The Message Proverbs 30:18-19 Three things amaze me, no, four things I'll never understand— how an eagle flies so high in the sky, how a snake glides over a rock, how a ship navigates the ocean, why adolescents act the way they do.
Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu: ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. Salamana Pamācības 30:18-19
Visas brīnumainās un apslēptās lietas pieder Dievam. Es šad tad sev uzdodu šo jautājumu, kas tad ir tie noslēpumi, pēc kuriem tā dzenas cilvēka sirds?! Angļu valodā labs apzīmējums mistērija. Noslēpums, misticisms, tas nav nekas negatīvs vai saistīts ar slepenām burvestībām vai kā tamlīdzīgi, bet vienkārši- noslēpums. Šie augšminētie dzīvnieki ir kā simboli, caur kuriem runā Salamans, kas savā veidā apzīmē kādas cilvēku grupas un tikpat labi atsevišķas personības. Kā kāds var uzlidot tik augstu un virzīties padebešos, tik tiešām neizprotamā ceļā gaisā, kur nav konkrēta pamata. Ērgļi nevicina smagi savus spārnus, lai uzlidotu augstāk, tie nav nosvīduši kā noskrējušies mazi kucēni, skriedami kaut kam pakaļ, bet mērķtiecīgi virzīdamies uz sev zināmu mērķi. Jā, ja ceļš būtu redzams, tad tas noteikti mūs pārsteigtu. Tāpat čūska, kas ir šis negatīvā simbols, .. ir dažādi tēli un iemiesojumi. Tie apbrīnojami spēj pārvarēt grūtības, neskatoties uz savām nepilnībām, specifikām, un tomēr, vēl vairāk virzoties tikai sev vien zināmiem mērķiem. Salīdzinot ar ērgli, ir tāda nojauta, ka čūskas teiktu vienu, bet aiz tā tomēr būtu paslēpts vēl kas, tāpēc, kas zin uz kurieni un kādēļ tā dodas. Okeāna vidus. Nu jā, man ir gadījies, ka atrodos lielpilsētā un nesaprotu uz kuru pusi ir pilsētas centrs. Vēl ir gadījies pamosties un nav noprotams vai ir diena vai vakars. Varbūt, ka pat ir bijis tā, ka laiks var sajukt, kad nav skaidrības vai tas ir vēls rudens vai agrs pavasaris, vai tikpat brīžiem liekas neskaidri, kā sējot lauku nenobraukt divreiz pa vienu un to pašu vietu, bet kā orientējas okeāna vidū es nezinu. Var jau šķist, ka viss ir loģiski un vienkārši - koordinātas, virzieni, kartes.. Un punkts, kas ir kuģis tavā ekrānā, jo viss ir kārtībā ar navigāciju, bet pēc būtības, senākos laikos, kad virzījās pēc kompasa, minimāla nobīde kaut vai vētras laikā, no tā taču var aizvest tevi pilnīgi citā virzienā. Dieva ceļi ir neizdibināmi, tas ir tiesa, un kāpēc jauneklim vajadzētu iziet šo ceļu, ko tas iet pie savas jaunavas, arī tā ir pilnīgi nesaprotama lieta un mistērija. Reizēm taču mūsdienu steidzīgajai jaunatnei var šķist, vai tad tiešām viņi nevarēja satikties ātrāk, izlaižot visu šo maldīšanās ceļu, līdz tie ieraudzīja viens otru. Varētu tak likties, ka tad būtu bijis vieglāk, vai savādāk, būtu mazāk sāpju un ciešanu, .. bet domājams tomēr un patiešām, Dievam un Sālamanam taisnība- katram jānoiet savs ceļš un ir jautājumi, kuriem reizēm nebūs mums zināma izskaidrojuma.
FOTO: / Bridge in Klaipeda / 1st may / 2016 /
Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu: ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. Salamana Pamācības 30:18-19
Visas brīnumainās un apslēptās lietas pieder Dievam. Es šad tad sev uzdodu šo jautājumu, kas tad ir tie noslēpumi, pēc kuriem tā dzenas cilvēka sirds?! Angļu valodā labs apzīmējums mistērija. Noslēpums, misticisms, tas nav nekas negatīvs vai saistīts ar slepenām burvestībām vai kā tamlīdzīgi, bet vienkārši- noslēpums. Šie augšminētie dzīvnieki ir kā simboli, caur kuriem runā Salamans, kas savā veidā apzīmē kādas cilvēku grupas un tikpat labi atsevišķas personības. Kā kāds var uzlidot tik augstu un virzīties padebešos, tik tiešām neizprotamā ceļā gaisā, kur nav konkrēta pamata. Ērgļi nevicina smagi savus spārnus, lai uzlidotu augstāk, tie nav nosvīduši kā noskrējušies mazi kucēni, skriedami kaut kam pakaļ, bet mērķtiecīgi virzīdamies uz sev zināmu mērķi. Jā, ja ceļš būtu redzams, tad tas noteikti mūs pārsteigtu. Tāpat čūska, kas ir šis negatīvā simbols, .. ir dažādi tēli un iemiesojumi. Tie apbrīnojami spēj pārvarēt grūtības, neskatoties uz savām nepilnībām, specifikām, un tomēr, vēl vairāk virzoties tikai sev vien zināmiem mērķiem. Salīdzinot ar ērgli, ir tāda nojauta, ka čūskas teiktu vienu, bet aiz tā tomēr būtu paslēpts vēl kas, tāpēc, kas zin uz kurieni un kādēļ tā dodas. Okeāna vidus. Nu jā, man ir gadījies, ka atrodos lielpilsētā un nesaprotu uz kuru pusi ir pilsētas centrs. Vēl ir gadījies pamosties un nav noprotams vai ir diena vai vakars. Varbūt, ka pat ir bijis tā, ka laiks var sajukt, kad nav skaidrības vai tas ir vēls rudens vai agrs pavasaris, vai tikpat brīžiem liekas neskaidri, kā sējot lauku nenobraukt divreiz pa vienu un to pašu vietu, bet kā orientējas okeāna vidū es nezinu. Var jau šķist, ka viss ir loģiski un vienkārši - koordinātas, virzieni, kartes.. Un punkts, kas ir kuģis tavā ekrānā, jo viss ir kārtībā ar navigāciju, bet pēc būtības, senākos laikos, kad virzījās pēc kompasa, minimāla nobīde kaut vai vētras laikā, no tā taču var aizvest tevi pilnīgi citā virzienā. Dieva ceļi ir neizdibināmi, tas ir tiesa, un kāpēc jauneklim vajadzētu iziet šo ceļu, ko tas iet pie savas jaunavas, arī tā ir pilnīgi nesaprotama lieta un mistērija. Reizēm taču mūsdienu steidzīgajai jaunatnei var šķist, vai tad tiešām viņi nevarēja satikties ātrāk, izlaižot visu šo maldīšanās ceļu, līdz tie ieraudzīja viens otru. Varētu tak likties, ka tad būtu bijis vieglāk, vai savādāk, būtu mazāk sāpju un ciešanu, .. bet domājams tomēr un patiešām, Dievam un Sālamanam taisnība- katram jānoiet savs ceļš un ir jautājumi, kuriem reizēm nebūs mums zināma izskaidrojuma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru