Es nezinu, vai kādam ir bijusi sajūta un dziļa vēlme aizlaisties no visiem uz savu slēptuvi mežā, uz citu valsti, uz laukiem, nopirkt māju pie jūras, kur vēji kauc un vilki gaudo un cilvēks kaimiņos netiek redzēts nedēļām ilgi(jo Latvijā parādījušies šakāļi), mēnešiem, āāā... gadiem? Nu labi, ja tā nebūtu, tad nebūtu mājas laukos, kuri nenodarbojas ar lopkopību vai augkopību un nebūtu mājas mežā un visur kur... apdzīvotās vietās, par kurām neviens nekad nav dzirdējis.. Es jums piekrītu, un piekrītu Tā Kunga vēlmei pēc mājas tuksnesī (nu šī gan latvietim nav vilinošākā paslēptuves vieta), bet, katrā ziņā, man patīk Bībele, jo tur jau ir visādi cilvēcīgi scenāriji izspēlēti. Jo nav jau nekā jauna, ko tu mazais cilvēk, vari izgudrot šodien, lai paziņotu, ka tas ir kaut kas jauns un nebijis. Lasu Bībeli kā savu mīļāko psiholoģisko labirintu, cilvēces domāšanas modeļu izspēli, domas- rīcība - sekas, un galā secinājumu likumsakarības.
Un tomēr, Tas Kungs grib atstāt savu tautu tās netiklības dēļ. Ak vai, cik mēs cilvēki tomēr esam ietiepīgi un spītīgi un lepni un vispār ar cietu pieri! Piedod Dievs un pieņem mūs atpakaļ..
FOTO: Atomi / Jan / 2020
Grāmata: Grāmatu lasījumi / Bībele / Jeremijas grāmata
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru