Tiešām- riskējot iziet uz ielas vasaras kleitā, visas cerības attaisnojas. Nu labi, teikšu godīgi, ka vakar ielidojām salās un gaiss bija mitrs un silts, varbūt ne gluži tropi, bet salstošs rīts ar salnu sajūtu Rīgā, aukstu lietu un pārsteidzoši nepatīkami samirkstošiem apaviem kāpjot salijušā lidmašīnā... un Londonas brr... mitrais un tai pat laikā saglabājis lapas kokos, tomēr aukstais gaiss. Tad kontrasts, un gaidībās par vilšanos, galapunktā- tomēr nepatīkamās cerības neattaisnojās. Tas par svētību no Debesu Tēva! Slava Viņam par brīnišķīgo kontrastu :). Un pāri visam tumšs vakars ar ielidošanu, ātru autobusa atrašanu un došanos uz galvaspilsētu un, un.. takša vietā izlēmām doties stundu kājām, lai nonāktu viesnīcā. Sakarsuši un tumsas kebabu ēstuves atrašana, (vispār ir sajūta, ka pēc pulkstens 21:00 vairs neviena iestāde nestrādā). Kādi vēl veikali! Un kebabu iestādes patiesi ar grūtībām panes gaļas neēdājus... ak vai.. kāpēc gan tā??
Diena Valletā. Kaut arī oficiālā tūristu sezona noslēdzas 1. oktobrī, bet priekš mums, kas uzauguši remdenajā Latvju klimatā, šķiet, ka tur pat ziemā ir nepiedienīgi silts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru