Apbrīnojams stāsts par Elīsu, kā Viņš tiek aicināts kalpošanā. Elija, jau pat šķiet zinādams, kur tam jādodas- dodas neskatoties ne uz ko, pat uz tā brīža situāciju ar Izebeli, un atrod Elīsu laukā strādājam. Elija uzmet tam savu apmetni tieši darba laukā, dienas dunā. Tieši tā, savā darba darbībā, ne skolas solā, ne studiju labāko kontroldarbu izlasē, skatē vai pielūgsmes vakara publiskajā lūgšanu stundā, vai metu konkursā, .. vai jebkādās mums zināmās "iespējās", kur varētu mūs ieraudzīt. Strādājot laukā ar saviem ikdienas darbiem ar savu metodiku un, jā, apmetnis no pravieša- svaidījuma daļa apklāj Elīsu un Raksti nepaskaidro laiku, jautājumus vai pārdomu brīžu ilgumu, bet vienkāršoti apraksta tai pat nākamajā brīdī tiek atstāti liellopi un seko nākamās darbības, kas norāda vēlmi sekot bez iebildumiem un pilnīgi brīvprātīgi un labprātīgi. Atstāt, darbu ar zemi, pieklājīgi atvadīties no savējiem, un sekot, lai kalpotu. Skaidri ieraugāms, ka viņa sekošana bijusi labprātīga. Ko teikt- tie, kas dara labprātīgi arī iespējams visu saņem vieglāk un vairāk. Lai to uzzinātu, kas notiek tālāk un kādus ceļus iziet Elīsa, jālasa tālākie notikumi Bībelē.
FOTO: Streets of Lyon / France / Jul / 2016
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru