otrdiena, 2017. gada 17. janvāris

Sirds


Mīlestība tomēr un galu galā ir upuris. Bet, lai tā teiktu, ir jāatzīst, ka tikai labprātīgs. Ja tas būtu piespiedu, tad tas būtu kā darbs. Nav jau tā, ka darbu nevar nemīlēt- var, un vajag, bet skatoties pirmsākumos, jābūt skaidram – no sirds vai no pienākuma? Kas ir galvenais motīvs? Kas ir pirmsākuma motīvs? Sirds ir tāda interesanta lietiņa. Jūtīga un šķietami nenozīmīga, bet patiesībā, jūtīga un ļoti nozīmīga. Zinātnieki saka un es arī piekrītu, ka sirds ir galvenais orgāns, kas raida domas un rada impulsus darbībām. Sirds ir tikpat kā smadzenes. Tā jūt, tā domā, tā rada, reaģē, tā atbild. Un atbilde vairāk vai mazāk vienmēr ir caur visu ķermeni. Patiesībā, tā ir visa ķermeņa un cilvēka būtības centrs. Tāpēc, būsim jutīgi pret tekstiem Bībelē, kas brīdina mūs kā smalks čuksts- sargi savu sirdi, jo no tās rosās dzīvība. Un vēl varētu piebilst, ka mīlestība ir pretēja darbība egoismam. Ne sev, bet otram. Tādēļ, gan šķietami vienkārša formula, bet mūsu pašu dēļ, tā kļūst tik sarežģīti izpildāma. Tā patiesi atdot otram, nozīmē- tā patiesi mīlēt otru.

FOTO: Some wall on the santjago road / 2016 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru