ja dodies tur, kur nekad neesi bijis

Pieķerot sevi pie domas, cik tomēr mana domāšana mēdz iestrēgt ikdienas redzējumā un cik grūti ir pārslēgt domas- pat nereāli iztēloties "kā būtu ja būtu". No vienas puses tas būtu normāli, jo tas saistīts ar to,  ka mums nav pieredzes tajā,  kur nekad neesam bijuši,  bet no otras puses taču ir lietas,  kuras varam pieņemt kā faktu un vienkārši noticēt. Teorētiski taču nav grūti iztēloties,  ka lidojot uz siltajām zemēm un zinot cik tur būs grādu un uzzinot kādu apģērbu mums vajadzētu- varētu taču bez satraukuma visu sagatavot un ierodoties būt mierīgs un viegli piemēroties konkrētajiem apstākļiem. Nu, protams,  ka vienkāršāk, ja esam jau reiz bijuši tur kur dodamies... bet sarežģītāk,  ja tas notiek ar mums pirmo reizi. Lai izdodas tiem,  kas ar to saskaras,  jo būtībā jau vaina ir uzzināšanā un pieņemšanā jeb rīcībā.