Mīlestība
tomēr un galu galā ir upuris. Bet, lai tā teiktu, ir jāatzīst,
ka tikai labprātīgs. Ja
tas būtu piespiedu, tad tas būtu kā darbs. Nav jau
tā, ka darbu nevar nemīlēt- var, un vajag, bet skatoties
pirmsākumos, jābūt skaidram – no sirds vai no pienākuma? Kas ir
galvenais motīvs? Kas ir pirmsākuma motīvs? Sirds ir tāda
interesanta lietiņa. Jūtīga un šķietami nenozīmīga, bet
patiesībā, jūtīga un ļoti nozīmīga. Zinātnieki
saka un es arī piekrītu, ka sirds ir galvenais orgāns, kas raida domas un rada impulsus
darbībām. Sirds ir tikpat kā smadzenes. Tā jūt, tā domā, tā
rada, reaģē, tā atbild. Un atbilde vairāk vai mazāk vienmēr ir
caur visu ķermeni. Patiesībā, tā ir visa ķermeņa un cilvēka
būtības centrs. Tāpēc, būsim jutīgi pret tekstiem Bībelē, kas
brīdina mūs kā smalks čuksts- sargi savu sirdi, jo no tās rosās
dzīvība. Un vēl varētu piebilst, ka mīlestība ir pretēja
darbība egoismam. Ne sev, bet otram. Tādēļ, gan šķietami
vienkārša formula, bet mūsu pašu dēļ, tā kļūst tik sarežģīti
izpildāma. Tā patiesi atdot otram, nozīmē- tā patiesi mīlēt
otru.
FOTO: Some wall on the santjago road / 2016
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru