Kurā brīdī sieviete pārvēršas kafijas pļāpu tantē? Jau toreiz, lasot Lorenca Ceļojuma piezīmes, pirmo reizi aizdomājos, jā- patiesi, ir jaunas sievietes un ir biroja klaču tantes, kuras sasniegušas pilnbriedu, zina ko grib un pie pusdienām smalki pasūta vīna glāzi, jo tas veicinot asinsriti un uzlabojot veselību. Vai tikpat šodien redzēta ainiņa, kur vīna glāzi var pasūtīt vietējā bistro pie fri kartupeļiem ar salātiem un pacelt glāzi tostam, lai sliktās lietas aiziet prom no mūsu dzīves. Hm.. Es domāju, viņas jau nav tādas bijušas vienmēr. Jaunas meitenes pusdienās nepasūta vīna glāzi. Nu, protams, cilvēki ir dažādi. Bet, varbūt tas ir saistīts ar dzīves bezjēdzību? Ikdiena bez mērķa, redzējuma un ar domu, ka "kaut kā jānovelk tie gadi", "lai tie jaunie skrien", "kas tad mums vairs", "bērni palaisti uz skolu, tagad var dzīvot arī sev". Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu un kuros es varu iekrist nemanot. Dzīve ir tāda interesanta lieta. Un tomēr, ir šis tas definēts- cilvēka dzīves mērķis ir atrast dzīvību jeb dzīvi. Raksti saka, ka Es Esmu dzīvība, kas Mani atradis atradis dzīvību. Tātad, ja atrodam Jēzu, atrodam dzīvi. Pēc būtības tas ir pavisam vienkārši. Jo, uzvar tikai tas, kas aiziet līdz finišam, līdz galam. Nevainago sākums, bet gan beigas. Tās ir tās dzīves patiesības no gudrām grāmatām, kuras sevī jāiesakņo un pēc kurām jānodzīvo līdz dzīves beigām. Ko lai saka, Pāvils visu jau sen zināja. Un nekas jauns nav jāizgudro, tik katram pašam jāierauga, kur pie personiskās situācijas iespējams pielāgot šīs pamācības, lai nepalaistu tās garām. Lai dzīvi nepalaistu nepareizajā skrejceļā. Lai man izdodas, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru