Esmu nogurusi no domām, kas uzbrūk... Sakiet, kā ir iespējams pārtraukt sevi salīdzināt ar citiem? Kā jūs ar to tikāt galā? Kā mans kaimiņš varēja atļauties nopirkt jaunu auto no salona? Mani klasesbiedri jau sen apprecējušies, kādam jau ir bērni vecumā ap 15 gadiem.. Pat māsīca, kuru turēju rokās, kad viņa piedzima, jau lepojas, ka viņu mazais runā vairāk kā citi viņu vecumā... un arī viņi salīdzina, .. kurš pirmais sācis bērnībā staigāt, .. cik katrs ir pateicis pirmos vārdus, kurš pēc piedzimšanas atceras, kad zīdis no mātes krūts.. Un visi mēs visu salīdzinām.. itkā tas darītu mūs labākus par citiem. Tā ir tāda sērga, vīruss uz nāvi, kas izplatās pa sociālajiem tīkliem, sarunās, zemtekstos, sāncensībā, .. liekas, ka tas tiek pielipināts vienkārši sasveicinoties vai paskatoties vienam uz otru. Mans prāts saka, ka labi, ka man nav kredīts uz turpmākajiem 10 gadiem, lai atļautos auto no salona, un slava Dievam, ka manam bērnam nav 15, ar kuru es netieku galā, kad tas aizcērt durvis un ieslēdzas savā istabā,.. jo tikai tagad sāku saprast, kādai vajadzētu būt pareizai attieksmei bērnu audzināšanā un tagad redzu, ko nozīmē būt vienai ar bērniem, kas seko no jaunības dienu īslaicīgajām attiecībām.. Paldies Dievam, ka Viņš atļauj apstāties un ieraudzīt, cik labi ir dzīvot Viņa brīvībā, kad nejūties kā ieslodzītais kredīta un pagātnes vajāto kļūdu roku dzelžos.. Brīvība un miers, ko pasaule nevar dot, ko mantas nevar dot, tā ir patiesā brīvība. Brīvība, kad esi mierā ar citiem, kad tev neskauž, ka viņiem ir kāda dārgāka manta, kad esi piedevis vecākiem, par to, kā viņi tevi uzaudzināja.. kad saproti, ka esi pieņemts, ka esi iemīlēts no Dieva. Dievs tevi pieņem, kāds esi. Pat, ja esi pēdējais grēcinieks, kā mēs reizēm mēdzam sacīt... Ja savu dzīvību esi gatavs atdot, lai būtu Dieva mīlēts, tad dari to, jo nav augstākas cenas par šo. Jēzus nomira, lai samaksātu par mūsu pārkāpumiem un mēs varam Viņam atbildēt, pretī atdodot savu ikdienas dzīvi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru