Turpinot tēmu par to, kad lasot Bībeli varam redzēt, kā izpaužas Dieva raksturs darbībā. Tai pat laikā ņemot vērā, ka Dievs nemaina Savus principus, tādēļ varam uz Viņu paļauties.
Nu re, lai arī vesela tauta būtu pelnījusi sodu, iznīcību un nelaimi, tad Dievs ļaujas, ka Viņu pielūdz, pagodina, akceptē, ņem vērā Viņa lūgumus, ieteikumus, norādījumus un caur to varam manīt, ka tādā paklausības gadījumā, Dievs var vienu cilvēku, kurš ir taisns, Viņa priekšā, izglābt no pazušanas, nāves un saglabāt lai kurp tas dotos. apbrīnojami, cik jutīga ir Dieva sirds, cik atsaucīgs Viņš ir, ja nākam pretī, ja speram soli pretī Dieva tuvumā.
Lai arī Dievs nemaina solījumus un Savu gribu neatceļ, bet atkāpjoties un novēršoties no taisnības ceļiem, mēs varam visu sabojāt paši. No iepriecinājuma, līdz pilnīgai atstāšanai. Cik bēdīgi, ka mēs neturam solījumus būt vienmēr Dieva aizsardzības pavēnī un baidīt Dieva prieku..
Redz, ne viss, ko mēs darām ir atkarīgs no mums. Šajās rindās es saredzu, cik dieva griba ir pāri stāvoša, līdz tādam nekontrolējamam sīkumam kā bailes pret ienaidnieku.. mēs varam pat nesaprast no kurienes mums piezagušās bailes.. no kurienes pēkšņs zobena uzbrukums. Ir cīņas, kuras notiek uz zemes, bet tiek vadītas no augšienes, ar Dieva roku, ar Viņa ziņu, plānu, dusmu izliešanos mūsu nepaklausības dēļ. Visas ir divas puses, kur mums būtu jāizvēlas: svētība vai lāsts, ko izvēlēsies tu?
Lūk arī atbilde, ar To Kungu slēgtā derība ir īsta un patiesa derība.. ar pašu Radītāju mēs nevaram vienoties kaut ko joka pēc, mēs nevaram solīt un nepildīt, ... un varbūt liekas, ka Jeremija raksta daudz par draudiem un iznīcināšanu līdz tuksnesim, kur neviens nedzīvo, bet tikpat daudz un vairāk tiek rakstīts, cik Dieva sirds ir pilna ar mīlestību, cik daudz Viņš ir gatavs piedot, pieņemt atpakaļ, pat tad, kad esam visu sabojājuši.. Viņš paliek nemainīgs un mīlošs, gaidot mūs atpakaļ Tēva mājās.
Šī Bībeles apbrīnojamā epitetu un līdzību valoda, kas ir tik interesanta un dziļa, kad to lasām.. Redziet, kādā valodā tiek aprakstīts ķēniņa darbības sekas, ko ienes valdnieks ar savu varu.. un tas, ka mēs varam to šeit lasīt, liecina, ka Dievam neviena lieta neaiziet nejauši gar acīm, Viņš nav tas, kurš pieļautu kādai draudzīgai tautai ļaunu tautas vadoni. Katrs valdnieks, vara ir likta ar savu mērķi, .. tāpat mūsu dienās Dievs nav aizgājis atpūtā vai nepamanījis, ka kāds despotisks varas kārs prezidents varētu bez iemesla turpināt verdzināt nevainīgo tautu. Katrai varai ir sava vieta un laiks. Beigu laiku dienās, nedomāsim, ka Dievs mainītu Savus, caur praviešiem izteiktos, mums uzrakstītos pravietojumus un ļautu mums baudīt paradīzi zemes virsū, ja tas nebūtu iepriekš paredzēts.
Būt par pārpalikumu, protams ir augstākais apsolījums un gods, .. pat ja jāsamaksā cena, lai nokļūtu līdz tam. Redz kā sanāk- meklēs noziegumu, bet tas nebūs atrodams.. es reizēm domāju, cik pārdabiski darbojas Dieva žēlastība, ka tad kad esam nelaimē un saucam uz Dievu, Viņš var atsūtīt tik negaidītu risinājumu, kas nevienam nav nācis prātā.. nu kā tas tā var būt? Cik gan paļaušanās uz Dievu var būt absolūti perfekta..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru