Vispirms iekaro sirdi un iesākumā dzīvo savā nocietinātā pilī,
līdz tiek atjaunota pārējā pilsētas daļa. Patiesi, kad ierodies
un kāda uzticību “iekaro”, tad tev nepieciešams padzīvot kādu
laiku savos drošajos, jaunajos mūros, līdz iegūsti vairāk telpas
un brīvības. Neviens cilvēks arī tā īsti nav kā pilnīgi balta
lapa jeb atvērta platforma, otra jauna dzīvošanai un apdzīvošanai.
Ja kāds jau paspējis iegūt karotāja pieredzi un mūru nojaukšanas
un izārdīšanas pieredzi, tad tas arvien ar iekšējām aizdomām
un analīzi izvērtēs kādu jaunu uzticības piedāvājumu un maz
būs tādu, kas “metīsies” riskēt bez jebkādiem dzīvības
aprēķiniem. Taisnība būs šim modelim,ka- kad vēlies kaut kur
atgriezties vai ko jaunu pievienot, tad visupirms ir jāsakauj un
jāiznīcina kādi vecie pagātnes priekšstati un aizdomas, tad
jāturas pie drošajiem uzticības uzskatiem, tos nekādi
nepārkāpjot, un tad celt jaunas telpas, kur tās iepriekš nekad
nav bijušas, caur došanu no sevis, ieguldīšanu, atverot jaunas
sadraudzības un uzticības sfēras, tā teikt strādājot pie
attiecību veidošanas un beigu galā, atjaunojot, jā, tieši
atjaunojot pārējās daļas no iespējamās teritorijas. Gribas
piebilst, ka atjaunot nozīmē atgriezties pie pirmsākumiem, jo pēc
pašiem pamata radīšanas iesākumiem, katra mūsu potenciāls ir
maksimāli pozitīvs vienam priekš otra. Mēs sevī saturam visas
iespējamās bezgalīgās mīlestības rezerves, lai spētu mīlēt
viens otru un dalīties ar visu to, kas ir mūsos, jo tas viss ir
skaists; jo no iesākuma tas tā ir bijis. Un atgriezties mēs varam
atdzimstot, kad pieņemam savā sirdī un ar vārdiem apliecinot, ka
Dievs devis mums Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs kas uz to tic
taptu izglābts un iemantotu dzīvību.
/1. Laiku 11:7-8 /
FOTO: Stephansdom Wien / Austria / Jul / 2016
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru