ceturtdiena, 2015. gada 12. novembris

pēc 1. no 99.

Atstāt 99., lai dotos pēc vienas?! Lai glābtu vienu vai 99.? Nesen manā dzīvē atgadījās tāds notikums, kas atsaucas uz šo tēmu. Dzīvoju savā īres miteklītī, ko man sarūpējis Jēzus un kādu dienu sapratu, ka ierastās soļu skaņas no augšējā stāva dzīvokļa, kļuvušas neierasti saspringtas, stāsts par to, ka mani kaimiņi maina dzīvesvietu. Nākamā diena, tad nakts, neierasti klusa. Tad sapratu, ka neatkarīgi no visa pārējā, biju pieradusi un kaut kādā veidā "saaugusi" ar saviem apkārt mītošajiem cilvēkiem. Lai arī mēs tikāmies salīdzinoši reti un neuzturējām rīta vai vakaru sarunu attiecības, bet viņu aiziešanu es izjutu kā zaudējumu, kā reālu tukšumu, un tajā brīdī atsaucās uz mani rakstu vieta par 99. avīm, kuras tiek atstātas, lai dotos pakaļ tai vienai, bet ne jau tās vienas dēļ, bet to kopuma, to 99. dēļ, jo tās kļuvušas nepilnīgas tās vienas dēļ. Katrs zaudējums rada nepilnību. Šķietami, ka šis skatījums ir apvērsts, itkā varbūt neierasts, jo parsti tiek uzsvērts tās vienas svarīgums, bet kopumā taču neviens nepazemina ne tās vienas, ne to 99. nozīmīgumu un svarīgumu. Es domāju, ka katrs mats,  kas nenokrīt no galvas, bez Dieva ziņas ir katrs Dieva tautas bērns, kas nozīmīgs tās tautas kopuma dēļ, nevis, lai tiktu saglabāts kāds cilvēka bērns atsevišķi, bet kopums, jo esam jauns organisms, Jēzus Kristus draudze, Viņa miesa jeb viņa izredzētā līgava. Viņš nāks pakaļ tai, kad līgava būs tam sagatavota. Būsim gatavi, lai mūsu lukturos vienmēr būtu eļļas rezerves nākamajām stundām. Amen! Dievs lai Jūs svētī bagātīgi! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru