, kad atgriezāmies, iesākās kā ceļš, jo katra diena ir iedevsta no Viņa un radīta no Viņa. Un tas, kam ejam cauri caur šo spoguļu tuneli un istabām ir vēlme no Dieva un mūsu pieredze, kas mūs veido un pārveido, kas arī ir tāds ne vienmēr īpaši pievilcīgs process.
Un, .. nonācām līdz momentam, kad redzam kāda posma noslēgšanos. Gribam ieiet mierā, lai sadzirdētu nākamo soli, apsolījumus vai Dieva Vārdu Rema formā.
Kristīgas un nekristīgas citas vides redzēšana ir milzīgs spogulis, kurš mums palīdz katram ieraudzīt sevi, tāpēc iedodamies 95% musulmaņu vidē, lai redzētu sevi un savas vērtības, kuras ikdienas rāmjos mēs nevaram tik viegli ieraudzīt.
Šī ir tāda konservatīva vide, kurā ceļotājiem un ciemiņiem īsti netiek dota iespēja izteikties, tāpēc tas ir tād ceļojums, kur varam būt kā novērotāji, lai redzētu, analizētu, izdarītu secinājumus, sadzirdētu kaut ko no Dieva un ietu savā virzienā uz sava ceļa, ko Dievs tieši mums personiski ir sagatavojis.
Pabijām uz bērnu laukumu un man tuva šķiet ainava, kura izveidota urbānā vidē. Parks, kurš ir viens no labākajiem piemēriem apstādījumu izkārtojumā, ko līdz šim esmu redzējusi. (Atēnās bij stilīgs piemērs pie mūzikas halles), šeit noteikti ir vēl kāds, (neesam vēl tur bijuši), bet skatoties no konkrētas kulturālas situācijas, šī ir noteikti labākā, atveldzējošākā un balansētākā oāze pilsētas betona mūru un skaļu auto vidū, ko esmu redzējusi un sajutusi ar savām maņām.
Pabijām uz bērnu laukumu un man tuva šķiet ainava, kura izveidota urbānā vidē. Parks, kurš ir viens no labākajiem piemēriem apstādījumu izkārtojumā, ko līdz šim esmu redzējusi. (Atēnās bij stilīgs piemērs pie mūzikas halles), šeit noteikti ir vēl kāds, (neesam vēl tur bijuši), bet skatoties no konkrētas kulturālas situācijas, šī ir noteikti labākā, atveldzējošākā un balansētākā oāze pilsētas betona mūru un skaļu auto vidū, ko esmu redzējusi un sajutusi ar savām maņām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru