otrdiena, 2015. gada 24. novembris

jo zemes pamati pieder Tam Kungam

Stipro loki guļ salauzti, bet nogurušie apjozti ar spēku. Kas  bija paēduši, sader par maizi, bet izsalkušie vairs nav izsalkuši; pat neauglīgā ir dzemdējusiseptiņus, bet bērniem svētītā ir sakaltusi. Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā. Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, Viņš pazemo, un Viņš paaugstina. Viņš no putekļiem paceļ nabagu, un bēdīgos Viņš paceļ augšā no dubļiem, likdams tiem kopā sēdēt ar dižciltīgajiem, ļaudams tiem iemantot godības krēslu, jo zemes pamati pieder Tam Kungam; uz tiem Viņš arī ir cēlis pasauli. /  Pirmā Samuēla grāmata 2:4- 8 /

Apvērstā teorija, ja būsi dubļos- Viņš pacels; Ja nokļuvis ellē- viņš uzvedīs atkal augšā; bēdīgs, tapsi iepriecināts; Liekas, ka jānokrīt zemē, lai taptu iepriecināts. Savā veidā ta arī ir- iemācīties būt pazemībā, lai ieraudzītu Dieva godību savā ikdienā. Pāri visam- neviens ļauni izteikts vārds nespēs nostāties pret tevi un sakaut, jo ne savā spēkā, ne miesā mēs cīnāmies unuzvaram. man liekas, ka svarīgi ir nenonicināt zemi, jo arī tā pieder Kungam, uz tās, Viņš uzbūvējis pasauli, ko tik ļoti mīlējis, ka atdevis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens nepazustu. Pat cilvēks radīts no šīs zemes putekļiem, kas esam mēs paši. Cienīt lietas, procesus, biotopus, ķēniņa kartību, jo katrā mājo Kungs un katrs, kas sauc un meklē, tam Dievs atbild, atsaucas un paceļ Savās gādīgajās rokās. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru