Ne vienmēr mēs sajutīsim, ka mūsu iekšiene mainās, un vēl jo vairāk, kad mazi bērni atzīst, ka viņu Kungs tagad ir Jēzus. Bērni ir tīrāki paši par sevi, ja salīdzinām pieaugušos, kuri atgriežas, kad bijuši narkotiku atkarībā, laulības sabrukšanā, vairāku bērnu izaudzināšanā.. tas viss ir kaut kādā veidā smagi skāris un drīzāk piesārņojis sirdi un domas.. tas salīdzinot ar bērnu, kura lielākais grēks, varbūt, ir bijis samelot mammai, ka viņš noslēpis zem spilvena saldumus, lai tos vēlāk "pa kluso" apēstu. Bērns varbūt neizjutīs grēku nožēlu kā spēcīgu attīrīšanos, ja salīdzinām ar pieaugušajiem. Kopumā tas ir svarīgi, lai mēs kā pieaugušie neizteiktu un negaidītu no bērna "Jēzus pieņemšanas" savā dzīvē, kādu dramatisku sajūtu un notikumu, kaut kādā veidā nicinot bērna patieso un varbūt pat paša nepamanīto atgriešanos.
Bērni ne vienmēr spēj izteikt savas domas, ko viņi patiesi jūt, tāpēc reizēm viņi nespēj definēt kādas garīgas jaunas pieredzes, ar kurām viņi saskaras pirmo reizi.
Bērnam, tāpat kā mums visiem, nepieciešams iemācīties sist savu miesu krustā.
Spēja apliecināt Kristu citu cilvēku priekšā, ir svarīga sastāvdaļa un norūda topošo grūtību pārvarēšanai.
Bērni ne vienmēr spēj izteikt savas domas, ko viņi patiesi jūt, tāpēc reizēm viņi nespēj definēt kādas garīgas jaunas pieredzes, ar kurām viņi saskaras pirmo reizi.
Bērnam, tāpat kā mums visiem, nepieciešams iemācīties sist savu miesu krustā.
Spēja apliecināt Kristu citu cilvēku priekšā, ir svarīga sastāvdaļa un norūda topošo grūtību pārvarēšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru