pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

gavēņa piezīmes / 3

Es varu būt šis dvēseļu zvejnieks. Dievs tagad jautā  būt par šo pļaujas vācēju. Par kūlīšu vācēju. Izmest tīklus, kur nemaz nebija domāts, kur nav būts. Aiziet un tur pasludināt, uzrunāt, mierināt un redzēt- tur dzīvo tādas zivis, kuras neviens nebija gaidījis. Tā kā par tādām neko nezināju, tad arī nebiju informēta, ka viņas kā reizi tieši tagad, vācas baros un dosies meklēt barību, un tās jau barojas pašlaik. Es nekad neuzzināšu, ja nedošos tur, ja neriskēšu. Jēzus saka, izmet tur tīklus. Reizēm pietiek tikai turp doties. Tam nav speciāli jātaisa sapulce, vienkārši nedomāt un iet, iet un darīt, ko darām parasti, jo esam pieredzējuši zvejnieki. Mēs zinām visu par tīkliem. Un par zivīm. Mēs visi zinām. Algoritms ir identisks. Es esmu kopā ar savu tīklu, jo esmu zvejnieks. Bez tīkla, es pat neesmu es un neesmu zvejnieks, jo man nav tīkla. Bet patiesībā taču es tas esmu. Es esmu speciālists savā jomā, tas kur esmu un kas esmu. Jēzus vienmēr grib mani uzrunāt. Ir laiks apstāties un ieklausīties Viņā. Viņš mūs mīl. Arī, ja mēs Viņu nemīlam.
Es cenšos sevi uzturēt gavēņa atmosfērā. Es zinu, ka tas nav biblisks apzīmējums, bet manis izdomāts. Kā es to saprotu? Es ievēroju zināmu regularitāti gavēņos. Es cenšos piedomāt pie visām lietām, lai mērenība būtu visur. Nedzīrot bez Dieva. Pieturēt sevi domās un darbos. Zini, ka eņģeļi, Svētais Gars, Jēzus, Tēvs debesīs mūs vēro. Velns arī mūs kaut kur novēro.
Gavēnis pēc aicinājuma. Tas produkts, no kura ir visgrūtāk atsacīties, tas ir pirmais, caur kuru cenšos sevi izaicināt. Grūtākais no kungu galda. Es esmu tas, ko es ēdu. Kūkas un mākslīgie saldinātāji. Arī es tāds kļūstu,  kā mākslīgs saldinātājs, darbos un vārdos priekš citiem. Cepts un vārīts, atkārtoti cepts. Eļļā pārgrauzdēts, pārdedzināts ēdiens, kas ne pēc garšas, ne smaržas, ne skata, krāsas vai apveida, satura, neatgādina produktu, kāds tas bijis pirms tika likts uz pannas. Apstāties un ieklausīties, līdzībā, dzirdi.. pēc kā tas izklausās. Kāds es esmu, ja es kļūstu kā mans ēdiens.. Tas, kas no dzīva produkta ar savu sulīgo smaržu un garšu, kļuvis par dedzinātu taukos, kas līdzīgs oglei, pelniem, kraukšķīgiem, grauzdētiem, cietiem veidojumiem, ... ar ko cenšamies barot savu jūtīgo, sarežģīto organismu. Ko šie dedzinātie produkti, pelni, var mums dot? Iz-sautētas, iz-vārītas organiskās vielas, molekulas, kuras nesatur nekādu pozitīvu enerģētisko informāciju un saturu, - tādi paši arī mēs pamazām kļūstam. Es kļūstu īgna, ne cepta ne vārīta, reizēm nedabīgi hiperaktīva, mākslīga, uzpūsta, neadekvāta, emocionāli nestabila, neprognozējams, ilgtermiņā neuzticama, dzīvību nenesoša, slinka, lēna, kā piespiesta pie zemes, kā saulē pārkarsusi, bez motivācijas, reizēm neatjaunojama, reizēm mākslīgi laipna un salda, kā izdegusi.. nu gluži kā mans ikdienas ēdiens. Vai patiesi tam nav līdzības ar mani, kāds kļūstu? Redzu apkārt mākslīgi uzvedībā un izskaistinājumos, maskās, spēlējot teātrus, scēnas, izlikdamies, pārspīlēti mīlētāji, mūžīgi izsalkuši pēc visa, pārspīlēti asi un pārspīlēti saldi, agresīvi, stresaini un aizmiguši visur malu malās. Paļaudamies uz mūsu organisma "dabīgā" pieprasījums, itkā zinot, kas organismam būtu vajadzīgs, pēc tā ka esam pastāvīgi lietojuši šīs pārveidotās un nedzīvās produkta molekulas, ..!!!.. pat dažs pārtraucis ēdināt sevi ar dzīvām salātu lapām, kas kļuvis jau kā apsmiekls sabiedrības ložās.
Gavēnis no kafijas, gaļas, ceptiem ēdieniem, no cigaretēm, alkohola- es audzinu sevi uz to. Asinis saturoši ēdieni. Asins ir mūsu pulsējošā cirkulējošā informācija par mums. Tās, patiesi, DNSsatur  visu informāciju par mums. No tām var pateikt, kas esam, kur dzīvojam, ko elpojam un ēdam. Beigu galā, ja būtu atšifrēts mūsu DNS, tad pēc pāris pilieniem būtu iespējams mūs klonēt, atjaunot mūs no jauna. Vai tas neliek domāt, kāpēc Bībele aizliedz uzturā lietot asinis? Asinis ir tik specifiska informācijas bāze, ka iespējams nolasīt gan stresu, gan mīlestību, vairāk to, kas noticis pēdējā sarunā, pirms nokļuvis līdz tavam šķīvim. Tad es gan nedomāju, ka tur būtu kas labs nolasāms.
// pieraksti no gavēņu laikā veiktajām piezīmēm

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru