Tas, ko es ieraudzīju, kad lasīju Jeremijas grāmatu un varbūt varu palīdzēt arī jums redzēt, - kāda ir Dieva daba, principi, kuri nekad nemainās. Esam simtām reižu dzirdējuši, ka lasot Bībeli mēs varam iepazīt Dievu, bet man reizēm arī ir radies jautājums- bet kādā veidā? Kā mēs varam iepazīt Dievu, kad lasām, piemēram, stāstu, kas ir vēstures atstāsts par notikumiem, kad Izraēla tauta bija nepaklausīga un bija nolemta izlaupīšanai un aizvešanai Bābeles gūstā. Tātad, Jeremijas grāmata man īpaši atvēra teikumus, kas norāda uz Dieva, kā personības, rīcību, iemeslu paskaidrošanu, brīdinājumus un rezultātu, kas notiks, ja netiks darīts šā vai tā. Varbūt mans skaidrojums ir ļoti vispusīgs un Bībeles pētniekiem liksies nepamatots, bet šīs konkrētās rakstu vietas manī ierakstījās kā izcelts zelta gabals, atvērtā grāmatā.
Šeit ir redzams, ka gūstā par saviem darbiem vai nedarbiem var doties arī priesteri un lielkungi. Kāpēc tas būtu tik svarīgi? Esmu dzirdējusi dažādus komentārus, kā piemēram, ka mācītāji ir svēti un viņiem nelaimes nenotiek, ka prezidentiem ir laimīgs liktenis un visādas līdzīgas frāzes, kas principā norāda stereotipu, ka svarīgiem un ticīgiem cilvēkiem nenotiek ļaunas lietas, bet.. Redziet, šeit Dievs runā caur saviem praviešiem, ka Dieva vērtējumā, visi ir pelnījuši doties gūstā, verdzībā.. neskatoties uz viņu statusu vai sludināto pārliecību. Dievs pazīst mūsu sirdis un Viņš vairāk kā neviens, pat mēs paši, redz, cik tīrām sirdīm vai motivāciju mēs darām savus darbus un domājam savas domas.
Redziet cik skarbi- kas nebija pelnījuši rūgto kausu, tiem tas bija jādzer.. Mēs katrs, kad redzam karā cietušos, aizdomājamies, ka netaisnīgi daudz nevainīgu cilvēku gājuši bojā, miruši saukļu un lozungu, pavēļu vārdā.. iepriekšējā pantā rakstīts: "Atstāj Man savus bāriņus, Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani!" Un šeit varam redzēt, ka Dievs katru bāreni un atraitni apsola Pats apgādāt, pabarot, apģērbt, un tā nav vienīgā rakstu vieta, kas par to runā. Varbūt tu gribi teikt, ka viņiem ir tāpat smaga dzīve un mēs zinām cik grūti viņiem iet un neviens negrib tiem palīdzēt! Varbūt jā un varbūt tomēr nē. Es domāju, ka kā šeit minēts, lai viņi paļaujas uz Mani. Redz kur slēpjas avots, ka viņi nepaļaujas uz Dievu, bet gaida un meklē pabalstus no valsts, pieprasa rūpēties kādam no cilvēkiem, apsūdz kādu.. un tā mēs varētu pāriet pie pavisam citas tēmas. Esmu pārliecināta uz visiem 100, ka Dievs rūpējas par katru un kurš ir nepatiesi cietis, viņš debesu valstībā un arī dzīves laikā var saņemt Dieva apsolījumus pilnā apmērā. Es vienkārši, nespēju noticēt, ka Dievs kādu bez vainas būtu sodījis, varbūt cilvēks var kādu nepatiesi sodīt, bet Dievs ir taisnīgs un Viņš zina, kas ir taisnīgi un kurš beigu galā ir pelnījis saņemt sodu.
Šeit es vairāk par vārdu lietojumu, jo "rags" šeit skaidri norādīts kā tauta, tas nav kāds dzīvnieka vai velna rags, bet gan Bībeles valoda, kura rakstīta un iedvesmota ar Svēto Garu.. Bībeles tekstos bieži tiek izmantotas līdzības un simboli, tādā veidā pasakot daudz vairāk nekā tas būtu attiecināms uz konkrētu situāciju. lasot Atklāsmes grāmatu 12, 13, 17 nodaļu, ņemiet vērā, ka rags arī šeit var nozīmēt tautu, grupu, kultūru vai savienību, ..
Man arī šeit patīk tāds simboliskais vārdu lietojums, jūs tak nedomājat, ka ir kādas stīgas, kas tiepjas pāri Nāves jūrai?
Iedvesmojoši, kā apsolījums, kas arī ir apsolījums Israēla tautai, ka tie tiks izglābti, ka pat piederīgie tiks izglābti no tālām zemēm, no cietumu zemēm. Izrādās arī, ka ir kādas cietuma zemes. Varbūt latviešiem, kuri strādā Īrijā šampinjonu audzētavā vai Norvēģijā par istabeni, lai sapelnītu lielo kredīta naudu, tur strādājot kā vergi, šī zeme patiesībā tiem ir cietuma zeme? Vai esi par to kādreiz domājis? Varbūt zeme, kur esi dzimis, ir tev pati labākā un potenciāli veiksmīgākā tavai pašrealizācijai? tas ir viens. Otrs ir apsolījums par piederīgajiem, ka arī tie ar tevi var tikt izglābti? Notici!
Un visam pāri un visa sākums ir Dievs, kurš mūs ir radījis, Viņš pazīst mūs daudz labāk, lai redzētu kādam ceļam mums ir jāiziet cauri un kādas situācijas mums jāpiedzīvo, lai pirmām kārt mēs paši izglābtos no elles, lai uzvarētu savu egoismu un lepnums tiktu sakauts. ja nu patiesi, man bija jāpazaudē visa māja, bizness, jānokļūst cietumā, jādzemdē ārlaulības bērni un jāpiedzīvo apkaunojums, lai kļūtu par normālu cilvēku?
Dieva griba ir neapspriežama, jo mēs redzam šodien, bet Viņš redz, kas notiks ar mums pēc nāves.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru